Baltijas valstu eksporta ceļš uz Ķīnu

Baltijas valstu eksporta ceļš uz Ķīnu

Baltijas valstu lielākie eksporta tirgi ir un paliek Eiropas valstis. Tomēr ekonomiskā izaugsme Eiropā nav īpaši strauja un tādēļ baltieši, tāpat kā ļoti daudzi, skatās uz milzīgo un strauji augošo Ķīnas tirgu.

Sadarbības attīstīšanu ar Ķīnu var vērtēt kā sekmīgu, bet vienlaikus kā tādu, kur lielākās iespējas ir tikai priekšā. Eksporta apmēri uz Ķīnu visām Baltijas valstīm pēdējo gadu laikā ir auguši nevis par procentiem, bet par reizēm. Ja vēl pirms desmit gadiem preču eksports uz Ķīnu bija mērāms vien dažos desmitos miljonu eiro, tad tagad visām Baltijas valstīm tas jau ir rakstāms ar trīs ciparu skaitli pirms miljonu atzīmes.

Sekmīgākā šajā ziņā ir Igaunija, kuras eksports uz Ķīnu 2017.gadā sasniedza 218,6 miljonus eiro. Lietuvas preču eksports 2016.gadā (jaunākie pieejamie dati) uz Ķīnu veidoja 123,2 miljonus eiro, bet Latvijas – 120,3 miljonus eiro. Tomēr kopējā Baltijas valstu eksportā Ķīnas daļa joprojām svārstās vien no pusprocenta līdz pusotram procentam.

Ķīnas pievilcība

Ar ko gan Ķīna ir tik pievilcīga? Protams, ar savu milzīgo tirgus apmēru un pēdējās desmitgadēs demonstrēto straujo izaugsmi, komunistiskajā valsts iekārtā ieviešot kapitālisma vaibstus. Pašlaik tā ir otra lielākā ekonomika pasaulē pēc ASV, kā arī straujāk augošā no pasaules lielajām ekonomikām, jo pēdējo 30 gadu laikā tās vidējais pieaugums ir 10%. Tāpat Ķīna ir tikusi pie pasaulē straujāk augošā patēriņa tirgus titula un ir otrs lielākais preču importētājs pasaulē.

Lielākā daļa importā uz Ķīnu pašlaik ir ASV, Dienvidkorejai un Japānai. Taču arī eiropieši arvien vairāk audzē savu preču noietu šajā lielajā Āzijas valstī. Lielākais eksports no Eiropas uz Ķīnu ir Vācijai – 68 miljardu eiro apmērā 2016.gadā.

Tomēr Ķīnas tirgus apmērs un pievilcība ir arī problēma. Ķīnas tirgus ir tik milzīgs, ka salīdzinoši nelielajiem Baltijas uzņēmumiem sekmes tajā var nozīmēt arī pamatīgus izaicinājumus. Bet tas, ka ar Ķīnu mēģina tirgoties praktiski visa pasaule, pieprasa arī mainīt ierasto domāšanu.

"Ķīnas mērogs tiešām ir ļoti liels un uzņēmējiem ir jābūt globālam skatījumam, lai atrastu tos produktus, kuri spēs konkurēt ar visiem citiem.. Turklāt te vairs nav runa tikai par Eiropu. Ķīna ir globāls tirgus, un te mēs konkurējam arī ar Latīņameriku, ar Austrāliju, Jaunzēlandi utt.," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Šanhajā vadītāja Agnese Stūrmane.

Ceļš uz Ķīnu

Latvijas eksportā uz Ķīnu dominē koksne un tās izstrādājumi, mehānismi un elektriskās iekārtas, kā arī minerālie produkti. Visai līdzīgi tas ir arī Igaunijas un Lietuvas gadījumā. Pārsvarā šīs preces ir paredzētas citiem uzņēmumiem jeb B2B segmentam. Taču arvien aktīvāk Baltijas uzņēmumi mēģina ielauzties arī Ķīnas patēriņa tirgū un iekarot savu vietu Ķīnas veikalu plauktos.

Par sava veida veiksmes stāstu var uzskatīt ķermeņa kopšanas produkcijas ražotāju "Stenders", kurš pēc ieiešanas Ķīnas tirgū ir ieguvis arī Ķīnas īpašniekus. Tāpat Ķīnā labi sekmējas ar "Ķekavas avots" ūdens tirdzniecību un arvien aktīvāki ir pat tāda visai specifiska produkta kā šprotes ražotāji.

"Interese par Ķīnu ir augoša. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tā ir arī mērķētāka. Ja vēl pirms sešiem gadiem latvieši par Ķīnu zināja visai maz, tad tagad pieeja jau ir daudz konkrētāka. Uzņēmēji daudz labāk saprot, ko vēlas un kas ir vajadzīgs, lai atrastu sadarbības partnerus," norāda A.Stūrmane.

Viņa atzīst, ka zināms šķērslis ir atšķirīgās patērētāju gaumes, bet arī Ķīnas tirgus mainās.

"Ja mēs atceramies, tad pirms desmit gadiem teica, ka Ķīnā nav iespējams atrast tirgu vīnam, kafijai vai šokolādei. Desmit gadu laikā situācija ir mainījusies būtiski. Arvien vairāk ķīniešu dzer kafiju, "Starbucks" kafejnīcas ir atrodamas uz katra stūra, vīnu bieži dāvina un tā ir luksusa prece. Šo preču tirgus ir audzis būtiski. Diezin vai šprotes Ķīnā būs nākamais vīns, taču tām noteikti ir iespējams iegūt lielāku tirgus daļu. Piemēram, Ninbo notika Latvijas dienas, un, ja sākumā cilvēki šprotēm lielu uzmanību nemaz nepievērsa, tad, nobaudot tās, atsauksmes no apmeklētājiem kļuva arvien labākas un labākas," stāsta LIAA pārstāve Šanhajā.

Cīņa par un ar mērogu

Savukārt par Latvijas uzņēmumu lielāko izaicinājumu, cenšoties ieiet Ķīnas tirgū, var kļūt arī tā galvenā pievilcība – proti, mērogs. "Ir limits, cik tālu tāds tipisks Latvijas mazais un vidējais uzņēmums ir gatavs attīstīties un vai tas ir spējīgs eksportā pāriet no viena konteinera mēnesī uz 100 konteineriem mēnesī," norāda LIAA pārstāvniecības Pekinā vadītājs Ingus Rozenblats, piebilstot, ka parasti tieši limitētas piegādes arī ir doma, ar kuru Ķīnā ierodas Latvijas uzņēmumi, un ir liels jautājums, vai tiem ir plāns ražošanas paplašināšanai, ja rodas pieprasījums.

Neredzot attīstības perspektīvu, ļoti rezervēti ir arī Ķīnas sadarbības partneri. Ja viņi iegulda naudu Latvijas preču mārketingā un pēc tām rodas pieprasījums, kuru nav iespējams apmierināt, tad šie ieguldījumi izrādās izmesti vējā.

"Mums ir maza valsts, un, piemēram, līdzekļi, kuri ir jāiegulda mārketingā Latvijā, būtiski atšķiras no ieguldījumiem, ar kuriem ir jārēķinās Ķīnā. Reklāma kaut vai vietējā lokāla mēroga avīzē izmaksās daudz dārgāk nekā reklāmas kampaņa Latvijā. Taču pat šādai lokālas nozīmes avīzei Ķīnā ir ļoti liels lasītāju skaits. Tādēļ uzņēmumiem, lai ienāktu Ķīnas tirgū, parasti ir divi ceļi. Pirmais ir ieguldīt naudu. Taču maziem un vidējiem uzņēmumiem tas bieži vienkārši nav pa kabatai. Otrs ceļš ir mērķtiecīgs darbs ar sadarbības partneriem un klientiem," uzsver A.Stūrmane.

Latvijas uzņēmējiem bieži izrādās nesaprotama arī Tālajos Austrumos pieņemtā biznesa kultūra un arī šīs nezināšanas dēļ darījumi var nesekmēties.

"Sadarbības sekmes ir tieši proporcionālas Latvijas uzņēmumu vēlmei ieguldīt savu laiku un līdzekļus. Ja jūs mēģināt atrast sadarbības partneri, nosūtot pāris e-pastus, tas var iespējams nostrādāt Dānijā vai Vācijā, bet ne Ķīnā. Cilvēkiem uz šejieni ir jābrauc, jāpiedalās izstādēs, jātiekas ar partneriem, jāpēta tirgus uz vietas. Ja Eiropā ir ierasts, ka līgumi un vienošanās tiek slēgti gandrīz vai tikai uz izdevīguma pamata, tad Ķīnā šis process ir kā attiecības - tās no sākuma ir jāattīsta, un rezultāts sekos tikai pēc tam," skaidro I.Rozenblats.

Kā nozares, kurām ir liels attīstības potenciāls sadarbības veidošanā ar Ķīnu, LIAA pārstāvji sauc Latvijas dizainu un mākslu, tekstilu, arhitektūras un dizaina pakalpojumus, kā arī tūrismu un izglītību.
 

BalticExport.com

Nacionālā informācijas aģentūra LETA

 









 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Izstādes

Informatīvie partneri pasaulē

Igaunijas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Kaļiņingradas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas