Enerģētikas sektors pielāgojas lēni

Foto: Pilseta24.lv

Īsumā par enerģētikas un komunālo pakalpojumu nozari:

• Elektroenerģijas tirgus brīvai konkurencei ir atvērts kopš 2007. gada
• Tirgū ir tikai divi publiskie elektrības tirgotāji – valsts a/s Latvenergo un Igaunijas valsts uzņēmuma Eesti Energia meitasuzņēmums Latvijā - Enefit
• 65% Latvijas iedzīvotāju izmanto centralizēto siltumapgādi
• Latvijas dabasgāzes piegādes un izplatīšanas tirgū ir tikai viens spēlētājs- a/s Latvijas Gāze.
•  Valsts Atjaunojamo energoresursu rīcības plānā par Latvijā perspektīvākajiem zaļās enerģijas veidiem ir noteikta biomasa un biogāze
• Atjaunojamo energoresursu īpatsvars Latvijas enerģētikas bilancē ir 30-35%

Elektroenerģijas tirgū konkurence vien "uz papīra"; likumi un politiskās cīņas kavē zaļās enerģētikas ieviešanu.  

Elektroenerģija

• Enerģētika veido mazu daļu no valsts IKP (apmēram 3,5%), tomēr tā ir vitāli svarīga valsts ekonomikas komponente.
• Elektroenerģijas tirgus Latvijā ir atvērts kopš 2007. gada, tomēr līdz šim brīdim tajā vēl arvien ir tikai divi publiskie elektrības tirgotāji- valstij piederošais uzņēmums a/s Latvenergo un Igaunijas valsts uzņēmuma Eesti Energia meitasuzņēmums Latvijā SIA Enefit. Brīvajā elektrības tirgū obligāti jāiepērk elektrība tikai tiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7 milj. Ls (10 milj. EUR) vai kuros strādā vismaz 50 darbinieki. Lai gan oficiāli brīvais elektrības tirgus ir atvērts visiem patērētājiem, mazākie uzņēmumi un mājsaimniecības vēl arvien elektrību iepērk regulētajā elektroenerģijas tirgū – tātad no a/s Latvenergo. Tas saistīts ar to, ka regulētajā tirgū tarifi ilgstoši bija zemāki nekā brīvajā elektroenerģijas tirgū, līdz ar to pāreja bija neizdevīga, tomēr no 2011. gada 1. aprīļa situācija varētu mainīties. Regulators apstiprināja jaunus regulētos tarifus ar vidējo kāpumu par 30%, savukārt SIA Enefit situāciju izmantoja savā labā, piedāvājot uzņēmumiem par 4-6% zemāku cenu nekā jaunie Latvenergo tarifi. Ar mājsaimniecībām SIA Enefit pagaidām vēl arvien nestrādā, jo norāda, ka a/s Sadales tīkls nav nodrošinājis sistēmas automatizāciju, kas ļautu pārņemt arī mājsaimniecības. A/s Sadales tīkls šos pārmetumus noliedz un uzsver, ka brīvajā tirgū darboties, t.i. iepirkt elektroenerģiju no jebkura piegādātāja, nav ierobežojumu nevienam Latvijas elektrības patērētājam.
• Citu tirgus spēlētāju ienākšanu Latvijas elektroenerģijas tirgū sarežģī tas, ka elektrības tīklu uzņēmumi a/s Sadales tīkls un a/s Augstspriegumu tīkls ir tikai formāli nodalīti no a/s Latvenergo, t.i. šie uzņēmumi turpina darboties kā 100% a/s Latvenergo meitas kompānijas, vismaz netieši atbalstot savas mātes kompānijas nevis citu tirgus spēlētāju intereses. Šo situāciju 2011. gadā vismaz daļēji mainīs ES Trešās Enerģētikas paketes ieviešana Latvijā, kas paredz a/s Augstspriegumu tīkls īpašnieka maiņu. Visticamāk, uzņēmums paliks valsts īpašumā, taču tiks nodots citas valsts struktūras pārvaldībā nekā a/s Latvenergo.
• Tiek diskutēta iespēja par to, vai Latvenergo vajadzētu turpināt darbību Baltijas kopējā atomelektrostacijas projektā Lietuvā. Šim projektam jau vairākus gadus neizdodas piesaistīt investorus, tāpēc tā realizācija tiek apšaubīta. Vairāki enerģētikas eksperti uzskata, ka Latvenergo labāk vajadzētu iesaistīties Kaļiņingradas jaunās atomelektrostacijas projektā, kas varētu tikt pabeigts 2016. gadā, kamēr citi norāda, ka Kaļiņingradas AES ar kopējo jaudu 2300 MW apdraud ne tikai visus Baltijas jauno staciju projektus, bet, iespējams, arī visa reģiona energoneatkarību.
• Elektroenerģiju Latvijā ražo arī 140 mazās hidroelektrostacijas, 30 vēja elektrostacijas un 69 koģenerācijas elektrostacijas. Savukārt elektroenerģijas sadalei vai tirdzniecībai licences saņēmuši vēl aptuveni 30 citu komersantu (dati: Ekonomikas ministrijas Ziņojums par tautsaimniecības attīstību 2011).

Dabasgāzes piegāde

• Latvijas dabasgāzes piegādes un izplatīšanas tirgū ir tikai viens spēlētājs- a/s Latvijas Gāze, kura akcionāri ir E.ON Ruhrgas (47%), Gazprom (34%) un Itera Latvija (16%). A/s Latvijas Gāze ar Latvijas valdību ir noslēgta vienošanās par fiksētu monopolu līdz 2014. gadam. Arī gāzes piegādes infrastruktūra ir 100% a/s Latvijas Gāze īpašums.

Atjaunojamie energoresursi

•  Latvijas energoresursu bilancē atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir nozīmīga vieta. Galvenie atjaunojamo energoresursu veidi Latvijā ir biomasa (koksne) un hidroresursi, mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze, salmi un cita biomasa. AER daļa energoresursu galapatēriņā Latvijā 2010.gadā bija 31.7%.Līdz 2020. gadam Latvijas nospraustais mērķis atjaunojamo energoresursu jomā ir 40%.
• 2010.gadā strauji pieauga atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars kopējā energobilancē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 2010.gadā saražotais no AER (biomasa, hidroenerģija, vēja enerģija, biogāze, biodegviela) elektroenerģijas apjoms pieauga par 2,3 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un sasniedza 48,47%. Vairākas jaunas biogāzes elektrostacijas un biogāzes koģenerācijas stacijas uzsāka savu darbību, un 2010. gadā elektroenerģija, kas saražota no biogāzes, palielinājās par 30% salīdzinot ar 2009.gadu, savukārt saražotā hidroelektrostacijās – par 2%. 
• 2010.gadā Latvijā pieauga AER (biodegvielu) patēriņš transportā, kas ir saistīts ar Eiropas prasībām par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu ieviešanu. Katrai dalībvalstij jānodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10% (2008. gadā Latvijā sasniegti bija 0,9%, 2010.gadā – 1,9%) no enerģijas galapatēriņa transportā.
• Kopš 2000.gada ievērojami pieaugusi AER izmantojošo iekārtu jauda, it īpaši vēja elektrostacijām (15 reizes). Kopš 2005.gada pieaugusi arī biomasas un biogāzes staciju elektriskā jauda – par 133% un 29% attiecīgi.
• Mājsaimniecības sektora AER patēriņā 2010.gadā vislielāko daļu veidoja malka -97.1% no visa patēriņa.
• Vislielāko pienesumu zaļai enerģijai 80% apmērā dod koksnes izmantošana (galvenokārt apkurē) un Latvenergo īpašumā esošās Daugavas HES (ap 16%).
• « Jauno» atjaunojamo energoresursu kā biogāze un vējš izmantošana veido tikai 1% no kopējā enerģijas daudzuma.
• Zaļo energoresursu attīstību kavē līdz galam nesakārtotā likumdošanas bāze un haotiskā situācija ar valsts atbalstiem šajā jomā.
• Valsts Atjaunojamo energoresursu rīcības plānā par Latvijā perspektīvākajiem zaļās enerģijas veidiem ir noteikta biomasa un biogāze. Šiem energoresursiem arī varētu būt paredzēts visdāsnākais valsts atbalsts.
   

Nākotnes perspektīvas

• 2011. gadā paredzams, ka Skandināvijas elektroenerģijas birža Nord Pool paplašinās savu darbības apgabalu Baltijā, iekļaujot sevī arī Latviju un Lietuvu. Līdz ar to Latvijas elektroenerģijas tirgus arvien vairāk integrēsies Skandināvijas elektroenerģijas tirgū un būs spiests darboties pēc brīvā tirgus principiem. Tas kopā ar pārvades operatora īpašnieka maiņu ļauj cerēt uz lielāku konkurenci un jaunu spēlētāju ienākšanu Latvijas tirgū.
• Topošais Atjaunojamo energoresursu likums varētu dod stabilas attīstības bāzi zaļai enerģijai, līdz ar to šis sektors varētu kļūt pievilcīgāks investoriem.
• Tiek attīstīta infrastruktūra: a/s Latvenergo uzsākusi uz ES līdzfinansētu 330 kilovoltu elektrības tīklu izbūvi: t.s. Kurzemes loku, kas savienos Ventspili ar Rīgu pa piekrastes jūras līniju. Pašlaik tiek izstrādāts Kurzemes loka tehniskais projekts. Jaudīgāku tīklu izbūve šajā reģionā ļaus attīstīties vēja parkiem gan uz sauszemes, gan jūrā. Līdz 2011. gada vidum tiek veikta izpēte par LNG (sašķidrinātās dabasgāzes) termināļa būvēšanas iespējām Latvijā, kas varētu samazināt Latvijas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, bet potenciāli valstij kļūt arī par dabasgāzes piegāžu reģiona centru.

Siltumapgāde

• Siltumapgādes jomā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nodarbojas 88 siltumapgādes komersanti.
• Centralizēto siltumapgādi izmanto aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju, no tiem lielākā daļa ir Rīgas iedzīvotāji -52%. Ja pa lauku rajoniem apkuri galvenokārt nodrošina ar malku, Rīgā gandrīz visa siltumenerģija tiek saražota no dabasgāzes.
• Attīstās arī šķeldas un biomasas stacijas. 2010. gada rudens centralizētās siltumapgādes tarifi liecina: viszemākie tie ir vietās, kas izmanto šķeldu vai biomasu, visaugstākie pilsētās, kur izmanto dabasgāzi..

Ūdensapgāde

• Latvijā ūdensapgādi iedzīvotājiem nodrošina pašvaldības un to komunālie ūdensapgādes uzņēmumi, kas piegādā ūdeni iedzīvotājiem, kuru mājas un dzīvokļi pieslēgti pilsētas/ciema centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Centralizētā ūdensapgāde nav pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem un tie mājokļi, kas nav pieslēgti centralizētajam ūdensvadam, izmanto autonomo ūdens padevi.
• Izmantojot ES naudu, tiek veikti ūdenssaimniecība modernizācijas projekti praktiski visā Latvijas teritorijā.

Atkritumu apsaimniekošana

• Latvijā uz vienu cilvēku saražoto sadzīves atkritumu apmērs ir otrs mazākais Eiropas Savienības (ES) valstu vidū.  2009.gadā viens cilvēks vidēji saražoja 333 kilogramus sadzīves atkritumu, liecina Eurostat dati.
• Lielākie nozares spēlētāji- atkritumu savācēji ir Veolia, L&T Hoetika, Eko- Rīga, Eko- Kurzeme.   
• Specifisku atkritumu savākšanā un pārstrādē ir specializējušies uzņēmumi Lautus, BAO, Latvijas Zaļais punkts un Zaļā josta.
• Lielākie atkritumu poligoni- Getliņi Eko Pierīgā un ZAAO Vidzemē. Abi no atkritumiem ražo biogāzi, kuru izmanto apkurei vai transportam, taču jau vairāk nekā desmit gadus dažādu interešu sadursmes dēļ uz priekšu nav pavirzījies jautājums par mūsdienīgas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas izveidi.
• Atkritumu šķirošana pagaidām Latvijā notiek nepilnīgi.

TOP 5 lielākie uzņēmumi enerģētikas nozarē pēc neto apgrozījuma 2009. gadā

Primāro energoresursu patēriņš Latvijā, PJ

Elektroenerģijas piegāde Latvijā, TWh

Noderīgas saites:

• Ekonomikas ministrija
• Vides ministrija
• Latvenerego
• Latvijas gāze  
• Rīgas siltums
• Latvijas biomasas asociācija (Latbionrg)
• Latvijas siltumuzņēmumu asociācija
• Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
• Par vēju enerģiju
• Par enerģētikas politiku