Beļģijas importa tendences
Beļģija ir divas reizes mazāka par Latviju, bet tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus. Tā atrodas pasaulē industrializētākā reģiona vidū. Ir izcila ostu, kanālu, dzelzceļa un automaģistrāļu infrastruktūra.
Beļģija varētu būt perspektīvs eksporta tirgus, jo valsts piedāvā liberālākos nosacījumus visā ES uzņēmējdarbības uzsākšanai un filiāļu atvēršanai. Valstī ir atvērta ekonomika un tajā nepastāv diskriminācija starp pašmāju un ārvalstu uzņēmumiem vai filiālēm. Beļģijā ir maz dabas resursu, tādēļ tā importē lielus izejmateriālu apjomus. Eksporta potenciāls saskatāms arī atjaunojamās enerģijas risinājumu piedāvājumos un celtniecībā, jo šajā nozarē Beļģijā joprojām trūkst darbinieku.
Beļģijas lielākie importa partneri un importētās preces
Lielāko Beļģijas importa apjomu līdz šim veidojusi Nīderlande. 2012.gadā šī kaimiņvalsts Beļģijā ievedusi 26% no importa kopuma. Otra lielākā Beļģijas importētājvalsts ir Vācija ar 15% no kopējā importa apjoma, tai seko Francija (12%), Lielbritānija (6%), ASV (4%), Itālija (3%) un Krievija (3%). Starp vienpadsmit valstīm, kas Beļģijā importē visvairāk preču un pakalpojumu, atrodama arī Ķīna (2%), Japāna (2%), Zviedrija (2%) un Spānija (2%).
2013. gadā Beļģijā importētās preces, kuru kopējā vērtība ir 377.66 miljardi eiro. Lielāko daļu no importētajām precēm veido nafta un tās produkti (70.97 miljardus eiro), kam seko transporta līdzekļi (37.77 miljrd. eiro), ķīmiskas vielas (31.73 miljrd. eiro), organiskas ķīmiskas vielas (29.10 miljrd. eiro) un mašīnas un mehāniskās ierīces (28.32 miljrd. eiro), kā arī citas preču grupas, kas veido mazāko apjomu no kopējā importa.
Latvijas eksports uz Beļģiju
No Latvijas uz Beļģiju eksportēto preču un pakalpojumu apjoms 2013.gadā sastādījis 159,6 miljonus eiro jeb 1,2% no Latvijas kopējā eksporta, kas ir par 0,1% vairāk nekā 2012.gadā.
Latvijas preču eksports uz Beļģiju pagājušajā gadā bijis 120,8 miljoni eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2012.gadā. Visvairāk no Latvijas uz Beļģiju tiek eksportēti koksnes un metāla izstrādājumi, kas veido 51% no kopējā eksporta apjoma. Otra nozīmīgākā Latvijas eksporta preču grupa ir transporta līdzekļi – pērn tā veidojusi 14% no eksporta uz Beļģiju. Nozīmīgu eksporta daļu veido arī augu valsts produkti (9%), dzīvnieki un lopkopības produkti (8%), dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli (4%), minerālprodukti (3%), ķīmiskie produkti (3%), dažādas rūpniecības preces (2%) un tekstilpreces (2%).
2013. gadā Latvija uz Beļģiju eksportējusi pakalpojumus 38,9 miljonu eiro apmērā. Nozīmīgāko eksportēto pakalpojumu daļu 2013.gadā veido transporta pakalpojumi (16 600 tūkstoši eiro) – šajā kategorijā ietilpst jūras (1 866 tūkst. eiro), gaisa (7 020 tūkst. eiro), dzelzceļa (1 633 tūkst. eiro), autotransporta pakalpojumi (5 853 tūkst. eiro) un citi. Tam seko tūrisma pakalpojumi, kas sastādīja 10 324 tūkstošus eiro. Trešā lielākā uz Beļģiju eksportēto pakalpojumu grupa ir komercpakalpojumi, no kuriem lielāko daļu veido sakaru pakalpojumi (1 546 tūkst. eiro), būvniecība (1 528 tūkst. eiro), saimnieciskās darbības pakalpojumi (7 839 tūkst. eiro) un informācijas, datorpakalpojumi (1 008 tūkst. eiro).
Aktuālās prognozes
- Pasaules ekonomisti norāda, ka Beļģijas apsteidzošie indikatori pavājinās pēc jau tā vārgas izaugsmes gada pirmajā pusē. Ģeopolitiskais saspīlējums un Krievijas sankcijas ietekmē gan noskaņojumu, gan aktivitāti eirozonā. Izaugsmes palēninājumu valstī noteica vājais sniegums lielajās ekonomikās: Vācijā, Francijā un Itālijā, kamēr Spānija un Portugāle spēja noturēt pozitīvus rādītājus.
Foto: Mike Hammerton/Flickr
