Igaunijas importa tendences

Igaunijas importa tendences

Igaunija saviem ārvalstu partneriem piedāvā ērtu biznesa vides infrastruktūru, pārdomātu ekonomikas politiku un attīstītu e-pakalpojumu sistēmu. Neskatoties uz nelielo ekonomikas kritumu, ko kaimiņvalsts piedzīvoja 2013.gadā, Igaunija joprojām ieņem 3.vietu starp Latvijas ārējiem tirdzniecības partneriem.  

Dažādos pasaules reitingos Igaunija nemainīgi saglabā augstas pozīcijas – šeit ir salīdzinoši viegli uzsākt uzņēmējdarbību un attīstīt komunikāciju un biznesu, izmantojot internetu, savukārt ārvalstu tirdzniecības atvieglošanā igauņi ieņem augsto 7. vietu Pasaules Bankas "Doing Business" pārskatā. Turpinot rakstu sēriju par Latvijas eksporta partneru uzņēmējdarbības vidi, Balticexport.com apkopojis Igaunijas importa tendences.

Igaunijas lielāki importa partneri un būtiskākās importēto preču grupas

2013.gadā Igaunijas importa apjoms veidoja pavisam 13,66 miljardus eiro. Galvenā Igaunijas importa partnervalsts ir Zviedrija. Šīs valsts importētās preces un pakalpojumi pērn veidoja 17% no kopējā Igaunijas importa apjoma. Zviedrijai seko Somija ar 16% importa. Igaunija jau 2013.gadā ievērojami samazinājusi importu no Krievijas, kas ilgstoši bija viens no tās nozīmīgākajiem ārējās tirdzniecības partneriem. Pērn Krievijas ievestās preces un pakalpojumi veidojuši tikai 11% Igaunijas kopējā importa, kas ir par 22% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes dati.

Ievērojamu daļu no Igaunijā importētajām precēm veido elektriskās iekārtas – to kopsumma 2013.gadā bijusi 2,39 miljardi eiro, kas ir 18% no kopējā importa apjoma. Tāpat pagājušajā gadā Igaunijā importēti minerālie produkti  1,73 miljarda eiro vērtībā, lauksaimniecības produkti un pārtika (1,5 mljrd. eiro), transporta iekārtas (1,43 mljrd. eiro), mehāniskās ierīces (1,39 mljrd. eiro) un metāls un tā izstrādājumi (1,02 mljrd. eiro).

Latvijas eksports uz Igauniju

Lai gan salīdzinājumā ar 2012.gadu Latvijas eksports uz Igauniju krities par 1%, Igaunija joprojām ir nozīmīga Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalsts. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Igauniju 2013.gadā veidojis 1,5 miljardi eiro jeb 10,7% no kopējā Latvijas eksporta.

Pagājušajā gadā Latvija preču eksports uz Igauniju bija 1,3 miljardi eiro. Vislielāko eksporta daļu veido mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (18%), kam līdzīgās daļās seko pārtikas preces (10%), koksnes izstrādājumi (9%), dzīvnieki un lopkopības produkti (8%)ķīmiskie produkti (8%), metālu izstrādājumi (8%) un transporta līdzekļi (8%). Salīdzinoši nelielāku, taču nozīmīgu Latvijas eksporta daļu veido arī tekstilpreces (6%), plastmasas un gumijas izstrādājumi (5%), augu valsts produkti (5%), minerālprodukti (4%), rūpniecības preces (3%), papīra izstrādājumi (3%),dārgakmeņi (2%), būvmateriāli (2%) un optiskās ierīces un aparāti (1%).

Latvijas pakalpojumu eksports uz Igauniju pērn bijis 185,5 miljoni eiro. Nozīmīgāko eksportēto pakalpojumu daļu 2013.gadā veido komercdarbības pakalpojumi (80,5 miljoni eiro) – šajā kategorijā ietilpst saimnieciskās darbības pakalpojumi (59 829 milj. eiro), būvniecība (12 603 milj. eiro), sakaru pakalpojumi (5012 milj. eiro) un citi. Otrā lielākā uz Igauniju eksportēto pakalpojumu grupa ir transporta pakalpojumi (68,6 milj. eiro), no kuriem lielāko daļu veido jūras transporta pakalpojumi (21 989 milj. eiro), autotransports (18 698 milj. eiro) un gaisa transports (17 252 milj. eiro). Trešo ienesīgāko eksportēto pakalpojumu grupu veido tūrisms ar 36,4 miljoniem eiro.

Aktuālās prognozes

  • 2014.gada septembrī Swedbank samazināja Igaunijas ekonomikas izaugsmi par 1%. Lai gan daļēji tas skaidrojams ar Krievijas importa embargo ietekmi, Swedbank Igaunijā galvenā ekonomiste Tonu Mertsina atzīst, ka lielāka nozīme piešķirama problēmām, ko Krievijas sankcijas radījušas citiem Igaunijas lielākajiem eksporta partneriem – Zviedrijai, Somijai un Baltijas valstīm.
  • Tikmēr Nordea banka prognozē, ka Igaunijas eksporta pieprasījums varētu atgūties tikai nākamā gada nogalē, tādējādi ietekmējot arī importa situāciju.
  • Igaunijas Centrālā banka septembra ziņojumā norāda, ka Igaunijā jau trešo mēnesi pēc kārtas reģistrēta deflācija, samazinoties enerģijas un pārtikas produktu cenām. Banka prognozē, ka tuvākajā laikā Krievijas sankciju dēļ Igaunijā samazināsies patēriņa cenas.

Foto: Reuters / scanpix.com

 

 

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Izstādes

Informatīvie partneri pasaulē

Igaunijas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Kaļiņingradas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas