TOP 5 ziņas Latvijas eksportā: BalticExport.com nozares apskats 2018, Nr.2

Latvijas eksporta nozares aktuālie fakti un tendences, panākumi un neveiksmes, svarīgākās ziņas un nozares ekspertu viedokļi - BalticExport.com nozares apskats 2018, Nr.2.

VIEDOKLIS


Latvijas eksports nākotnē turpinās augt, tomēr kopējās ekonomikas prognozes liecina, ka pieaugums vairs nebūs tik straujš, kā šogad. Iemesli meklējami gan ārējos tirgos, gan Latvijā. Latvijas galvenajos eksporta tirgos Eiropā nākotnē ekonomikas izaugsme kļūs gausāka, kas nozīmē arī mazākas iespējas strauji kāpināt eksporta apmērus. Savukārt pie iekšējiem faktoriem jāmin saspīlējums darbaspēka tirgū un nepietiekamās investīcijas ražošanā, intervijā pauž Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Kāda nākamo četru gadu laikā varētu būt Latvijas ekonomikas izaugsme? Vai ekonomika augs un vai tas notiks strauji, mēreni?

Šobrīd Latvijas ekonomika ir pietiekami straujas izaugsmes fāzē. Šogad daudzu prognozētā izaugsme 4% apmērā ir nedaudz virs potenciālās izaugsmes, kura ir uzturama vidējā un ilgākā laika periodā. Mūsu vērtējumā, kurš sakrīt vai ir ļoti tuvs citu ekonomistu un starptautisko institūciju vērtējumam, vidējā termiņā Latvijā uzturamā izaugsme ir ap 3%. Ekonomikas ciklam ieejot mērenākā fāzē, izaugsme nedaudz palēnināsies un būs ap šiem 3%.
Tā joprojām ir izaugsme, bet Latvijai kā vidēju ienākumu valstij šis temps ir pārāk lēns. Mums būtu jātiecas uz 4,5-5% izaugsmi vidējā termiņā, lai ienākumu ziņā mēs pārliecinoši tuvotos turīgajām Eiropas valstīm.

Ja runājam par faktoriem, kuri mūs ietekmēs, tad arī ārējā vidē tiek prognozēta izaugsmes sabremzēšanās. Eirozonā pērn bija 2,5% ekonomikas izaugsme, bet šogad tiek prognozēts ekonomikas kāpums nedaudz virs 2% un nākamajos divos gados - ap 1,7%. Tas nozīmē, ka ārējais pieprasījums pieaugs lēnāk.

Iekšzemē mēs redzam strauju attīstību būvniecībā. Darba tirgus savukārt ir saspīlēts, un algas aug strauji, vietējais pieprasījums ir liels. Tas, protams, uzturēs ekonomikas aktivitāti, bet ir skaidrs, ka tas nevar turpināties ilgi. Ar laiku augošās darbaspēka izmaksas mazinās uzņēmumu konkurētspēju, un nāksies domāt, kā šīs izmaksas optimizēt. Tādēļ, iespējams, kādu darbinieku atlaidīs, aizvietos ar kādu iekārtu. Līdz ar to ir skaidrs, ka iekšējais pieprasījums neturpinās strauji palielināties mūžīgi. Ekonomika turpinās strādāt ar izaugsmi, kas būs tuvāk 3%.

Vai ekonomikas izaugsmi var sekmēt arī valdība, Saeima, vai tomēr galvenie tomēr ir ārējie faktori, kurus mēs kā maza ekonomika ietekmēt nespējam?


Ārējie faktori ir svarīgi. Taču es arī iekšējās ietekmes sviras nesauktu par nenozīmīgām. Tautsaimniecības politika ir svarīga.

No izaugsmes viedokļa pašlaik ir redzamas vairākas problēmas. Viena, par ko arvien skaļāk runā arī uzņēmēji, ir darbaspēka trūkums. No otras puses - bezdarbs joprojām ir pietiekami liels. Problēma ir izveidojusies tādēļ, ka darbaspēka piedāvājums īsti neatbilst tam, kas ir nepieciešams uzņēmējiem. Tur ir kvalifikāciju neatbilstība, un kā otrs faktors jāmin reģionālā neatbilstība. Liels bezdarbs ir Latgalē, un tad ir jautājums, vai šie Latgales cilvēki, kuri meklē darbu, ir gatavi braukt strādāt un ir spējīgi atrast mājokli Rīgā, Valmierā vai citur, kur darbaspēka pieprasījums ir liels.

Viena lieta, ko mēs jau dzirdam, ir par valsts atbalstu īres mājokļu veidošanai. Otra lieta ir darbaspēka pārkvalifikācija, kas šobrīd tehniski notiek, kaut kāda naudiņa tam ir atvēlēta, bet, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tas ir relatīvi neliels līdzekļu apmērs. Man personīgi arī ir jautājumi, cik efektīvi mēs darbiniekus pārkvalificējam. Pamatā mēs tomēr redzam īslaicīgus kursus, pārrunas. Kaut ko pozitīvu tas dod, bet tas nedod jaunu arodu vai kvalifikāciju. Tām būtu jābūt nopietnām mācībām kā arodskolās vismaz sešu, deviņu mēnešu ilgumā arodos, kuri ir pieprasīti darba tirgū.

Otra problēma, kas kavē mūsu potenciālo izaugsmi, ir zemais investīciju līmenis. "Treknajos gados" investīcijas pret IKP bija ap 30%. Tas pat bija par daudz, un daļa bija neproduktīva, jo neveicināja ražošanas attīstību tālākā perspektīvā. Šobrīd mēs esam otrā grāvī, un investīcijas veido vien 20% pret IKP. Pat eirozonā kopumā, kur pārsvaru veido jau ļoti labi attīstītas valstis, investīciju līmenis pārsniedz 20%. Mums investīcijās noteikti būtu jāmērķē uz 25% līmeni. Pašlaik mēs investīciju ziņā redzam atkopšanos, bet pamatā tā ir vai nu infrastruktūra, ko finansē no Eiropas Savienības (ES) fondiem, vai ar būvniecību saistītas investīcijas - tirdzniecības centri, noliktavas, biroju ēkas u.c. Taču, ja mēs skatāmies uz investīcijām ražošanas iekārtās, tad redzam ļoti gausu attīstību. Kopējā investīciju masā to īpatsvars ir būtiski krities. Ja iepriekš ieguldījumi ražošanas iekārtās veidoja nedaudz vairāk kā 30% no visām investīcijām, tad šobrīd tikai 23%. Tas tikai rāda, ka nākotnē nav gaidāma būtiska ekonomikas izaugsme. Šobrīd ražošanas jaudu noslodze ir tuvu vēsturiskajam maksimumam gandrīz visās nozarēs. Esošās iekārtas ir noslogotas, jaunas iekārtas netiek pirktas, un tas nozīmē, ka, neko nemainot, cerēt uz lielākiem ražošanas apjomiem nākotnē mēs nevaram.

Jautājums ir - kādēļ? Iespējams, tas ir vēl iepriekšējās krīzes iespaids, un uzņēmēji ir ļoti piesardzīgi. Iespējams, ir zināma nenoteiktība par nākotni. Arī kreditēšana attīstās gausi. Tam var būt gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori, bet, ja skatāmies no piedāvājuma puses, tad bankas kūtri kreditē mazos un vidējos uzņēmumus. Tas ir arī maksātnespējas tiesisko aspektu dēļ. Bankām ir bažas, ka, ja būs problēmas, tad visdrīzāk ķīlu saprātīgā laikā un ar saprātīgām izmaksām atgūt nevarēs. Arī šeit liela loma ir krīzes pieredzei, tomēr situāciju varam uzlabot, sakārtojot tiesvedības un maksātnespējas procesus.

TOP 5 ZIŅAS

Latvijas preču eksports pirmajā pusgadā audzis par 9,7%; imports - par 8%

Latvijā šogad pirmajā pusgadā eksportēja preces 5,959 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,7% jeb 524,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 7,184 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 8% jeb 531,7 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp jūnijā Latvija ir eksportējusi preces 1,034 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,3% jeb 13,2 miljoniem eiro mazāk nekā maijā, bet par 10,7% jeb 100 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada jūnijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,331 miljarda eiro apmērā, kas ir par 4,2% jeb 54 miljoniem eiro vairāk nekā maijā un par 7,9% jeb 97,1 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada jūnijā.

Ārējās tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar 2017.gada jūniju nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 43,1% līdz 43,7%.

Eksportējusi Latvija 2018.gada jūnijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - par 188,648 miljoniem eiro (18,2% no kopējā eksporta apmēra), kas ir par 4,6% mazāk nekā maijā, bet par 17% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Mehānismi un mehāniskās ierīces eksportētas 96,159 miljonu eiro apmērā (9,3%), kas ir par 0,5% mazāk nekā pirms mēneša, bet par 52,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 94,874 miljoniem eiro (9,2%), kas ir par 2,7% mazāk nekā pirms mēneša un par 17,2% mazāk nekā gadu iepriekš.

Pēc statistikas pārvaldē minētā, elektroierīču un elektroiekārtu eksports 2018.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2017.gada jūniju samazinājās, sarūkot mobilo telefonu eksportam par 28,5 miljoniem eiro jeb 2,6 reizes.

Federācija: Latvijas kokrūpniekiem gads līdz šim bijis labs gads

Latvijas kokrūpniekiem līdz šim bijis labs gads, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Komentējot šā gada rezultātus, jāskatās eksporta rādītāji. Ja nemaldos, tie ir labāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Rezultāts ir labs," viņš sacīja, piebilstot, ka par to liecina LKF biedru darbības rādītāji, taču jaunākie oficiālās statistikas dati par visu nozari vēl nav pieejami. Viņš piebilda, ka šis gads ir labs ne tikai kokrūpniekiem, bet arī citos meža nozares sektoros, tostarp meža īpašniekiem, kuri piedzīvo netipiski augstas cenas pilnīgi visiem baļķu sortimentiem.

Pēc Klausa teiktā, papīrmalkas cenu kāpumu Baltijā veicinājis tas, ka Skandināvijas celulozes rūpniecība visu savu papildus vajadzīgo materiālu iegādājas ārvalstu tirgos, lai tās vietējie piegādātāji būtu spiesti nepalielināt sava sortimenta esošās cenas. Tamdēļ par vērtīgākajiem kokmateriāliem ir jāmaksā vēl vairāk nekā par papīrmalku nolūkā motivēt mežu īpašniekus šķirot sortimentu, nevis visu produkciju nepārdotu papīrmalkā.
Papīrmalkas cenu kāpums esot izraisījis cenu kāpumu visam "baļķim". Vēl viens iemesls augstajām apaļkoku cenām ir lietainie apstākļi pagājušajā gadā, kad pērn novembrī un decembrī, kā arī šogad janvārī bija absolūtākais resursu deficīts un 80% ražotāju izjuta resursu trūkumu un bija spiesti samazināt ražošanas apmērus. Tikmēr izejmateriālu cenas strauji kāpa. "Pieradināt piegādātāju pie augstām cenām ir ļoti viegli, bet nolaist tās lejā ir ļoti grūti," sacīja Klauss.

Viņš atzina, ka no gala produktu tirgus skatu punkta apaļkoku cenas joprojām ir neadekvāti augstas, lai gan apaļkoku cenām nav pamats būt tik augstām, kādas tās ir patlaban - tām ir pamats samazināties. Līdzīgi ir arī neadekvāti augstajām papīrmalkas cenām, kas sasniegušas maksimumu.

IKT pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī pieauga par 23%

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieauga par 23%, aģentūru LETA informēja Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvji.

LIKTA prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka pakalpojumu eksporta pieaugums IKT sektorā norāda, ka nozares uzņēmumi ir inovatīvi un ar lielu eksportspēju. "Fakts, ka šā gada pirmajā ceturksnī eksporta apjoms ir sasniedzis 170 miljonus eiro, salīdzinot ar 138 miljoniem eiro aizvadītā gada pirmajā ceturksnī, apliecina, ka nozares uzņēmumi strādā ārvalstu tirgos un sekmīgi konkurē globālā mērogā, radot risinājumus ar augstu pievienoto vērtību," teica Bāliņa.

Viņa papildināja, ka digitālās tehnoloģijas aizvien vairāk ir integrētas un izmantotas visdažādākajās nozarēs, tādējādi IKT joma no atsevišķas nozares ir kļuvusi par dzinējspēku visai Latvijas tautsaimniecībai. "Ja paraugāmies, kā attīstās sabiedrība un tehnoloģijas, tad redzams, ka dažādu tehnoloģisku risinājumu un rīku izmantošana skar gandrīz ikvienu produktu un pakalpojumu," uzsvēra LIKTA prezidente.

LIAA: Latvijas uzņēmēju interese par iespējām strādāt Ķīnas tirgū palielinās

Latvijas uzņēmēju interese par iespējām strādāt Ķīnas tirgū palielinās, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Šanhajā vadītāja Agnese Stūrmane.

"Pie ķīniešu durvīm pašlaik klauvē visi. Tomēr kontaktu veidošana arī mums ir sekmīgāka, nekā kādreiz. Ja vēl pirms trim gadiem Latvijas produktu skaits, kurus varēja atrast Ķīnā, bija tuvu nullei, tad tagad mēs redzam eksporta pieaugumu katru gadu. Vai šī sadarbība varētu būt labāka? Viennozīmīgi," atzina Stūrmane.

Savukārt LIAA pārstāvniecības Pekinā vadītājs Ingus Rozenblats atzina, ka sadarbības sekmes ir tieši proporcionālas Latvijas uzņēmumu vēlmei ieguldīt laiku un līdzekļus. "Ja jūs mēģināt atrast sadarbības partneri, nosūtot pāris e-pastus, tas var iespējams nostrādāt Dānijā vai Vācijā, bet ne Ķīnā. Cilvēkiem uz šejieni ir jābrauc, jāpiedalās izstādēs, jātiekas ar partneriem, jāpēta tirgus uz vietas. Ja Eiropā ir ierasts, ka līgumi un vienošanās tiek slēgti gandrīz vai tikai uz izdevīguma pamata, tad Ķīnā šis process ir kā attiecības - tās no sākuma ir jāattīsta, un rezultāts sekos tikai pēc tam," norādīja LIAA pārstāvniecības vadītājs Pekinā.

Stūrmane arī uzsvēra, ka nopietni ir jāvērtē eksportējamo produktu konkurētspēja pasaules kontekstā, jo Ķīnas tirgū nav jākonkurē ar Latvijas uzņēmumiem pierastajiem Eiropas ražotājiem, bet arī ar Latīņameriku, ar Austrāliju, Jaunzēlandi utt.

"Ķīnas mērogs tiešām ir ļoti liels un uzņēmējiem ir jābūt globālam skatījumam, lai atrastu tos produktus, kuri spēs konkurēt ar visiem citiem. Manā skatījumā liels potenciāls ir Latvijas dizainam un mākslai. Taču ar šiem produktiem mēs diemžēl uz Ķīnu ejam salīdzinoši maz. Es domāju, ka mēs varam veiksmīgi startēt gan ar tekstilu, gan arhitektūras un dizaina pakalpojumiem. Ļoti konkurētspējīgs ir tūrisms, jo daudziem ķīniešiem par to ir interese. Konkurētspējīga joma var būt arī izglītība, bet mēs pie tās līdz šim pietiekami neesam strādājuši," stāstīja Stūrmane.

ZM: Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas eksports pērn uzrādījis lielāko kāpumu ES

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu kopējais eksports pagājušajā gadā audzis par 21,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu, sasniedzot 2,642 miljardus eiro un uzrādot lielāko eksporta kāpums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā.

Latvija 2017.gadā lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportējusi uz kopumā 153 pasaules valstīm.

"Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu, un 2014.gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017.gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga," atzīmēja ZM.

Tostarp ministrijā informēja, ka pēdējos gados pozitīvi attīstījies siera un sūkalu eksports - 2017.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu siera siera eksports audzis par 55%, bet sūkalu - 2,1 reizi. Piena un piena produktu eksportā Latvija kopš 2014.gada ir apguvusi 12 jaunus tirgus, pērn pienu un piena produktus eksportējot uz kopumā 50 pasaules valstīm.

Arī zivju produkcijai, liellopu gaļai un mājputnu gaļai, uz ko attiecas Krievijas embargo, eksports pieaudzis - zivju produkcijas un liellopu gaļas eksports, salīdzinot ar 2014.gadu, palielinājies attiecīgi par 42% un 38%, savukārt mājputnu gaļas eksports audzis par 3%. Tostarp liellopu gaļas eksports sekmīgi ir attīstījies uz Norvēģiju - ja 2014.gadā šos produktus Latvija uz Norvēģiju neeksportēja, tad 2017.gadā to eksporta vērtība veidoja vienu miljonu eiro.

Zivju produkciju Latvijas eksportētāji pagājušajā gadā piegādāja uz 44 pasaules valstīm. Salīdzinājumā ar 2014.gadu šīs produkcijas eksports ir audzis uz Norvēģiju, Franciju, Apvienoto Karalisti, Nīderlandi, Gruziju, Izraēlu, ASV un citām valstīm.

Arī zivju konservu eksports uzrādījis pozitīvu pieaugumu, palielinoties uz vairākiem galamērķiem, piemēram, uz Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Japānu, ASV un vairākām ES valstīm.

 

BalticExport.com

Nacionālā informācijas aģentūra LETA

Firmas.lv

Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2018

Pievieno komentāru

Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas numurs: 000740434. Galvenā redaktore: Eva Jēkabsone.
X