4 padomi ar ko sākt, lai ieviestu tehnoloģijas biznesā

Latvijas mazie un vidējie uzņēmēji attaisnojas, ka ir aizņemti ar peļņas gūšanu, tāpēc biznesa digitalizēšanai neatliek laika. Lai gan automatizēta rēķinu izsūtīšana, skaitītāju nolasīšana, atskaišu gatavošana un citi risinājumi var uzlabot biznesu pat par 30%. Tāpēc Latvijas vadošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumu kustība “Loģiskā atlase” iesaka uzdot sev četrus vienkāršus jautājumus, kas palīdzēs tehnoloģiju ieviešanu.

1. Kas uzņēmumā rada lielākās izmaksas?

Uzņēmumi bieži neaizdomājas, ka lielas izmaksas veido darbības, ko varētu paveikt dators, lieki netērējot elektrību, degvielu un darbinieku laiku, kas pavadīts ceļā vai uzturot neautomatizētas datu bāzes.

“Uzņēmēji mēdz domāt, ka tehnoloģiju galvenais uzdevums ir atvieglot ikdienu, bet to funkcija ir palīdzēt ietaupīt vai nopelnīt. Piemēram, viens no mūsu partneriem ieviesa klientu attiecību pārvaldības sistēmu, kas negaidīti optimizēja biroja darbu un ļāva ietaupīt veselu darba dienu nedēļā, kas līdz šim tika veltīta informācijas meklēšanai, pieprasījumu apstrādei un datu analīzei,” stāsta Lattelecom Biznesa klientu daļas direktore Elīna Abika.

2. Kas notiks ar biznesu, ja pazaudēsi datus?

Precīzākais rādītājs, kā noteikt vai tehnoloģijas jāievieš jau tūlīt ir uzdot jautājumu “Kas notiktu ar uzņēmumu, ja aizdegtos vai tiktu aplaupīts vadītāja kabinets ar visiem tajā esošajiem līgumiem, grāmatvedības atskaitēm un pat konfidenciāliem klientu dokumentiem? Ja atbilde ir “pazaudētie dati radītu nopietnus riskus un būtiski traucētu uzņēmuma darbu”, tad digitālo risinājumu ieviešana ir neatliekama. Pētījumos secināts brīdinošs, bet maz zināms fakts – 90% uzņēmumu, kas zaudējuši datus, bankrotē divu gadu laikā .

“Mēs saviem klientiem iesakām iztēloties, ka uz pāris dienām tiek izslēgts serveris. Ja situācija paralizētu ikdienas darbu, biznesam nepieciešami drošāki risinājumi, piemēram, fiziska vieta datu rezervācijai, kādā no datu centriem vai mākoņu tehnoloģijas,” papildina FIMA valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis.

“Ir maldīgi domāt, ka citus cilvēkus neinteresē jūsu uzņēmuma dati – pētījumos noskaidrots, ka 83% nozaudētu telefonu atradēju cenšas piekļūt korporatīvajai informācijai. Pastāv augsts risks, ka darbinieks var pazaudēt uzņēmuma viedtālruni, planšeti vai netīši nopludināt konfidenciālus biznesa datus. Taču arī mobilās ierīces un tajās esošos datus var pasargāt vienkārši un bez lielām investīcijām, piemēram, pieslēdzot mobilo ierīču attālināto pārvaldīšanu,” stāsta Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde.

3. Kurā laikā uzņēmums ir visnoslogotākais?

Katram uzņēmumam ir gan ļoti saspringti, gan mierīgāki periodi – ja noslogotākais laiks ir ziema, tad jaunas sistēmas jāievieš vasarā. Ir jāparedz arī laiks sagatavošanās posmam, tehniskajai ieviešanai, darbinieku apmācībām un paralēli jāieplāno arī naudas plūsma un maksājuma grafiks.

“Mūsu pieredzē IKT risinājumu ieviešana klientam aizņemtākajā laikā notiek lēnāk, jo uzņēmējs ar kavēšanos atbild uz jautājumiem, kas nepieciešami sistēmas ierīkošanai. Praksē

tehnoloģijas var ieviest pat divās dienās, bet ilgāko laiku aizņem tieši apmācības, īpaši gadījumos, kad atklājas darbinieku vājās datorprasmes,” atklāj Datorzinību centrs valdes priekšsēdētājs Andris Ķikāns.

4. Kam uzticēt savu IT saimniecību?

Uzņēmēji paļaujas uz IT speciālistu, pat nepadomājot, ka tikai retais interesējās par jaunākajām tendencēm un citu gūtajām mācībstundām. Savukārt IKT nozares uzņēmumiem tā ir ikdiena – profesionāļu konsultācija ir labākais veids kā pārvaldīt IT saimniecību. Uzticamu partneri var atrast, interesējoties Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijā (LIKTA) un vaicājot kolēģiem savas nozares asociācijā.

“Praksē redzam, ka uzņēmumi, vēloties ietaupīt, mēdz izstrādāt uz bezmaksas konstruktoriem bāzētas mājaslapas. Ja uzņēmumam mājaslapa ir vajadzīga tikai kā informatīva vizītkarte, iespējams, šis risinājums kādu laiku darbosies. Bet, ja uzņēmums vēlas, lai viņa mājaslapa strādātu kā pārdošanas instruments, tad šis ietaupījums pārvēršas zaudējumā – šādas mājaslapas nav savietojamas ar mūsdienu digitālajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Tajās nav iespējams integrēt mārketinga aktivitāšu atdeves mērīšanas rīkus, analītikas sistēmas, e-komercijas automatizācijas rīkus. Un uzņēmējiem beidzot vajadzētu apzināties šos riskus”, uzsver RealWeb Latvia valdes locekle Velta Mestere.

Foto: pixabay.com

 

Pievieno komentāru

Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas numurs: 000740434. Galvenā redaktore: Eva Jēkabsone.
X