Ar globāliem risinājumiem, spītējot krīzei

Ar globāliem risinājumiem, spītējot krīzei

Foto: Fotolia

Īsumā par informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) nozari

  • Nozares apgrozījums 2009. gadā  – 1,8 miljardi eiro
  • Nozares eksports 2009. gadā  – 288 miljoni eiro
  • Nozarēs strādājošo skaits – 16765
  • Lielākais IKT pakalpojumu ražotājs: Exigen Services (apgrozījums 2009. gadā 20,5 miljoni eiro)

Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) kompānijām ir pasaules klases prasmes. Nozares eksports ir spēcīgs un sevi pierādījis, bet kompānijām, kurām pagaidām galvenais tirgus ir pašmāju, pastāv iespējas izaugt un attīstīt eksportu, pārnesot pašmāju pieredzi uz kaimiņvalstu un Eiropas tirgu.

  • Nozarē sastopami gan lieli uzņēmumi ar simtiem programmatūras attīstītāju un citu IKT speciālistu, gan mazi uzņēmumi, kur nelielas speciālistu komandas piedāvā unikālus produktus, kas saistīti ar datu bāzu vadību, mobilajiem maksājumiem un dokumentu pārvaldību.  Jauna specialitāte, kas strauji attīstās, ir programmatūras testēšana, valstī jau nodibināta šai nozarei organizācija Latvian Software Testing Qualification Board, kas apstiprina testētāju kvalifikācijas.
  • Latvijas IKT nozares kompānijas ir attīstījušas risinājumus gan vietējam, gan eksporta tirgum. Eksports IKT nozarē, tāpat kā citviet pasaulē, netiek mērīts preču daudzumā, bet pārsvarā ir pakalpojumu un intelektuālā īpašuma eksports, veicot ārpakalpojumus Latvijas teritorijā vai uz vietas pie ārzemju klientiem.
  • Latvijas IKT industrija, tāpat kā citas nozares, cieta no krīzes. Nozares apgrozījums kopumā 2009. gadā saruka par 31,8 % līdz 1,79 miljardiem eiro. Tomēr IKT nozares eksports palika gandrīz nemainīgs – 2009.gadā tas bija 287.3 miljoni eiro, salīdzinot ar 287.8 miljoniem eiro 2008.gadā. IKT sektorā nodarbināto skaits 2009.gadā arī saruka līdz 16 765, salīdzinot ar 18 900 - 2008.gadā.
  • 2010.gadā situācija ir nedaudz stabilizējusies. Lielā mērā Latvijas IKT nozarei pārvarēt krīzi un turpināt izaugsmi palīdz valsts un pašvaldību pasūtījumi, kuri šobrīd aktīvi attīsta e-pārvaldes risinājumus.
  • 2010. gadā publicētajā Eiropas Digitālās konkurētspējas ziņojumā atzīmēts, ka vairākās jomās Latvija ir uzlabojusi savus rādītājus un pietuvinājusies ES vidējam līmenim. Straujākais progress ir novērots platjoslas interneta izplatībā, izņemot lauku apvidus un uzņēmumus, kur 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, progresa nav bijis vispār. Interneta lietotāju skaits (61% no visiem iedzīvotājiem) pat mazliet pārsniedz ES vidējo līmeni (60%), taču ir ļoti atšķirīgas interneta izmantošanas jomas. Strauji ir pieaudzis tādu interneta lietotāju skaits, kas lasa ziņas internetā, izmanto internetbanku, izvieto informāciju internetā, izglītojas tiešsaistē, tajā pašā laikā e-komercijas izmantošana ir ievērojami zem vidējā ES līmeņa. Atzīmēts straujais, taču joprojām nepietiekošais, e-pārvaldes attīstības ātrums.
  • Atbilstoši Eurostat datiem, Latvija 2010. gadā bija ieviesusi 93% no 20 elektroniskajiem pamatpakalpojumiem (vidēji ES – 84%). Latvijā kā vienots piekļuves punkts valsts un pašvaldību pakalpojumiem ir izveidots interneta portāls www.latvija.lv. Pavisam publisko pakalpojumu katalogā ir pieejama informācija par vairāk kā 1600 pakalpojumiem. Kopš 2010. gada jūnija jauna uzņēmuma reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā ir iespējams veikt pilnībā elektroniski.
  • Saskaņā ar interneta pētījumu kompānijas Ookla Net Metrics interneta ātruma mērījumu vietnē speedtest.net publicētajiem datiem 2011. gada jūnija beigās Latvija ar lejupielādes ātrumu 23,5 Mbit/s ierindojas 6. vietā un augšupielādes ātrumu 14,4 Mbit/s – 4. vietā starp 172 pasaules valstīm. Šādi rezultāti sasniegti, pateicoties lielāko Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu investīcijām optiskā tīkla izveidē.
  • Datorpirātisma līmenis, atbilstoši starptautiskās datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance datiem, Latvijā 2010. gadā bija saglabājies 56% līmenī (tas nav mainījies kopš 2006. gada), savukārt pirātisma nodarītie zaudējumi Latvijas ekonomikai sasniedza gandrīz 21 milj. eiro. Datorpirātisma līmeni samazinās iespējas lietot bezmaksas un atvērtā koda programmatūru. 2010. gadā no visiem uzņēmumiem šādu programmatūru izmantoja jau 25,4 %.
     

 Vadošās IKT kompānijas

  • Latvijā  mājo viens no Austrumeiropas lielākajiem IKT preču vairumtirgotājiem, Elko Grupa (vairākus gadus bijis arī Latvijas lielākais uzņēmums), kas  2010. gada 9 mēnešos apgrozījusi 384,5 miljonus eiro jeb par 17% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.
  • Viens no vadošiem uzņēmumiem datoru salikšanas nozarē, galvenokārt vietējam tirgum, ir datortehnikas tirgotājs A/S Capital, kurš 2009.gadā apgrozīja 10,5 miljonus eiro.
  • Lielākais Latvijas un arī Baltijas IKT pakalpojumu ražotājs, kā to savā kārtējā Baltijas IKT nozares pārskatā atzīst Lietuvas investīciju banka Prime Investment, ir Exigen Services, ar samērā lielu eksporta īpatsvaru no kopējā apgrozījuma.  Kompānijas specialitāte ir biznesa procesu racionalizācija, attīstot risinājumus dažādām nozarēm. Starp Exigen Services klientiem ir Wachovia Securities ASV datu kopēšanas un atgūšanas (backup and recovery services) uzņēmumus Intronis, Zviedrijas mobilo sakaru grupa Tele2 un ASV medicīnas  laboratoriju vadības programmatūras kompānija software company CSC.
  • No Latvijas 2. vietu ieņem Lattelecom grupa,  tam seko Tilde, kuras specialitāte ir ar valodām un tulkošanu saistīti IT risinājumi un tās meitas uzņēmums,  apdrošināšanas risinājumos specializētais Nexum IT. Kompānijai  viens no galvenajiem eksporta tirgiem ir Skandināvija. "Top 5"  Latvijas IKT pakalpojumu ražotāju sarakstu noslēdz Rix Technologies, kas izstrādā e-pārvaldes risinājumus.

Latvijas IT nozares TOP 5 pēc pārdoto IT pakalpojumu apjoma, miljonos EUR

 

2008

2009

2010 1. pusgads

Pievienotā vērtība uz I pusg.    1 darbinieku 2009 (euro'000)

Exigen Services

28,7

20,5

8,6

25,2

Lattelecom

9,8

7,5

2,7

44,3

Tilde

4,3

3,5

1,6

27,2

Nexum IT

2,4

2,2

1,4

32,3

Rix Technologies

3,0

2,1

1,1

n/a

Avots: Prime Investment, Dienas bizness
  • Pie Latvijas spēcīgākajām IKT kompānijām būtu jāpieskaita tās, kuras ārvalstu investori jau pasteigušies pārņemt un iekļaut plašākā koncernā kā vietējos meitas uzņēmumus. Ziemeļvalstu IKT risinājumu kompānija Tieto (tobrīd Tieto Enator)  jau 90.gadu beigās pārņēma Latvijas maksājumu karšu risinājumu kompāniju Konts. Tagad Latvijā ir galvenais Tieto maksājumu karšu risinājumu centrs, kas apkalpo klientus visā pasaulē. Tieto Latvijas uzņēmuma apgrozījums 2009.gadā bija 16,82 miljoni eiro, 9,6 % mazāk, nekā gadu iepriekš. Accenture filiāle Latvijā, kura  galvenokārt orientējas uz Rietumu tirgu un augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem, bija viena no retajām IKT kompānijām, kas 2009. gadā piedzīvoja minimālu apgrozījuma kritumu (-5%), kā arī gada nogalē paziņoja par nodomu pieņemt darbā papildus 50-100 jaunu programmētāju, liecina DB Top 500 izdevums.

Nākotnes stratēģija

  • Nozarei ir ciešas saites ar mācību un pētniecības iestādēm un biznesa inkubatoriem. Pati jaunākā IKT uzņēmēju paaudze pulcējas regulāros Open Coffee pasākumos, kur tiekas apmainīties ar pieredzi un pa laikam tikties ar riska kapitālistiem un citiem investoriem.
  • Latvijas IKT nozares eksporta veicināšanai nesen nodibināta bezpeļņas organizācija Latvijas-Amerikas biznesa asociācija Kalifornijā (LABACA). Tās mērķis ir aktīvi veicinot sadarbību starp Latvijas un Amerikas, īpaši Kalifornijas, intelektuālajiem un finanšu resursiem, izveidot High-tech ekosistēmu, kas spētu sagatavot Latvijas IKT sektora uzņēmumus reālas un sekmīgas darbības uzsākšanai ASV un globālajā tirgū. Ar šīs organizācijas palīdzību 2011. gadā  pasaules informācijas tehnoloģiju  un inovāciju centrā Silīcija ielejā, ASV, būs pārstāvētas četras Latvijas IT nozares kompānijas: Latvijas datu centrs DEAC, sociālais tīkls Draugiem.lv, identitātes sargāšanas internetā kompānija E-Tag un skaņu apstrādes uzņēmums Real Sound Lab.
  •  Latvijas lielākās IT kompānijas ir apvienojušās Latvijas IT klāsterī, kas piedalās starptautiskos pieredzes un zināšanu apmaiņu projektos un meklē sadarbības iespējas savstarpēji un ar partneriem ārvalstīs.

Telekomunikācijas

  • Latvijas telekomunikāciju nozarē lielākie investori un spēcīgākie īpašnieki ir no Zviedrijas. Zviedru TeliaSonera  pieder 51 % fiksētā tīkla telefonijas, interneta un maksas televīzijas operatora Lattelecom  kapitāla daļas un tieši un netieši nedaudz vairāk par 60 % Latvijas mobilā telefonā (LMT).  Otrs lielais mobilo sakaru operators Tele2 pieder Zviedrijas Tele2 AB grupai, bet trešais operators – Bite -  privātiem investoriem.

Noderīgas saites :

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Izstādes

Natexpo

Int'l Trade Show for Organic, Health Food and Ecological Products
20.10 - 22.10.2019

Host

Int'l Exhibition of the Hospitality Industry
18.10 - 22.10.2019

Pack Africa Exhibition

Packing, Packaging, Food Processing and Bakery Industries Exhibition
20.10 - 22.10.2019

Wetex

Water and Energy Technology and Environment Exhibition
21.10 - 23.10.2019

High Point Market

Int'l Home Furnishings Market
19.10 - 23.10.2019

Informatīvie partneri pasaulē

Igaunijas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Kaļiņingradas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas