Darba tirgus Igaunijā

Eksports palīdz atgūties darba tirgum 

Igaunijas darba tirgus 2011. gadā ir samērā strauji atguvies no nesenās recesijas. Kamēr bezdarba līmenis joprojām ir augstāks nekā 2006. un 2007. - "buma" - gados, nodarbinātība ir pieaugusi, pateicoties eksporta industrijas uzplaukumam.

Vienlaikus algas un darbaspēka izmaksas arī ir kāpušas, jo uzņēmumi cīnās par kvalificētiem darbiniekiem, kuri savukārt izjūt kārdinājumu pārcelties uz ārzemēm, galvenokārt uz Somiju, kur pamatalgu līmenis ir būtiski augstāks.

11,4% bezdarbnieku gada beigās
Igaunijas statistikas biroja Eesti Statistika ik ceturksni veiktais darba tirgus pārskats liecina, ka bezdarbnieku skaits 2011.gada 4. ceturksnī pieaudzis par 2 000 no iepriekšējā ceturkšņa, sasniedzot 79 000. Bezdarbnieku skaits 4. ceturksnī bija 11,4% no darbaspējīgiem, kas ir par 0,5 procentpunktu vairāk nekā trešajā ceturksnī. Tomēr līdz gada pēdējam ceturksnim bezdarba līmenis pakāpeniski samazinājās katru ceturksni kopš tika sasniegts augstākais līmenis (19,8%).

Vidējais bezdarba līmenis 2011. gadā bija 12,5%, kas ir 4,4 procentpunktus mazāks nekā iepriekšējā gadā, kā arī lielākais gada rādītāja kritums pēdējo 20 gadu laikā.

Kamēr recesijas laikā bezdarba līmenis vīriešiem kāpa daudz straujākā tempā nekā sievietēm, statistikas birojs pērn konstatēja pretējo tendenci. Galvenais iemesls, kādēļ vīriešu bezdarba līmenis strauji pieauga recesijas laikā, bija nekustamā īpašuma buma sabrukums, kas savukārt izraisīja nopietnu apjomu samazināšanos būvniecības nozarē, kurā galvenokārt nodarbina vīriešus. Šī nozare 2011. atguvās: pieauga investīcijas infrastruktūras celtniecībā un celtniecības pakalpojumu eksportā, kas mazināja vīriešu bezdarba līmeni. Vīriešu bezdarba līmenis 2011.gadā – 13,1 % - tomēr ir augstāks nekā sieviešu bezdarba līmenis.

Kamēr kopējais bezdarba līmenis 2011.gadā samazinājās, cilvēku skaits, kas ilgstoši ir bez darba, ir pieaudzis. 2011. gadā 49 000 cilvēku jeb 57% no kopējā bezdarbnieku skaita bija bez darba gadu vai ilgāk; no tiem 28 000 ir bijuši bez darba vairāk nekā divus gadus.

Autors: darba_tirgus_igaunija_31_1_lv_4_1_31_1_lv_4

Nodarbināti par 3.6% vairāk
Bezdarbnieku skaits 4. ceturksnī, salīdzinot ar ceturksni iepriekš, par 2,1% līdz 61 500. Uz gada fona nodarbināto skaits pieauga par 3.6%. Kā liecina statistikas birojs, nodarbinātības pieaugumu visvairāk ietekmēja nodarbināto skaita pieaugums rūpniecībā, būvniecībā, loģistikā, IT un telekomunikācijās (ITK) un lauksaimniecībā.

Patiesībā ITK nozari nesenā recesija skāra mazāka nekā citas nozares. Igauņu IT kompānijas, kurām trūka darbinieku visu pēdējo desmitgadi, turpināja pieņemt jaunus darbiniekus arī recesijas laikā. 2008. un 2009. gadā daudz darba sludinājumu darba sludinājumu portālos ievietoja starptautisko programmatūras kompāniju Skype un Playtech Igaunijas meitas uzņēmumi, kā arī pašmāju IT firmas, kas meklēja papildu darbiniekus. Pastāvīgais IT inženieru trūkums ir spiedis kompānijas meklēt darbiniekus kaimiņvalstīs, piemēram, programmatūras izstrādātājs WebMedia 2012. gadā paredzējis palielināt darbinieku skaitu savā Lietuvas kantorī nevis meklēt darbiniekus Igaunijā.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, nodarbinātība pieauga sakarā ar tādu cilvēku aktivitāti, kuri agrāk nepiedalījās darba tirgū. Līdztekus jauniešiem: nesen mācības beigušajiem studentiem un studentiem, kas meklēja nepilna laika darbu, lai finansētu savas studijas, arī ievērojams skaits pensionāru atgriezās darba tirgū.

Aug darbspēka izmaksas
Mēneša darbaspēka izmaksas 2011.gada ceturtajā ceturksnī pieauga par 6,3% līdz 1 175 eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, un darba stundas izmaksas pieauga par 7% līdz 7,54 eiro, informē Eesti Statistika. Starp nozarēm vidējās darbaspēka izmaksas mēnesī visvairāk pieauga mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā (+ 12,1%, salīdzinot ar gadu iepriekš), bet darba stundas izmaksas visvairāk pieauga nekustamā īpašuma nozarē(+ 14,3%).

Patiesībā Igaunijas caurmēra darbaspēka izmaksu pieaugums par 7.2% 2011.gadā bija trešais augstākais starp 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, atpaliekot tikai no Rumānijas un Bulgārijas, ziņo Eurostat. Salīdzinoši, vidējais darbaspēka izmaksu pieaugums ES bija 2,7%.

Igaunijā vidējā mēnešalga 2011. gada ceturtajā ceturksnī pārsniedza pirms recesijas līmeni, pieaugot par 6,3% līdz 865 eiro. Vidējā alga, kas bija samazinājusies 2009. un 2010. gadā sakarā ar recesiju un augsto bezdarbu, atkal sāka kāpt 2011. gadā.

Ceturtā ceturksnī vidējā alga visvairāk pieauga vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (+ 11,8% gada laikā), kam seko pētniecība un attīstība (10,5%), būvniecība (6,9%) un viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozare (6,9%). Kā teikts Finanšu ministrijas izplatītā paziņojumā medijiem, algu kāpums mazumtirdzniecībā izskaidrojams ar jaunu veikalu atvēršanu 2011. gadā.

Lielās vienreizējās prēmijas, kuras bija ierastas 2006.-2008. gadā, pēdējos trīs gados finanšu nozares darbiniekiem netika izmaksātas.

Tomēr reālā alga, kas arī ietekmē inflāciju, Igaunijā pieauga tikai otro ceturksni pēc kārtas pēc tam, kad tā bija samazinājusies 11 ceturkšņus pēc kārtas. 2011. gada ceturtajā ceturksnī reālā alga kāpa par 2,1% salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni.

Autors: darba_tirgus_igaunija_31_2_lv_3_2_31_2_lv_3