Būvniecības nozare atgriežas 2003. – 2004. gada līmenī

Būvniecības nozare atgriežas 2003. – 2004. gada līmenī

Foto: Pilseta24.lv

Īsumā par būvniecības nozari

  • Būvniecības produkcijas apjoms 1077,8 milj. EUR (2010): par 23,6% mazāk nekā 2009. gadā.
  • Neto apgrozījums būvniecībā 2009. gadā: 3.03 mljrd. EUR; prognoze 2010. gadam: 1.56 mljrd. EUR.
  • 2009. gadā ārpus valsts veikti būvdarbi par 49.4 milj. EUR; prognoze 2010. gadam: vairāk nekā 56.9 milj. EUR.
  • Būvmateriālu ražotāju asociācijas biedru kopējais apgrozījums 2009. gadā 462 milj. EUR (80 % produkcijas tiek eksportēta)
  • Būvniecībā 2009. gadā bija nodarbināti 43.4 tūkst. cilvēku; 2010. gada I pusgadā: 36.6 tūkst. cilvēku. 
  • No  Būvkomersantu reģistrā fiksētajiem  8,5  tūkstošiem būvuzņēmumu  2010. gada nogalē izslēgti  gandrīz 4300 uzņēmumu.
  • Lielākā būvkompānija 2009. gadā: SIA Skonto būve (apgrozījums 111.4 miljoni EUR).
  • Lielākais būvmateriālu ražotājs 2009. gadā: SIA Knauf (apgrozījums 37.1 miljoni EUR).
  • Lielākā ceļubūves kompānija 2009. gadā: a/s A.C. B. (apgrozījums 49.4 miljoni EUR).

Būvniecības nozare Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir piedzīvojusi strauju apjomu kritumu. Lai arī nozares profesionāļu aprindās 2010. gada nogalē jau ir izskanējis viedoklis, ka būvniecības tirgū vērojamas pirmās stabilizācijas pazīmes, statistikas dati pagaidām liecina par pretējo.

Visstraujāko augšupeju nozare piedzīvoja laikā no 2000. gada līdz 2008. gadam. 2008. gadā būvniecības galvenie ekonomiskie rādītāji atradās visaugstākajā atzīmē - neto apgrozījums būvniecībā faktiskajās cenās valstī sasniedza 4.65 miljrd. EUR, būvniecības produkcija 2.52 mljrd. EUR, kas veidoja 8.9 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2009. gadā, kad spēkā pieņēmās ekonomiskā krīze, būvniecības produkcijas apjoms salīdzinājumā ar 2008. gadu saskaņā ar LR Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem samazinājās par 35.3 %, sasniedzot vairs tikai 1.4 mljrd. EUR un 6,6 % no IKP. Neto apgrozījums būvniecībā 2009. gadā saruka līdz 3.03 mljrd. EUR. 2010. gadā būvniecības produkcijas apjoms ir turpinājis kristies, sasniedzot 1077.8 mljrd. EUR jeb par 23.6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Neto apgrozījums būvniecībā 2010. gada pirmajā pusgadā sasniedza 748.6 miljonus EUR, bet nozares produkcija iekšzemes kopproduktā 4 %. Pašreizējās prognozes liecina, ka 2010. gadā neto apgrozījums nozarē nebūs lielāks par 1.56 mljrd. EUR, tādējādi sasniedzot tikai nedaudz vairāk kā 50 % no 2009. gada apjoma. Līdz ar to būvniecības nozare pēc kopējā apjoma divu gadu laikā ir noslīdējusi atpakaļ - tuvu 2003. – 2004. gada līmenim. Piemēram, 2003. gadā neto apgrozījums būvniecībā valstī bija 1380.9 milj. EUR, bet būvniecības produkcija – 746.6 milj. EUR.

Būvniecības apjomu kritumu gandrīz visos nozares sektoros apliecina arī CSP salīdzinošie dati par 2009. un 2010. gadu. Piemēram, 2010. gadā salīdzinot ar 2009. gadu par 29.8% (salīdzināmajās cenās) samazinājusies dzīvojamo ēku būvniecība, par 59.5% administratīvo ēku būvniecība, par 54% vietējo cauruļvadu un kabeļu izbūve, par 27.1% - maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju līniju un spēka līniju būvniecība, par 18.9% - tiltu un tuneļu būvniecība. Vienīgais vērā ņemamais apjomu pieaugums 2010. gadā bija vērojams skolu, universitāšu un zinātniski pētniecisko ēku būvniecībā: +9.3%.

Dinamisku nozares attīstību iepriekšējās desmitgades līmenī eksperti tuvākajā laikā neprognozē, optimistiskās prognozes galvenokārt ir saistītas ar lejupslīdes apstāšanos un tirgus stabilizāciju, varbūt – ar nebūtisku apjomu kāpumu 2011. – 2012. gadā, kas būtu saistīts ne tikai ar vietējiem pasūtījumiem, bet arī ar būvniecības produkcijas eksportu.

2009. gadā būvniecības nozare piedzīvoja strauju pasūtījumu skaita kritumu, jo īpaši privātajā sektorā. Daudzējā ziņā situāciju glāba vairāki nozīmīgi projekti, kuru realizācija bija iesākta vēl 2008. gadā vai agrāk, tai pat laikā daudzi iesāktie projekti, pārtūkstot investīciju plūsmai, tika iesaldēti; jo īpaši sāpīgi tas skāra jaunu dzīvojamo ēku būvniecības sektoru, kas bija viens no visstraujāk augošajiem, pateicoties valsts un komercbanku īstenotajai nepārdomātajai kredītpolitikai.

2010. gadā būvniekiem virs ūdens daudzējādā ziņa palīdzējuši noturēties valsts un pašvaldību pasūtījumi – infrastruktūras un vides (piemēram, ūdensaimniecības, atkritumu saimniecības, ceļu būves u.c.) projekti, kuru realizāciju atbalsta ES struktūrfondi, dažāda rakstura sabiedrisku ēku būvniecības vai rekonstrukcijas projekti, kas tiek finansēti no valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Privāto investoru un pasūtījumu īpatsvars valstī kopumā ir niecīgs.

2011. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2010.gada pirmo pusgadu, būvniecības produkcijas apjomi salīdzināmajās cenās samazinājušies par 6,2%. Gada laikā ēku būvniecības apjomi kritušies par 3,4%, bet inženierbūvju būvniecības apjomi par 8,5%. 2011. gada jūnijā, salīdzinot ar 2010. gada jūniju, būvniecības izmaksu kopējais līmenis pieauga par 2,6%. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājās par 12,0%, bet būvmateriāli bija par 1,7% dārgāki. Strādnieku darba samaksa šajā periodā samazinājās par 5,5%. Gada laikā būvniecības izmaksu kopējā līmeņa pieaugumu noteica izmaksu kāpums transporta objektu un pazemes maģistrālo cauruļvadu būvē, liecina CSP dati.
 

Uzņēmumu struktūras izmaiņas, darbaspēks

Līdztekus pārmaiņām ekonomiskajā situācijā visai būtiski pēdējo divu gadu laikā mainījusies arī Latvijas būvuzņēmumu struktūra, tāpat uz pusi sarucis arī uzņēmumu skaits – no Būvkomersantu reģistrā fiksētajiem apmēram 8,5  tūkstošiem būvuzņēmumu no reģistra izslēgto būvkompāniju skaits 2010. gada nogalē sasniedzis gandrīz 4300. Šāda situācija tiek saistīta ar daudzu būvuzņēmumu aktīvu iesaistīšanos nekustamā īpašuma tirgū, paralēli ārējo būvniecības pasūtījumu izpildei investējot prāvus līdzekļus dažādos attīstības projektos, tai skaitā arī dzīvojamajā sektorā. Zīmīgi, ka nebūt ne visas kompānijas, kas reģistrējušās kā būvkomersanti, aktīvi darbojas nozarē. Konkurence starp būvkompānijām pēdējā laikā jūtami saasinās – pasūtījumu skaits ēku un infrastruktūras objektu būvniecībā ir neliels, daudzi projekti uz nenoteiktu laiku finansējuma trūkuma dēļ ir apturēti. Situāciju saasina arī fakts, ka ES struktūrfondu līdzfinansējums ir jāapgūst ne vēlāk kā līdz 2015. gada beigām.

Būvniecībā nodarbināto skaits dažos gados ir samazinājies dramatiski – ja vēl 2007. gadā nozarē bija nodarbināti 91.7 tūkstoši cilvēku, tad 2010. gada pirmajā pusgadā tie ir vairs tikai 36,6 tūkst. cilvēku, kas ir pat mazāk nekā pirms 10 gadiem – 2000. gadā -, kad nozarē strādājošo skaits pārsniedza 40 000. Viena no problēmām, kas aktualizējusies 2010. gadā – par spīti augstajam bezdarba līmenim būvniecības nozare sāk izjust kvalificētu speciālistu trūkumu, un šis deficīts ir radījis arī nelielu, bet stabilu algu paaugstināšanos. Speciālistu trūkums būvniecībā saistāms galvenokārt ar augsta līmeņa profesionāļu aizplūšanu uz citām ES valstīm. Šāda situācija veicina mazkvalificēta darbaspēka pieplūdumu no citām Austrumeiropas valstīm, un aizvien biežāk būvlaukumos tiek fiksēti nelegālas nodarbinātības gadījumi.
2010. gada dati liecina, ka situācija ar darbaspēku būvniecībā ir stabilizējusies. Ja 2009. gada beigās attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu nodarbināto cilvēku skaits būvniecībā bija samazinājies par 42.8%, tad 2010. gadā vērojams būvniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums par 12.5%. Līdz ar pēdējo gadu izmaiņām Latvijas nodarbinātības struktūra ir nedaudz pietuvojusies Eiropas Savienības kopējiem rādītājiem. Būvniecībā strādājošo īpatsvars, kas iepriekš būtiski pārsniedza ES vidējo līmeni, tagad jau ir aptuveni tāds pats kā citās ES valstīs, atzīst eksperti.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, straujākais darbaspēka pieprasījuma pieaugums vidējā termiņā sagaidāms tieši būvniecības nozarē. Ņemot vērā būvniecības speciālistu pārpalikumu darba tirgū, nozares izaugsme vidējā termiņā galvenokārt tiks nodrošināta ar papildus darba resursu piesaisti.
 

Būvniecībā nodarbināto skaits

2006.g.

72 160

2007.g.

2008.g.

2009.g.

2010.g.

91 707

89 431

54 554

46 008

Avots: CSP

Aktivitātes ārējos tirgos

Pasūtījumu apjoma kritums vietējā tirgū pēdējos divos gados ir licis būvniecības uzņēmumiem aktīvāk meklēt darbu ārējos tirgos kā rietumu, tā austrumu virzienā, piedāvājot gan galvenā būvuzņēmēja (vai projektu vadības), gan darbuzņēmēja (specializētās darbu nišās) pakalpojumus. To apliecina arī statistikas dati – ja 2008. gadā ārpus valsts vietējās būvkompānijas veica darbus par 24 milj. EUR, tad jau 2009. gadā šis apjoms bija divkāršojies, sasniedzot 49.4 milj. EUR. Strauja būvniecības produkcijas eksporta pieauguma dinamika tiek prognozēta arī 2010. gadā – provizoriski aprēķini liecina, ka kopējais ārvalstīs veikto darbu apjoms krietni pārsniegs 56.9 milj. EUR. Šobrīd ārvalstīs dažādus pasūtījumus pilda vairāki Latvijas būvnozares uzņēmumi, piemēram, A/S UPB grupas uzņēmumi, AS RBSSKALS, SIA TIVO Būve, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs, SIA Arbo, SIA Re&Re, SIA Primekss u.c.

Uzsvaru uz produkcijas eksportu pēdējā laikā liek arī Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji, kas ekonomiskās augšupejas gados spēja investēt pietiekami lielus līdzekļus ražotņu attīstībā un jaunās tehnoloģijās. Kā viens no lielākajiem investīciju projektiem būvmateriālu ražošanas nozarē bija Cemex jaunās cementa rūpnīcas būvniecība Brocēnos, kas tika atklāta 2009. gadā un kuras izveidē tika ieguldīti 245 miljoni eiro.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas (apvienojušies ap 10 lielākie ražotāji) biedru kopējais apgrozījums 2010. gadā tiek lēsts vairāk nekā 620 milj. EUR apmērā. (2009. gadā 459 milj. EUR). Apmēram 80 % no saražotās produkcijas tiek eksportēta, galvenie eksporta virzieni ir Lietuva, Igaunija, Skandināvijas valstis, Polija, Krievija, Baltkrievija.

Latvijas būvnieku konkurētspēja kā rietumu, tā austrumu tirgos tiek novērtēta kā salīdzinoši augsta, ko nosaka vairāki kritēriji – mūsdienīgas tehnoloģijas, pieredzējis inženiertehniskais personāls, atzīstama darbu kvalitāte, kā arī labas komunikācijas iespējas kā ar rietumu, tā ar austrumu partneriem.

Saistībā ar Latvijas būvkompāniju darbību ārzemēs visā Eiropā plašu rezonansi ieguvusi arī tā dēvētā "Laval lieta’’, kad Zviedrijas celtnieku un elektriķu arodbiedrības, uzskatot, ka Latvijas būvkompānija Laval un partneri no Latvijas atvestajiem darbiniekiem maksā pārāk mazas algas, ar blokādi liedza veikt skolas būvdarbus Zviedrijas pilsētā Vaksholmā. Laval un partneri taisnību meklēja Zviedrijas darba tiesā, kas, konsultējoties ar Eiropas Kopienas Tiesu, atzina Zviedrijas arodbiedrību veikto akciju par diskriminējošu, piespriežot arodbiedrībām Latvijas būvkompānijai Laval un partneri samaksāt 2,7 miljonus kronu jeb apm.185 tūkstošus latu par tās projekta attīstības traucēšanu. Šāds notikumu pavērsiens tiek uzskatīts par labu precedentu, kas Latvijas būvuzņēmējiem paver iespējas brīvāk strādāt Zviedrijā, kā arī citās valstīs.

Ceļu būves nozare

Neiepriecinošs 2009. un 2010. gads bijis ceļu būves nozarei, kas tāpat pieredzēja strauju pasūtījumu skaita kritumu, un nozares pastāvēšana pēdējos divos gados tieši tāpat kā vispārējā būvniecības tirgū ir bijusi izteikti atkarīga no agrāk iesāktajiem un vēl nepabeigtajiem projektiem, kā arī daļēji no ES līdzfinansētajiem ceļu infrastruktūras projektiem.

Daudzas no valsts lielākajām ceļu būves kompānijām jau 2009. gadā piedzīvoja ievērojamu apgrozījuma kritumu salīdzinot ar 2008. gadu. Piemēram, biedrības Latvijas ceļu būvētājs, kurā apvienojušies vairāki vadošie ceļu būves uzņēmumi, biedru kopējais apgrozījums 2008. gadā bija 472 milj. EUR, savukārt 2009. gadā šis skaitlis jau bija sarucis līdz 244 milj. EUR. 2009. gadā lielākie ceļu būves uzņēmumi bija a/s A.C.B. ar 49.4 miljonu latu apgrozījumu un CBF SIA Binders ar 45.7 milj. EUR apgrozījumu, tāpat 2009. gada lielāko Latvijas ceļu būves kompāniju sarakstā, bet jau ar krietni mazākiem skaitļiem, ir arī SIA Saldus ceļinieks, SIA Šlokenbeka, a/s Ceļu pārvalde u.c., arī tiltu būves kompānijas SIA Tilts, SIA Rīgas tilti, a/s Latvijas tilti. Vietējo ceļinieku ārpus Latvijas veikto darbu apjomi līdz šim bijuši salīdzinoši niecīgi, ne visai veiksmīgi izrādījušies atsevišķu ceļu būves uzņēmumu centieni startēt projektos, piemēram, Igaunijā un Polijā.

Tirgus prognozes

Pēc nozares speciālistu prognozes būvniecībā turpināsies cenu pieaugums, kas daudzējādā ziņā tiek saistīts ar pakāpenisku būvmateriālu pieprasījuma un attiecīgi arī cenu kāpumu pasaulē.  Vietējo būvmateriālu sadārdzināšanos sekmēs degvielas cenu un darbaspēka izmaksu pieaugums.

Lai arī tiek prognozēts pasūtījumu (t.sk. privāto) skaita pieaugums vietējā tirgū, turpināsies būvniecības produkcijas eksporta pieaugums, aizvien vairāk Latvijas būvkompāniju meklēs iespējas darbībai ārvalstu tirgos. 

Dinamiska nozares attīstība iepriekšējās desmitgades līmenī nav paredzama, optimistiskās prognozes galvenokārt ir saistītas ar lejupslīdes apstāšanos un tirgus stabilizāciju. 

Eksperti prognozē, ka turpināsies samazināties būvniecības kompāniju skaits; ir paredzami gan maksātnespējas, gan ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi.

Būvniecības ekonomiskie rādītāji

Būvniecības nozare atgriežas 2003. – 2004. gada līmenī

Latvijas lielākās būvkompānijas pēc neto apgrozījuma 2009. gadā

Nr.

Uzņēmums

Apgrozījums, milj. EUR, 2009

Apgrozījums, milj. EUR, 2008

Apgrozījuma izmaiņas 2009 vs 2088, %

Peļņa 2009, milj. EUR

Darbinieki 2009*

1.

Skonto būve SIA

111,4

87,51

27%

6,15

126

2.

BMGS AS

83,58

63,40

32%

5,19

495

3.

Merks SIA

56,64

57,10

-1%

6,48

131

4.

Re&Re SIA

56,53

69,64

-19%

8,72

123

5.

UPB AS*

46,24

nd

nd

Nd

nd

* DB TOP 500 sniegtie dati; UPB grupas uzņēmumu kopējais apgrozījuma būvniecībā
Avots: firmas.lv datubāze

Pēdējo gadu vērienīgākie būvobjekti

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvniecība. Viens no vērienīgākajiem būvniecības projektiem valstī, kura priekšvēsture iestiepjas vēl 20. gadsimtā. Pirmais būves mets tika izstrādāts 1993. gadā; 2000. gadā arhitekta Gunāra Birkerta LNB ēkas projekts saņēma Čikāgas arhitektūras muzeja gada balvu. LNB ēkas būvniecība tika uzsākta 2008. gadā, būvdarbu veicējs ir PS Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās vairākas vadošās Latvijas būvfirmas. Būvdarbu līguma summa ir 192 milj. eiro (135 miljoni latu). Ēkas būvniecību plānots pabeigt 2012. gada 18. novembrī. Būvniecības gaitu pēdējos divos gados asi ietekmē ekonomikas lejupslīde, problēmas rada nepietiekams finansējums un pastāvīga izmaksu pārskatīšana.

Cemex jaunā cementa rūpnīca, kas tika atklāta 2009. gadā, ir lielākais industriālais investīciju projekts Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas, kopumā tās būvniecībā ir ieguldīti 245 miljoni eiro. Rūpnīcas investors ir Meksikas būvmateriālu ražošanas koncerns Cemex, kas Latvijas tirgū ienāca 2005. gadā, kad globālā līmenī iegādājās starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju RMC Group, līdz ar to kļūstot arī par SIA RMC Baltic un cementa ražotāja AS Brocēni īpašnieku. Cementa rūpnīca ir ražošanas komplekss ar vairākām tehnoloģiskajām būvēm, kas izvietotas 120 hektāru lielā teritorijā; rūpnīca gadā spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa un 1,1 miljonu tonnu klinkera. Rūpnīcas būvniecība tika uzsākta 2007. gadā; galvenā būvuzņēmēja funkcijas objektā veica Latvijas kompānija SIA TVA Construction.

Dienvidu tilts pār Daugavu, Rīgā (803m garumā un 34m platumā) atklāts 2008. gada novembrī; tā ir vērienīgākā šāda veida inženierbūve Latvijas vēsturē, tās būvniecība ilga četrus gadus un izmaksāja 194 milj. eiro (136 miljonus latu). Dienvidu tilts un trīslīmeņu estakāde pār Krasta un Maskavas ielu ir 8km garās Dienvidu tilta trases pirmā kārta. Projekta otrā kārta, kuras realizācija uzsākta 2009. gadā, ir Slāvu maģistrālais kustības mezgls, kurā ietilpst trīs līmeņu estakāžu izbūve tagadējā Slāvu rotācijas apļa vietā un Slāvu dzelzceļa pārvada pārbūve. Otrās kārtas nodošana ekspluatācijā ir paredzēta 2011. gada vasarā, un tās būvniecības izmaksas sasniedz 94,12 miljonus latu (bez PVN). Pirmās un otrās kārtas būvniecību veic AS Dienvidu tilts, kurā ietilpst sešas Latvijas būvkompānijas – AS BMGS, AS Latvijas tilti, SIA Rīgas tilti, SIA Skonto būve, SIA Tilts un SIA Viadukts.

Trešā kārta, kuras paredzamās izmaksas ir nepilni 43 miljoni eiro (30 miljoni latu), ir Zemgales virziena maģistrālais kustības mezgls, un to veidos jauns maģistrālais autoceļš no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, perspektīvā pagarinot trasi līdz Vienības gatvei. Trešās kārtas būvniecība šobrīd finansējuma trūkuma dēļ ir apturēta. 

Tirdzniecības centrs Galleria Riga atklāts 2010. gada nogalē un tiek pozicionēts kā viens no greznākajiem tirdzniecības centriem Baltijas mērogā, kā arī viens no pēdējo gadu dārgākajiem privāto investīciju projektiem Latvijā. Tā izveidē ir ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Galleria Riga būvniecību kā galvenais būvuzņēmējs veica SIA Re&Re.

Noderīgas saites:

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Izstādes

SIEF

Seoul Int'l Electric Fair
16.10 - 18.10.2019

BelarusDent

Int'l Dental Trade for and Conference
16.10 - 18.10.2019

Ceatec Japan

Combined Exhibition of Advanced Technologies
15.10 - 18.10.2019

China Toy Expo

Int'l Trade Fair for Toys, Hobby & Baby Articles
16.10 - 18.10.2019

ITB Asia

Asian Travel Market
16.10 - 18.10.2019

Informatīvie partneri pasaulē

Igaunijas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Kaļiņingradas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas