Ārvalstu investīcijas Igaunijā
Somu investīciju "otrais vilnis"
Tāpat kā citām nelielām, t.s. atvērtās ekonomikas valstīm, arī Igaunijai ir vajadzīga nepārtraukta ārvalstu investīciju plūsma, lai uzturētu ekonomikas izaugsmi.
15 gadus šī investīciju plūsma ir bijusi nepārtraukta, izņemot 2009. gada recesijas laiku, kad tiešās ārvalstu investīcijas samazinājās par 1%. Kopš 1998. gada tiešās ārvalstu investīcijas ir pieaugušas gandrīz divdesmit reizes, kopumā sasniedzot 12.8 miljardus eiro 2011. gada beigās. Ārvalstu tiešo investīciju apjoms 2011. gada beigās bija pieaudzis par 3,7%, salīdzinot ar 2010. gada beigām. Vienlaikus finanšu investīciju apjoms samazinājās par 7,2% līdz 1.3 miljardiem eiro, bet citas investīcijas (kredīti, tirdzniecības kredīti, depozīti un citi pasīvi) samazinājās par 5,2% līdz 12,2 miljardiem eiro. Kopumā Igaunijas saistības pret ārvalstīm 2011. gadā samazinājās par 328 miljoniem eiro no iepriekšējā gada līdz 26,4 miljardiem eiro, galvenokārt tādēļ, ka skandināvu bankas samazināja savu Igaunijas filiāļu un meitas uzņēmumu kredītlīnijas.
Aug investīcijas ražošanā
Tiešās investīcijas rūpniecības nozarē 2011. gadā pieauga, galvenokārt tādēļ, kas Somijas uzņēmumi vai nu pārcēla ražošanu uz Igauniju vai arī investēja savu Igaunijas meitas uzņēmumu ražošanas jaudas paplašināšanā. Šo tendenci varētu saukt par " somu otro vilni" (pirmais vilnis bija 90. gados, kad Igaunijas galvenā pievilcība bija zemās darbaspēka izmaksas) un tā ir vismaz daļēji saistīta ar Igaunijas pievienošanos Eiropas Savienības (ES) kopējai valūtai – eiro – no 2011. gada 1. janvāra. Igaunija, iestājoties eiro zonā, mazināja valūtas riskus un grāmatvedības sarežģījumus ārzemju investoriem.
Ņujorkas biržā (NYSE) kotētā retzemju metālu kompānija Molycorp pārņēma savu Igaunijas līdzinieku Silmet 89 miljonu ASV dolāru darījumā, kas pērn bija lielākā ārvalstu investīcija rūpniecības nozarē. Starp citiem investoriem Igaunijā 2011. gadā minami: somu Muoviura (plastmasa), Incap (elektronika), Nokka (celtņi), Vado (rūpnieciskie filtri), Lappset (spēļu laukumi), Kemira (ķimikālijas), kā arī Latvijas Latvijas Finieris (saplāksnis), zviedru Hanza (elektronika), Eastman (ķimikālijas) ar centrālo biroju ASV, un ABB (elektroiekārtas) ar centrālo biroju Šveicē, un daudzi citi.
Igaunijā arī ienāca jauni investori citās nozarēs. Skandināvu rēdereja DFDS pērn nopirka prāmja līniju Padiski- Kapelšēra, Møller nopirka Volkswagen (VW) dīleri, un Leonhard Weiss nopirka dzelzceļu būves kompāniju. 2011. gada beigās Fortum pārdeva daļu savu Igaunijas aktīvu, vienlaikus ievedot divus jaunus investorus, savus tautiešus - Imatran Seudun Sähkö un zviedru EQT.
Ārvalstu investori dažās nozarēs ar lielu pārsvaru
Atdzīvojusies investīciju aktivitāte 2011. gadā būtiski nemainīja kopainu. Vietējais bizness dominē vairāās nozares, taču citās nozarēs ārvalstu investoru klātbūtne ir milzīga. Piemēram, 95% finanšu nozares pieder Ziemeļvalstu bankām Swedbank, SEB, Nordea un Danske Bank, savukārt telekomunikāciju tirgu savā starpā sadala TeliaSonera, Tele2 un Elisa.
Medijos: gan drukātajos, gan internetā - norvēģu Schibsted, zviedru Bonnier un somu Alma Media pieder būtiskas daļas. Abi nacionālie komerctelevīzijas kanāli pieder Schibsted un Viasat, kurš arī ir lielākais satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējs Igaunijā. Lielāko kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēju Starman nesen pilnībā pārpirka ārvalstu investīciju fonds, kuru vada britu Bancroft un tika pārtraukta kompānijas akciju kotēšana Tallinas biržā. 49% no Levira kompānijas, kas uztur virszemes televīzijas apraides tīklu, pieder Francijas TDF.
Ārvalstu investoriem arī ir liela klātbūtne pārtikas nozarē. Carlsberg, Harboes Bryggeri un OOlvi pieder 95% alus un vieglo alkoholisko dzērienu tirgus. Somu Fazer un Vaasan konkurē maizes cepšanas tirgū un to tautiešiem Atria un HK Scan pieder abas galvenās vietas gaļas tirgū.
Mazumtirdzniecības nozarē ārvalstu investoriem pieder trīs no septiņiem lielveikalu tīkliem, to starpā ir lielākais Lietuvas investors Igaunijā – Maxima. Norvēģu Statoil un somu Neste ir lielākie degvielas mazumtirgotāju Igaunijā. Degvielas vairumtirdzniecībā tās gan piekāpjas Polijas Orlen vietējam meitas uzņēmumam Mažeikiu Nafta. Lielākais spēlētājs naftas produktu tranzīta un uzglabāšanā ir holandiešu Vopak.
Autors: arvalstu_investicijas_igaunija_19_2_lv_1_1_19_2_lv_1
Zviedri: lielākie investori
Zviedrijas rezidenti: gan privātpersonas, gan juridiskas personas, ir veikušas 28,7% ārvalstu tiešo investīciju Igaunijā, kopumā 3,7 miljardus eiro 2011. gada ceturtā ceturkšņa beigās, liecina Igaunijas centrālās bankas Eesti Pank statistika. Zviedrijas daļa tiešās investīcijās 2011. gadā, salīdzinot ar iepriekšēju gadu, samazinājās par 646 miljoniem eiro, galvenokārt sakarā ar Swedbank darījumu, kad tā pārcēla savus Lietuvas un Latvijas meitas uzņēmumus, kas piederēja Igaunijas meitai, uz tiešu pakļautību mātes bankai Stokholmā, attiecīgi samazinot Igaunijas Swedbank kapitālu.
Nākamās valstis Igaunijas ārvalstu investoru topā 2011. gada beigās bija Somija (5,6% pieaugums gada laikā līdz 3 miljardiem eiro, 23,8% no kopējām investīcijām), Nīderlande (+20,9% gada laikā līdz 1.3 miljardiem eiro, 10,4% no kopējām), un Krievija (+22 gada laikā līdz 520 miljoniem eiro, 4%). ASV un Šveicē reģistrētas juridiskās personās un privātpersonas visvairāk – par 62% no gada uz gadu - palielināja savas tiešās investīcijas.
Igaunijas tiešās investīcijas ārvalstīs 2011. gadā samazinājās par 16,5% līdz 3,6 miljardiem eiro no gada iepriekš, galvenokārt sakarā ar minēto Swedbank transakciju. Šajā sakarībā Igaunijas investīcijas Latvijā samazinājās par 36,2% līdz 700 miljoniem eiro, bet Lietuvā - par 41% līdz 760 miljoniem eiro. Neskatoties uz to, abas kaimiņvalstis ir Igaunijas ārvalstu investīciju saņēmēju saraksta priekšgalā, apsteidzot Kipru, Somiju, Krieviju un Ukrainu.
Tiešās investīcijas no Eiropas Savienības valstu rezidentiem veido 83,3% no kopējām tiešajām investīcijām, kamēr 79,4% no ārvalstīs investētiem Igaunijas līdzekļiem 2011. gada beigās tika investēti ES dalībvalstīs.
Igaunijas starptautiskā investīciju bilance ir bijusi negatīva kopš neatkarības atgūšanas jau agrāk minēto iemeslu dēļ: valsts ekonomika ir maza, atvērta un pastāvīgi "izsalkusi" pēc ārvalstu investīcijām. Pēdējos gados šī bilance ir uzlabojusies. 2011. gada beigās, Igaunijas neto starptautiskā investīciju bilance bija – 9,2 miljardi eiro, kas ir mazinājusies par 3,2 miljardiem eiro kopš 2008. gada.
Igaunijas neto ārējais parāds pēdējos gados arī ir samazinājies, no UR 6,14 miljardiem eiro 2008. gadā līdz 1,13 miljardiem eiro 2011. gadā. Analītiķi uzskata, ka īstermiņā uzlabojums Igaunijas parādsaistībās ir pozitīva pazīme, taču pozitīva saldo sasniegšana un noturēšana varētu sākt bremzēt valsts ekonomikas turpmāko izaugsmi.
Autors: arvalstu_investicijas_igaunija_19_1_lv_1_2_19_1_lv_1_500x400
Foto: Stock.XCHNG
