Par Baltijas valstīm

Analītiskie raksti par katras Baltijas valsts - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - uzņēmējdarbības vidi un svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem.
Ārvalstu investīciju vide Latvijā

Ārvalstu investīciju vide Latvijā

2013.gadā 33 ārvalstu kompānijas pieņēma lēmumu paplašināt savu darbību Latvijā. Šo kompāniju investīciju kopējā summa sasniedza 81,23 miljonus EUR. Uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms Latvijas ekonomikā 2013.gadā sasniedza 11,29 miljardus EUR, kas ir par 13% vairāk nekā 2012.gadā. Pasaules Bankas 204 Doing Business Report Latvijai piešķirta 70.vietā 189 valstu konkurencē.
Biznesa un saskarsmes kultūra Latvijā

Biznesa un saskarsmes kultūra Latvijā

Kāds mīts apgalvo, ka latvieši ir noslēgti un ar svešiniekiem iedraudzējas lēni. Taču pasakiet vārdu: lab-dien!, kas nozīmē labas dienas vēlējumu, un jūs redzēsiet, kā latvietim iemirdzēsies acis! Cieņas izrādīšana pret latviešu valodu, kas ir viena no divām vēl dzīvām palikušajām indoeiropiešu valodu saimes baltu valodām, atvērs jums pat visatturīgākā latvieša sirdi.
Latvijas akciju tirgus

Latvijas akciju tirgus

Lai gan Latvijas vērtspapīru tirgus ir mazākais Baltijas valstīs, tam piemīt viss, kas nepieciešams, lai gūtu peļņu ar dažādu uzņēmumu akcijām.
Uzņēmējdarbības vide Latvijā

Uzņēmējdarbības vide Latvijā

Viena no Latvijas ekonomikas ilgtermiņa prioritātēm ir labvēlīgas vides radīšana uzņēmējdarbībai un investīcijām. Tomēr valdībai ne vienmēr izdodas ievērot šīs pamatnostādnes.
Nekustamais īpašums

Nekustamais īpašums

Lai gan nekustamā īpašuma tirgus vēl nav atguvies pēc burbuļa plīšanas, tomēr pēdējā gada laikā tajā ir vērojamas vairākas pozitīvas iezīmes. Lielākoties attiecībā uz nekustamā īpašuma tirgū tiek runāts par stabilizāciju, jau retāk piesaucot stagnāciju.
Latvijas darba tirgus

Latvijas darba tirgus

Bezdarba līmenis Latvijā pēdējo gadu laikā pakāpeniski samazinās, un eksperti apgalvo, ka šī tendence turpināsies arī 2014.gadā. Tomēr uzņēmumos vēl joprojām trūkst kvalificētu darbinieku.
Latvijas ārējā tirdzniecība

Latvijas ārējā tirdzniecība

Jau kopš krīzes perioda eksports ir bijis un turpina būt Latvijas ekonomikas augšupejas galvenais virzītājspēks. Pēc grandiozā eksporta pieauguma tempa iepriekšējos gados – 2011.gadā kāpums par 28%, 2012. – par 15% – pērn eksports pieaudzis tikai par 1,5%. Kā liecina prognozes, arī šogad Latvijas eksportā revolūcija nav gaidāma.
Latvijas nodokļu sistēma

Latvijas nodokļu sistēma

2011.gadā nodokļu slogs (nodokļu ieņēmumi pret IKP) Latvijā sasniedza 28.1% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.
Latvijas ekonomika

Latvijas ekonomika

Bija vajadzīgi nepilni pieci gadi, lai Latvija no straujāk augošās ES ekonomikas kļūtu par straujāk krītošo un pēc tam atkal par straujāk augošo. Šoreiz augšupejas virzītāji ir atšķirīgi.
Par Latviju

Par Latviju

Latvijas Republika atrodas Eiropas Ziemeļaustrumos. To apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, Austrumos – Krieviju, Dienvidaustrumos – Baltkrieviju, bet Dienvidu daļā – ar Lietuvu. Kopējais sauszemes robežas garums ir 1368 km, bet jūras robežas – 498 km.
Lietuvas akciju tirgus

Lietuvas akciju tirgus

 Lietuvas biržā 2012. gadā tiek tirgotas visvairāk uzņēmumu akcijas - 33. Lietuvas biržā pieaudzis tādu uzņēmumu skaits, kas kvalificējušies Oficiālajam sarakstam - 2012. gada sākumā tie bija 18 uzņēmumi.
Biznesa un saskarsmes kultūra Lietuvā

Biznesa un saskarsmes kultūra Lietuvā

Lietuvas biznesa ētika daudz neatšķiras no tās Austrumeiropas kaimiņiem. Tomēr akadēmiķi, neskatoties uz straujo globalizācijas procesu, joprojām turpina rakstīt nacionāla rakstura grāmatas, tādēļ tam ir jāatstāj vismaz neliela ietekme uz visām dzīves sfērām, ieskaitot biznesu.
Uzņēmējdarbības vide Lietuvā

Uzņēmējdarbības vide Lietuvā

Lietuvas ekonomikas attīstības vadlīnijās neviena rūpniecības nozare nav izcelta kā prioritāte, tomēr valstī tika pieņemts stratēģisks lēmums veicināt inovācijas, investīcijas modernajās tehnoloģijās un nozarēs, kas rada augstu pievienoto vērtību.
Nekustamais īpašums Lietuvā

Nekustamais īpašums Lietuvā

Neskatoties uz to, ka Lietuvas komerciālā nekustamā īpašuma tirgus attīstība 2011. gadā bija gausa, tika pieredzēts neliels cenu pieaugums.
Lietuvas ārējā tirdzniecība

Lietuvas ārējā tirdzniecība

Lietuvas preču eksports 2011. gadā, kā jau piedienas Baltijas lielākajai valstij, būtiski apsteidz tuvējo kaimiņvalstu eksporta apjomus, un līdzīgi kā kaimiņvalstīs, ir uzrādījis rekordaugstus izaugsmes tempus.
Ārvalstu investīcijas Lietuvā

Ārvalstu investīcijas Lietuvā

Saskaņā ar ikgadējo Global FDI Outlook Report 2011 pārskatu, ko veido Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības banka sadarbībā ar The Financial Times FDI Intelligence, Lietuva ir valsts, kas ir piemērs veiksmīgai ārvalstu tiešo investīciju piesaistei.
Par Lietuvu

Par Lietuvu

Lietuva atrodas Baltijas jūras austrumu piekrastē un ir lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos (588 km), Baltkrieviju dienvidaustrumos (660 km), Poliju dienvidos (103 km) un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos (273 km). Lietuvas Baltijas jūras piekraste ir 90 km gara.
Lietuvas nodokļu sistēma

Lietuvas nodokļu sistēma

Lietuva, līdzīgi kā kaimiņvalsts Latvija, cīnoties ar valsts budžeta deficītu, 2012. gadā ķērusies klāt nodokļu izmaiņām.
Lietuvas ekonomika

Lietuvas ekonomika

 Lietuva ir lielākā no Baltijas valstīm – gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, gan ekonomikas lieluma ziņā. Pirms 2008. gada krīzes bija viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropā, bet 2011. gadā tā piedzīvoja vienu no augstākajiem IKP pieaugumiem Eiropas Savienībā.
Igaunijas akciju tirgus

Igaunijas akciju tirgus

 Igaunijas akciju tirgus saglabā principu – mazāk skaita ziņā, bet vairāk labu uzņēmumu.
Igaunijas ārējā tirdzniecība

Igaunijas ārējā tirdzniecība

 Igaunijas eksporta un importa apjomi 2011. gadā ir sasnieguši rekordaugstus rādītājus: tādi nav bijuši kopā Igaunijas iestājas Eiropas Savienībā 2004. gadā.
Ārvalstu investīcijas Igaunijā

Ārvalstu investīcijas Igaunijā

Tāpat kā citām nelielām, t.s. atvērtās ekonomikas valstīm, arī Igaunijai ir vajadzīga nepārtraukta ārvalstu investīciju plūsma, lai uzturētu ekonomikas izaugsmi.
Biznesa un saskarsmes kultūra Igaunijā

Biznesa un saskarsmes kultūra Igaunijā

Igaunijas biznesa ētika un Igaunijas kultūru kopumā ir kombinējums, kas radies no valsts ģeopolitiskā novietojuma, kā arī no tās vēsturiskiem apstākļiem. Igauņi labprātāk uzskata sevi par daļu no Skandināvijas un Ziemeļeiropas, nevis kā vienu no Baltijas valstīm vai, nedod Dievs, bijušo Padomju Savienību.
Uzņēmējdarbības vide Igaunijā

Uzņēmējdarbības vide Igaunijā

Kopumā Igaunijas uzņēmējdarbības vidi raksturo brīva uzņēmējdarbība un tirdzniecība, līdzīgi kā citās ES valstīs.
Nekustamais īpašums Igaunijā

Nekustamais īpašums Igaunijā

Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus 2011. gadā sāka izrādīt pirmās atgūšanas pazīmes pēc tirgus pārkaršanas 2005. -2007. gadā un globālās kreditēšanas krīzes skartā sabrukuma 2008. gadā.
Darba tirgus Igaunijā

Darba tirgus Igaunijā

Igaunijas darba tirgus 2011. gadā ir samērā strauji atguvies no nesenās recesijas. Kamēr bezdarba līmenis joprojām ir augstāks nekā 2006. un 2007. - "buma" - gados, nodarbinātība ir pieaugusi, pateicoties eksporta industrijas uzplaukumam.
Par Igauniju

Par Igauniju

Igaunija ir valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Igaunija - viena no trim mazākajām Baltijas valstīm un viena no mazākajām Eiropas Savienības valstīm - atrodas Ziemeļeiropā. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā.
Igaunijas nodokļu sistēma

Igaunijas nodokļu sistēma

 Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā kļuva skaidrs, ka valstij ir nepieciešama tāda nodokļu sistēma, kas būtu saderīga gan ar nodokļu maksātāju, gan nodokļu administratoru nelielo pieredzes līmeni, gan arī nekavētu ekonomikas tālāku izaugsmi.
Igaunijas ekonomika

Igaunijas ekonomika

Igaunija tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajiem paraugiem valsts fiskālās politikas veidošanā un tajā, kā jāveido nelielas ekonomikas attīstība. Krīzes gados šī valsts piedzīvojusi mērenāko kritumu starp Baltijas valstīm, ātri atguvusies un spējusi pievienoties Eiropas monetārajai apvienībai.