Latgale - investoriem neatklāta zeme

Latgales attīstība notiek lēnām, bet apņēmīgi. Liels ieguvums ir finansējums no Latgales programmas, kuras pēdējo projektu ieviešana noslēdzas burtiski šajās dienās. Tomēr, kamēr jaunā Latvijas austrumu pierobežas attīstībai vērstā programma vēl klīst valdības gaiteņos, Viļakas novadā tiek atklāta šai pusei iespaidīga 50 darbavietu liela ražotne, vēsta producentu grupas "Lietišķā Latgale" veidotais raidījums "Pi myusim Latgolā".

"Protams, ka šobrīd tā ļoti taustāmu efektu mēs vēl saskatīt nevaram. Tas ir tāpat kā jebkurā uzņēmumā, kad pirmie trīs gadi paiet līdz tu aizej līdz kaut kādam nulles punktam," par jau realizēto Latgales atbalsta programmu, kuras ietvaros dažādos projektos Latvijas austrumu pierobežā ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro, stāsta Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne. "Mēs arī ļoti lielas cerības liekam uz sinerģiju, kopā ar VARAM esam strādājuši pie Speciālās ekonomiskās zonas likuma izstrādes. Kopā ar jauno Latgales programmu tie būs integrēti instrumenti, ar kuriem mēs varētu likties vietējiem uzņēmējiem un investoriem interesanti."

Kamēr nākamā Latgales programma vēl gaida valdības galavārdu, pagājušajā nedēļā Latvijas Investīciju Attīstības aģentūra (LIAA) Starptautisko biznesa forumu "ar aprēķinu" organizēja Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. "Es domāju, ka nepārspīlēšu, ja teikšu, ka tieši latgalieši ir visuzņēmīgākie latvieši. (..) Diemžēl liela daļa savu talantu šobrīd realizē citviet Latvijā un, vēl trakāk, ne tikai Latvijā, bet pasaulē un nenes to labum, ko varētu. Tāpēc nu ir laiks šo latgaliešu priekšrocību šeit - savās mājās," atzīmē LIAA direktors Andris Ozols.

Lai gan pamazām, bet investoru ieguldījumi Latgalē ik gadu aug. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka investoru piesaistē latgaliešiem trūkst vien padoma. "Joprojām Latgale, manuprāt, ir tāda neatklāta zeme vai vieta, kura vēl gaida sev pietiekamu uzmanību pievērst. No kopējā investīciju apjoma, kas ienāk katru gadu Latvijā, vien maza daļa nonāk Latgalē. (..) No vienas puses ir diezgan liels bezdarba līmenis Latgalē, no otras puses - tad, kad uzņēmējam vajag speciālistus, tad ir grūtības tos atrast. Bet tās iniciatīvas, kas šobrīd notiek, gan ar struktūrfondu atbalstu, gan biznesa inkubatoriem infrastruktūras attīstībai, ražošanas ēku būvniecībai, iekārtu iegādei, arī eksporta veicināšanai, darbinieku apmācībām - tas ir labs komplekts situācijas labošanai," raidījumam "Pi myusim Latgolā" skaidro Reizniece-Ozola.

Uzrunājot potenciālos investorus, kā Latgales priekšrocība tiek minēta atrašanās ne tikai pierobežā, bet teju vai pašā centrā uz pasaules kartes. Vaicāts par viņa veiksmes atslēgu, kāda vārdā nenosaukta investora atbilde ir - pareizā vieta un pareizie cilvēki. Par veikames stāstu un pat par brīnumu pilnīgi noteikti var saukt arī jaunā šūšanas uzņēmuma izveidošanu pašā Krievijas pierobežā, kur jau šobrīd strādā ap 50 (plānots palielināt līdz 100) Viļakas apkārtnes ļaudis. Viļakas novada Susāju pagastā nedaudz vairāk kā pusgada laikā pēc Mežvidu pamatskolas slēgšanas, rasta iespēja gan saglabāt ēku, gan arī radīt darba vietas. SIA "SRC BRASA" pārstāvis Bredermanis atzīst, ka potenciālās šūšanas ražotnes atvēršanas vietas bijušas vairākas, tomēr laimīgā loze kritusi Viļakai, jo te bija gan piemērotas telpas, gan arī strādāt griboši un prasmīgi ļaudis. Bredermanis neslēpj, ka šobrīd tiek veiktas pārrunas arī ar citām potenciālajām vietām Latgalē jauna šūšanas ceha atvēršanai.

Nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Latgales programmu paredzēts turpināt, šim nolūkam novirzot 50 miljonus eiro uzņēmējdarbības attīstībai gan vietējiem uzņēmējiem, gan arī investoru piesaistei. Tiek lēsts, ka programmas īstenošana varētu sākties jau nākamā gada vidū.

Foto: Artis Pupins / flickr.com

Pievieno komentāru

Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas numurs: 000740434. Galvenā redaktore: Eva Jēkabsone.
X