Ārvalstu investīciju vide Latvijā


Īsumā par ārvalstu investīcijām

* Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas – 11,29 miljardi EUR

* Valstis, kuras investējušas visvairāk: Zviedrija, Nīderlande, Kipra

* Visvairāk ārvalstu investori investējuši finanšu un nekustamā īpašuma nozarēs

* Lielākais ārvalstu investoru reģistrētais pamatkapitāls: Swedbank – 943 miljoni EUR

* Lielākā daļa ārvalstu investīciju koncentrējušās Rīgā un tās tuvējā apkārtnē

* Aptuveni 80% ārvalstu investīciju Latvijā veido Eiropas valstis

Ārvalstu investoru interese par Latviju ievērojami pieaug

2013.gadā 33 ārvalstu kompānijas pieņēma lēmumu paplašināt savu darbību Latvijā. Šo kompāniju investīciju kopējā summa sasniedza 81,23 miljonus EUR. Uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms Latvijas ekonomikā 2013.gadā sasniedza 11,29 miljardus EUR, kas ir par 13% vairāk nekā 2012.gadā. Pasaules Bankas 204 Doing Business Report Latvijai piešķirta 70.vietā 189 valstu konkurencē.

Ārvalstu investīciju dinamika

Pirmās ārvalstu investīcijas Latvijā ieplūda jau 1990. gadu sākumā, pēc neatkarības atjaunošanas. Skandināvijas valstis investēja gan telekomunikāciju (Lattelecom), gan finanšu sektorā (Hansabanka – tagad Swedbank). Tāpat ārvalstu investīciju ieplūdi veicināja vairāku desmitu valsts uzņēmumu privatizācija, kas sākās 1993.–1995. gadā. Piemēram, Vācijas un Krievijas investīcijas Latvijā ienāca, Gazprom un Ruhrgas privatizējot Latvijas gāzi, bet Zviedrijas tiešās investīcijas ienāca, Skandinaviska Enskilda Banken (SEB) nopērkot Latvijas Unibanku. Skandināvijas valstu finanšu resursu straume pastiprinājās pēc Krievijas krīzes 1998. gadā, pakāpeniski iegūstot vadošo pozīciju starp pārējām valstīm, kas investējušas Latvijā.

Jaunu ārvalstu investīciju vilni (gan ienākot jauniem investoriem, gan jau esošajiem ārvalstu uzņēmumiem attīstot savu darbību) Latvija piedzīvoja līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā. Pieauga ne vien tiešās ārvalstu investīcijas, bet arī banku piesaistītie resursi (aizņēmumi no mātes kompānijām, sindicētie kredīti, nerezidentu noguldījumi), no kuriem daļa caur izsniegtajiem kredītiem nonāca nekustamā īpašuma tirgū. Tiešo ārvalstu investīciju atlikums pieauga no 3,3 miljardiem EUR 2004. gada beigās līdz 8,1 miljardam EUR 2008.gada beigās, tikmēr banku aizņēmumi 2008. gada beigās sasniedza 14,3 miljardus EUR, liecina Latvijas Bankas apkopotā Latvijas starptautisko investīciju bilance.

Globālās finanšu krīzes ietekmē ārvalstu investīciju apjoms strauji samazinājās. 2007.gada sākumā tiešo ārvalstu investīciju atlikums bija 1,7 miljardi EUR, savukārt jau 2009.gadā – tikai 67,6 miljoni EUR. Situācija uzlabojās 2010.gadā, kad tika noslēgtas vairākas vienošanās, piesaistot uzņēmumus. Jau 2011. gada pirmajos deviņos mēnešos ārvalstu investīciju apjoms bija gandrīz 3 reizes lielāks nekā 2010.gada 12 mēnešos.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2011. gada septembrī tiešās ārvalstu investīcijas veidoja 9,34 miljardus EUR  jeb 4 223,1 EUR uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2010. gada beigām, uzkrāto investīciju apjoms pieaudzis par 14%, bet, salīdzinot ar 2003. gadu, tas pieaudzis vairāk nekā 3,3 reizes.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms turpina pieaugt

Līdz ar ekonomiskās izaugsmes atsākšanos strauji pieauga arī tiešās ārvalstu investīcijas. Ārvalstu investīciju apjoms 2010.gadā 4 reizes pārsniedza 2009.gada rādītājus, savukārt 2011.gadā tas bija pieaudzis gandrīz 4 reizes, salīdzinot ar 2010.gadu, veidojot 5,2% IKP. 2012.gadā un 2013.gada pirmajās trīs dekādēs ārvalstu investīciju pieaugums bija salīdzinoši mērenāks, veidojot attiecīgi 3,2% un 2,3% IKP. 2013.gada septembra beigās tiešo ārvalstu investīciju uzkrājums Latvijā bija 11,29 miljardi – tas ir, par 13% vairāk nekā šajā periodā 2012.gadā.

Lielākais investors – Zviedrija

Lielākā Latvijas investētājvalsts ir Zviedrija. 2013.gada septembrī Zviedrijas uzņēmēju investīcijas veidoja gandrīz 22% no kopējā ārvalstu investīciju apjoma. Salīdzinot ar 2012.gada trešo ceturksni, Zviedrijas tiešās investīcijas ir pieaugušas par 4,3%, bet, salīdzinot ar 2010.gadu, tās pieaugušas gandrīz 2 reizes. Tas galvenokārt saistīts ar starpbanku darījumiem starp Igauniju un Zviedriju, kā rezultātā Igaunijas uzkrāto tiešo investīciju apjoms Latvijā samazinājies gandrīz uz pusi, 2013.gada septembrī veidojot 5,2% no kopējā ārvalstu investīciju apjoma Latvijā (2010.gada beigās šis skaitlis bija 14,1%). Apjomīgas investīcijas Latvijā veic arī uzņēmumi no Dānijas, Nīderlandes, Igaunijas, Vācijas, Norvēģijas, Somijas, Krievijas un Kipras. 2013.gada septembrī šo valstu investīciju sastādīja 42% no kopējā tiešo ārvalstu investīciju apjoma Latvijā.

ES valstu tiešās investīcijas Latvijā (2013.gada septembris, %)

1.       Zviedrija – 31

2.       Nīderlande – 11

3.       Kipra – 10

4.       Vācija– 7

5.       Igaunija – 7

6.       Dānija – 6

7.       Somija – 5

8.       Lietuva – 5

9.       Lielbritānija – 4

10.   Īrija – 3

11.   Citas valstis – 11

Avots: Ekonomikas ministrija

Vairāk investīciju pakalpojumu sektorā, mazāk – rūpniecībā

Lielākā daļa ārvalstu investīciju nonāk pakalpojumu sektorā. Ekonomiskās izaugsmes gados tiešās ārvalstu investīcijas pakalpojumu sfērā gandrīz četras reizes pārsniedza investīcijas apstrādes rūpniecībā. Ekonomiskās lejupslīdes laikā (2008. un 2009.gadā) investīciju kopējā gada summa samazinājās gandrīz 3 reizes, tirdzniecības sektorā sasniedzot negatīvu bilanci, savukārt investīcijām nekustamā īpašuma sektoram samazinoties uz pusi. Investīcijas pakalpojumu sektorā samazinājās par 72,8%, kamēr rūpniecībā tikai par 15%.

Kopš 2010.gada tiešo ārvalstu investīciju plūsma uz Latviju ir kļuvusi līdzsvarotāka. Pēdējo 3 gadu laikā investīcijas pakalpojumu nozarē ir bijušas gandrīz 5 reizes augstākas nekā investīcijas rūpniecībā. 2013.gada septembrī uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms pakalpojumu sfērā veido 75,7% no kopējās uzkrāto ārvalstu investīciju summas, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2007.gada beigās. 2013.gada septembrī uzkrātās ārvalstu investīcijas apstrādes rūpniecībā bija 24,3%. Salīdzinot ar 2007.gadu, šo investīciju apjoms ir pieaudzis par 54,5%.

Investīcijas rūpniecībā pieaug straujāk

No 2007.gada beigām līdz 2013.gada septembrim īpaši strauji pieaugušas uzkrātās investīcijas apstrādes rūpniecības sektorā (94,8%). Šo pieaugumu ietekmēja ievērojamā investīciju summa, kas ieguldīta būvniecības materiālu ražošanā (pieaugums par 126,9%) un kokapstrādē (pieaugums par 90%). Šīs divas nozares 2013.gada 3.ceturksnī veidojušas 58,3% no uzkrātajām ārvalstu investīcijām apstrādes rūpniecības industrijā (pieaugums par 54%, salīdzinājumā ar 2007.gada nogali).

Tomēr apstrādes rūpniecībai piesaistīto investīciju daudzums Latvijā vēl joprojām ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Periodā no 2010.gada līdz 2012.gadam 31% no kopējās investīciju summas Baltijas valstu apstrādes rūpniecībā nonāca Lietuvā, 47,6% - Igaunijā un tikai 21,4% - Latvijā. Tādējādi iespējams secināt, ka apstrādes rūpniecības nozare Latvijā ārvalstu investoriem šobrīd šķiet mazāk pievilcīga, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.

Investoru interese par Latviju divkāršojas

Pērn 33 ārvalstu uzņēmumi pieņēma lēmumu paplašināt savu darbību Latvijā. Šie investori plāno radīt 1601 jaunu darba vietu, bet kopējais plānoto investīciju ieguldījums ir 81,23 miljoni EUR. Salīdzinot ar 2012.gadu, jauno ārvalstu investoru skaits Latvijā ir divkāršojies. 2012.gadā Latvijā ienāca 15 jauni ārvalstu uzņēmumi, radot 1249 jaunas darba vietas un ieguldot 47,8 miljonus EUR.

Jaunie investori pārstāv dažādas jomas, piemēram, viesnīcu ķēdes, nanotehnoloģiju ražošanu,  autobusu montāžas iekārtas, satelīta datu analīzi u.c.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, divu lielāko pagājušajā gadā reģistrēto kompāniju pamatkapitālu veidoja ārvalstu kapitāls. Mariner Finance Baltic Ltd pamatkapitāls ir 40 miljoni EUR, un tā vienīgais īpašnieks ir Mariner Capital Limited, kas reģistrēts Maltā. Savukārt Amalva Holding Ltd kapitālu veido 15,902 miljoni. Šis uzņēmums pieder divām privātpersonām no Lietuvas.

Investīciju piesaistes politika

Investīciju piesaiste šobrīd ir viena no Latvijas prioritātēm. Jau 2009.gadā valdība pieņēma ‘’Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.–2016.gadam’’. Tajā nolemts radīt labvēlīgu vidi ārvalstu investīciju piesaistei augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs un piesaistīt uz ražošanu un eksportu vērstas ārvalstu investīcijas.

Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA) turpina projektu Polaris – unikālu un praktisku mērķu kopumu investīciju veicināšanai. Polaris definētie prioritārie mērķa sektori investīcijām ir metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, kokapstrāde, tranzīts un loģistika, IT, veselības aprūpe, dabaszinātnes un zaļās tehnoloģijas. Polaris tāpat piedāvā investoriem projektus, kas izstrādāti, izmantojot Latvijas zinātnisko bāzi, pieredzi un stratēģiskos resursus. Projekts harmonizē sadarbību starp Latvijas valsti, pašvaldības institūcijām, privāto sektoru un zinātnes sektoru.

Investoriem der zināt:

*No 2011. gada Latvijā atjaunota uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaide par investīcijām noteiktās nozarēs: ja ieguldījumu summa ir līdz 50 miljoniem EUR UIN atlaide ir 25% no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, bet virs 50 miljoniem EUR – 15 % atlaide. Līdz šim UIN atlaides par saviem ieguldījumiem saņēmušas jau vairākas kompānijas – Dobeles dzirnavnieks, Baltic Crystal, Tērvetes AL, AKG Thermotechnik Lettland, Metalleks, L-Ekspresis, Olainfarm, Latvijas Mobilais telefons, Stora Enso Latvija, Latvijas Finieris, Bite Latvija, Cross Timber Systems, Livonia Print, Plantos, Kronospan Riga, Rīgas piena kombināts, PNB Print, Aduga, Alfa agro, Tecnopali North Europe, Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, Cotton Club Liepāja un Valmieras stikla šķiedra.

*Lielos ārvalstu investorus sarunās ar Latvijas valdību pārstāv Ārvalstu investoru padome.

*Balstoties uz LIAA investīciju piesaistes projektu Polaris, kas paredz vienotu un saskaņotu ministriju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu un valsts iestāžu rīcību stratēģiski nozīmīgu vietējo un ārvalstu investīciju projektu realizēšanā, turpina darboties Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome.

Foto: pilseta24

 

 

Sheikh Jahangir Alam 

15.06.2012 07:28
I'm from dhaka, Bangladesh. Interested to set us a ready made garment industry in Latvia. Man power require not less then 5000 Please inform country formalities, how to invest over there. We prefar some local join invester. I have 03 nos of factory in Bangladesh. Well experienced since last 30 years. texmode2003@yahoo.com

hashim 

18.10.2012 23:27
Very beautiful and wonderful and sweet many Hashim Althamra

rosariointernational 

03.12.2012 06:17
I would like to invest in Latvia in the tourisam sector. I have my resort in India, www.rosariointernational .com

Adekunle Ayofe 

05.12.2012 21:24
I would like to invest in property development in your country eg build and sell and buying and resell. please can you put me through on how i will do my market survey and all other things that matter as well. Thank you.

ER 

10.04.2013 05:59
myby someone want to invest in electrocar which doesn't need to charge, yust sit and go?

Md. Mizanur Rahman Farhad 

28.11.2013 08:17
I would like to invest in Latvia in the food sector. Please inform me about facilities of a foreign Investor specially residence facilities.

Md. Mizanur Rahman Farhad 

28.11.2013 08:18
I would like to invest in Latvia in the food sector. Please inform me about facilities of a foreign Investor specially residence facilities.

Andris Jansons 

27.09.2016 23:17
Jā ja runa ir par investīcījām Latvijā tad tās ir tiešām apjomīgas,tikai daļa no investīcijām nonāk pareizo cilvēku rokās,pārējais tiek vienkārši nozagts,(brutāli).Bet cilvēks kas vēlās izveidot augošu uzņēmumu saskarās ar virkni barjerām,pirmais ir Likumdošana,otrais ir Valdība.((Birokrātija))Lai izveidotu labu Valsti attīstītu ir jābūt labiem uzņēmumiem kas veido ienākumus,bet šeit Latvijā To varēs panākt pēc simtiem gadu Jo esošās Valdības nevis palīdz izveidot uzņēmumus bet gan iznīcināt,Latvijā Bizness pieder Zagļiem kas domā kā piepildīt savu furgonu ar naudu.

Mečeslavs 

30.11.2016 15:59
Interesants raksts. Liels paldies, zināšu drusku vairāk par ārvalstu investīcijam un kā ar tiem strādāt. Kas skar investīcijas tad jautājumu nulle ir jāvēršas pie Cityfinances SIA, ne valsts finanšu institūcija kura palīdz MVU Vairāk info šeit: http://bit.ly/2fZtajc

Pievieno komentāru

Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas numurs: 000740434. Galvenā redaktore: Eva Jēkabsone.
X