Biznesa un saskarsmes kultūra Igaunijā

Biznesa un saskarsmes kultūra Igaunijā

Igaunijas biznesa ētika un Igaunijas kultūru kopumā ir kombinējums, kas radies no valsts ģeopolitiskā novietojuma, kā arī no tās vēsturiskiem apstākļiem. Igauņi labprātāk uzskata sevi par daļu no Skandināvijas un Ziemeļeiropas, nevis kā vienu no Baltijas valstīm vai, nedod Dievs, bijušo Padomju Savienību.

Viņi atzīst piederību Baltijas Trio tikai tad, ja tas sniedz kādu priekšrocību; piemēram, ja partnera mērķis ir izveidot pārstāvniecības Baltijā, sākot ar Igauniju. Pretējā gadījumā viņi dod priekšroku dēvēt savu valsti par vienu no Ziemeļvalstīm vai Skandināvijas valstīm.

Igauņi ir ļoti lepni par savu valsti. Viņi atver sirdis ārzemniekiem, kuriem ir bijusi pacietība iemācīties pāris vārdus igauņu valodā vai iegaumēt dažus faktus par Igauniju. Tomēr ir jābūt uzmanīgiem un vēlreiz jāpārbauda faktus pirms to lietošanas – nepareizai informācijai, piemēram, "Igaunijas galvaspilsēta Rīga" (patiesībā Latvijas galvaspilsēta) var būt pretējs efekts.

Viņi ir punktuāli

Igauņiem ir svarīgs laiks – viņi ir ārkārtīgi punktuāli – tas pats attiecas arī uz visa veida līgumiem – mutvārdu vai rakstveida, sarežģītiem vai vienkāršiem. Viņi cenšas turēt savu vārdu un sagaida to arī no saviem partneriem. Lai izvairītos no biznesa attiecību sabojāšanas pārpratumu dēļ, labāk pārliecināties, ka abām pusēm ir vienāda izpratne par viņu tiesībām un pienākumiem.

Sākotnēji, sarunājoties vai risinot sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem, igauņu ir diezgan nerunīgi, bet beigu beigās viņi atveras. Viņi nepārtrauc cilvēku, kad viņš runā, un viņiem nepatīk, ka viņus pārtrauc. Tomēr ārzemniekiem nav jāuztraucas, ka viņi netiks pie vārda, jo igauņi mēdz ieturēt lielas pauzes savā runā, lai apkārtējie cilvēki varētu izteikt savu viedokli.

Saņemot piedāvājumu, igauņiem parasti nepieciešams laiks, lai pārdomātu šo jautājumu. Tāpēc  sarunas ar igauņiem var aizņemt ilgāku laiku nekā vidēji Rietumeiropā. Tomēr, tā kā viņi ir pieklājīgi un viņiem nepatīk teikt "nē" uzreiz, viņi var piekrist apsvērt ierosinājumu, pat ja jau ir nolēmuši atteikties.

Kopumā, igauņi ir atturīgi: viņi jūtas komfortabli, ievērojot tipisku ziemeļeiropieša attālumu starp cilvēkiem – aptuveni rokas garumā starp cilvēkiem biznesa situācijās – gan stāvot, gan sēžot. Cilvēki pieskaras viens otram, piemēram uzsit uz otra pleca, tikai tad, ja viņi jau ir pazīstami. Jokot ir labi – bet igauņu joki bieži vien ir ironiski un daļēji slēpti; cieņā ir britu tipa sarkastiskais un sausais humors.

Līdzīgi kā citas mazās tautas

Igauņi – līdzīgi kā citas mazās tautas – runā vismaz vienā svešvalodā. Lielākā daļa igauņu, kas jaunāki par 40, runā angļu valodā, bet vecākie cilvēki un valsts austrumu reģionos dzīvojošie runā krievu valodā. Cilvēki no rietumu un ziemeļu Igaunijas, it īpaši no galvaspilsētas Tallinas, runā vai vismaz saprot somu valodu. Vācu valodas pratēji ir mazāk sastopami. Arvien vairāk cilvēku runā zviedru vai kādā citā skandināvu valodā.

Igaunijas darba ētika ir kombinējums starp vācu luterāņu tradīcijām un amerikāņu individuālistu mentalitāti. Igauņi pārsvarā ir uzcītīgi darbinieki, kam nav nekas pret virsstundām vai dubultajām maiņām laiku pa laikam, ja viņus pareizi motivē. Ja lielāks darba apjoms nozīmē vairāk naudas, viņi būs laimīgi pastrādāt vairāk, lai paveiktu darbu noteiktajā termiņā. Tomēr ģimene parasti ir pirmajā vietā, tādēļ darba devējam ir jāpārliecinās, ka slodze netraucē igauņa attiecībām ar viņa/viņas tuvākajiem. Ģimenes problēmas arī mēdz ietekmēt igauņu darba rezultātu.

Igauņu darbinieki ir radoši – tas ir kaut kas tāds, ko senā vēsture, pakļaujoties svešām varām, ir viņiem iemācījusi. Viņi darīs, kā teikts, un diez vai kritizēs darba kārtību vadītāja priekšā – taču viņiem pašiem var būt arī savas idejas, kā padarīt procesu vieglāku un efektīvāku. Tātad dažreiz atmaksājas veicināt iniciatīvu no viņu puses.
Kaut arī ir pagājušas divas desmitgades kopš 40 gadu ilgās padomju varas valdīšanas, daži padomju laika paradumi vēl joprojām var laiku pa laikam parādīties. Padomju laikos bija vispārpieņemts izmantot dažus no darba devēja līdzekļiem, tostarp darba laiku, saviem personīgajiem mērķiem. Šādas problēmas ar darbinieku ik pa laikam varētu rasties.

Igauņi parasti ģērbjas vienkārši, izņemot kāzas, bēres un teātri. Viņi nemēdz izmantot titulus, izņemot kungs vai kundze/jaunkundze, un arī tos pašus tikai retos gadījumos.

Foto: Fotolia

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Izstādes

Formex

Trade Fair for Design-led Gifts and Interior Accessories from Scandinavia. Textiles, Tableware, Folk Arts and Crafts, Toys, General Gifts, Paper
20.08 - 23.08.2019

IIFJAS

India Int'l Fashion Jewellery and Accessories Show
20.08 - 23.08.2019

IIFJAS

India Int'l Fashion Jewellery and Accessories Show
20.08 - 23.08.2019

CPhI Korea

Int'l Pharmaceutical Exhibition
21.08 - 23.08.2019

CPhI Korea

Int'l Pharmaceutical Exhibition
21.08 - 23.08.2019

Informatīvie partneri pasaulē

Igaunijas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Kaļiņingradas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas