Igaunijas nodokļu sistēma

Vienkārša nodokļu sistēma ar priekšrocībām investoriem

Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā kļuva skaidrs, ka valstij ir nepieciešama tāda nodokļu sistēma, kas būtu saderīga gan ar nodokļu maksātāju, gan nodokļu administratoru nelielo pieredzes līmeni, gan arī nekavētu ekonomikas tālāku izaugsmi. 

Tāpēc turpmākajos gados tika izveidota diezgan vienkārša nodokļu sistēma ar uzsvaru uz netiešajiem nodokļiem. Lai saglabātu sistēmu vienkāršu, pārskatāmu un viegli pielietojamu, tika pieļauti tikai daži izņēmumi, bet tajā pašā laikā nodokļu likmes tika saglabātas diezgan zemas.

Vispārējais nodokļu slogs privātpersonām, tāpat kā juridiskām personām, Igaunijā pašlaik ir tuvu Eiropas Savienības vidējam līmenim, jo vairākas dalībvalstis pēdējo divu desmitgažu laikā ir samazinājušas nodokļus, īpaši uzņēmumu ienākuma nodokli. Turklāt, saskaroties ar lielu valsts budžeta deficītu 2008.–2010.gadā – recesijas laikā - Igaunijas valdībai bija jāpalielina vairāki nodokļi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokļus, kā arī vajadzēja atlikt plānoto ienākuma nodokļa samazinājumu.

Tādēļ šobrīd Igaunija ir tālu no vislabvēlīgākās valsts Eiropā, kur dzīvot vai veikt uzņēmējdarbību, vērtējot tikai pēc nodokļu sistēmas. Taču joprojām Igaunijas nodokļu sistēma var piedāvāt dažas priekšrocības ārvalstu investoriem – papildus tam, ka joprojām šo sistēmu ir viegli saprast un viegli tikt ar to galā. Ievērojamākā no priekšrocībām ir tā, ka uzņēmuma ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli tikai tad, ja peļņa tiek izņemta no uzņēmuma.

Valsts nodokļi ir: 
* ienākuma nodoklis;
* sociālais nodoklis;
* zemes nodoklis;
* azartspēļu nodoklis;
* pievienotās vērtības nodoklis;
* muitas nodoklis;
* akcīzes nodoklis;
* smago kravas transportlīdzekļu nodoklis.

Vietējie nodokļi ir: 
* tirdzniecības nodoklis;
* laivu nodoklis;
* reklāmas nodoklis;
* autoceļu un ielu slēgšanas nodoklis;
* transportlīdzekļu nodoklis;
* dzīvnieku nodoklis;
* izklaides nodoklis;
* maksa par autostāvvietu.

Ienākuma nodoklis
Igaunijas nodokļu sistēmas pamats ir vienotais ienākuma nodoklis, kas tika ieviests 1994. gadā, un to piemēro gan privātpersonu, gan juridisko personu ienākumiem. Nodokļa likme līdz 2004. gadam bija 26%, un bija paredzēts to pakāpeniski samazināt līdz 18% 2012. gadā. 2008. gadā sakarā ar krīzi turpmāka nodokļa samazināšana tika atlikta uz nenoteiktu laiku, šobrīd nodokļa likme ir 21% no neto ienākumiem.

Ienākuma nodokļa piemērošanai ir ļoti maz izņēmumu. Juridiskajām personām svarīgākais izņēmums ir tas, ka nodoklis tiek piemērots izņemtajai peļņai, nevis nopelnītajai peļņai. Citiem vārdiem sakot, tas ir atliktais ienākuma nodoklis: juridiskas personas var veikt turpmākus ieguldījumus, stiprināt uzņēmuma pamatkapitālu vai izmantot naudu citām saimnieciskām darbībām; ienākuma nodoklis tiek piemērots tikai tad, kad peļņa tiek sadalīta starp uzņēmuma īpašniekiem.

Privātpersonu gadījumā visu trīs veidu iedzīvotāju ienākumi – algota darba ienākumi, ienākumi no uzņēmējdarbības un kapitāla pieaugums – tiek aplikti ar 21% nodokļa likmi, neatkarīgi no tā, cik daudz persona pelna. Taču kopš 2010. gada 1. janvāra privātpersonas var atlikt ienākuma nodokli (līdzīgi kā juridiskās personas) par atkārtoti ieguldīta kapitāla pieaugumu. Lai varētu izmantot šo izņēmumu, ir jāizveido atsevišķs ieguldījumu konts bankā un nodokļu iestādēm jāziņo par iemaksu un izmaksu no šī konta. Izņemtā summa, kas pārsniedz noguldīto, tiek aplikta ar nodokli.

Turklāt noteikta summa no katras personas gada ienākumiem tiek atbrīvota no ienākuma nodokļa. 2012. gadā šī summa ir noteikta 1 728 eiro apmērā uz vienu cilvēku gadā. Ir arī papildu izņēmumi un atvieglojumi noteiktām cilvēku grupām (piemēram, ģimenes ar vairākiem bērniem un pensionāri).

Rezidenti maksā nodokli par saviem kopējiem ienākumi no visas pasaules, bet nerezidenti maksā nodokli tikai par ienākumiem, kas iegūti no Igaunijas avotiem.

Sociālais nodoklis
Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālais nodoklis) tiek piemērotas ienākumiem, kas gūti no algota darba vai veiktās uzņēmējdarbības. Sociālo nodokli maksā darba devējs par katru darbinieku, kā arī pašnodarbinātie uzņēmēji, kas reģistrēti Igaunijas uzņēmumu reģistrā (plaši izmantots akronīms šāda veida uzņēmējdarbībai ir FIE, kas atvasināts no Igaunijas vārdiem "füüsilisest isikust ettevõtja"), un pašvaldības vai valsts - par bezdarbniekiem, ieskaitot invalīdus, kā arī par jaundzimušo vecākiem.

Sociālais nodoklis ir 33% no personas ienākumiem, dažos izņēmuma gadījumos arī 13%. Lai gan nav noteikts maksimālais sociālā nodokļa limits un tā lielums ir atkarīgs tikai no personas ienākumiem, valsts ir noteikusi minimālo maksājumu, kas jāmaksā neatkarīgi no tā, cik mazi ir ienākumi. Juridisku personu gadījumā 2011.gadā minimālais maksājums ir noteikts 91,75 eiro mēnesī par vienu darbinieku, bet FIE gadījumā mazākais iespējamais maksājums ir 1 100,96 eiro gadā.

Citas sociālās iemaksas 
Papildu sociālajam nodoklim par katru darbinieku ik mēnesi ir jāmaksā bezdarba apdrošināšanas iemaksa. Bezdarba apdrošināšanas iemaksas likme mainās ik gadu, atkarībā no situācijas darba tirgū, kā arī no Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fonda Töötukassa uzkrātā aktīvu apjoma. 2010. un 2011. gadā iemaksa bija 4,2% no ienākumiem. Divas trešdaļas no nodevas maksā darba devējs, pārējo – darbinieks. Tomēr praksē darba devējs atskaita iemaksu pilnā apmērā no darbinieka algas, tādējādi pašam darbiniekam nav nepieciešams veikt atsevišķu samaksu.

Tāpat arī katram darbiniekam ir jāveic ikmēneša obligātās iemaksas pensiju fondā. Saskaņā ar Igaunijas pensiju sistēmu, darba ņēmēji iemaksā 2% no savas algas pensiju fondā pēc viņu izvēles, kurai valsts pievieno 2% no sociālā nodokļa ieņēmumiem. Obligātās iemaksas pensiju fondā sauc par Igaunijas pensiju sistēmas otro līmeni; pirmais līmenis ir neliela, visiem vienāda pensija, ko valsts maksā visiem, neatkarīgi no to iepriekšējiem ienākumiem un iemaksām pensiju fondos, bet trešais līmenis ir pensiju fondi, kuros iemaksas ir brīvprātīgas un neierobežota lieluma.

Pievienotās vērtības nodoklis 
Igaunijas PVN likme, kas gandrīz divus gadu desmitus bija 18%, recesijas laikā tika paaugstināta par diviem procenta punktiem – līdz 20%. Kopā ar PVN likmes palielinājumu, arī preču un pakalpojumu skaits, kam piemēro samazināto PVN likmi, tika samazināts.

Preces un pakalpojumi, uz kuriem attiecas samazinātā PVN likme (9%) ir grāmatas un periodiskie izdevumi (izņemot pornogrāfiska un erotiska rakstura žurnālus), zāles un medicīnas preces un viesu izmitināšana, ieskaitot "bed and breakfast". Dažām otrreizēji eksportētajām precēm, kuģiem un lidmašīnām, kas dodas starptautiskos maršrutos un pārvadā kravu, precēm, kuras importē un eksportē caur beznodokļu zonu, u.c. tiek piemērota 0% PVN likme.

PVN par sniegtajiem pakalpojumiem un pārdotajām precēm ir jādeklarē katru mēnesi. Uzņēmēji var pieteikties PVN atmaksai, saņemot atpakaļ to PVN daļu, ko viņi samaksājuši, iegādājoties materiālus, preces vai pakalpojumus.
Pašnodarbinātie uzņēmēji (FIE) var izmantot vienkāršotu sistēmu, ja to gada apgrozījums nepārsniedz 16 000 eiro: viņiem nav jādeklarē vai jāmaksā PVN, bet tie ir arī nevar pretendēt uz PVN atmaksu.

Akcīzes un citi nodokļi 
Valsts iekasē akcīzes nodokļus par šādām precēm: elektrību, degvielu, iepakojumu, alkoholu un tabaku. Kopš 2011. gada 1. janvāra degvielas akcīzes nodoklis sasniedza 422,77 eiro par 1000 litriem bezsvina benzīna un 392,92 eiro par 1000 litriem dīzeļdegvielas. Dabasgāzes akcīzes nodoklis sasniedza 23,45 eiro par 1000 m3 un akcīzes nodoklis par elektrību ir 4,47 eiro par megavatstundu.

2011. gada septembrī valdība nolēma, sākot no 2012.gada janvāra, paaugstināt alkohola akcīzes nodokli par 5%. Akcīzes nodoklis alum ir 0,057 EUR par katru absolūtā spirta tilpumprocentu litrā, un stiprajam alkoholam - 0,768 EUR litrā. No 2012.gada janvāra palielinājās arī tabakas akcīzes nodoklis. Cigaretēm akcīzes nodokli piemēro 42,18 eiro par 1000 cigaretēm plus 33% no mazumtirdzniecības cenas par gabalu.

Kravas auto īpašniekiem ir jāmaksā smago transportlīdzekļu nodoklis, kas ir, sākot no 32 eiro gadā. Igaunijā ir arī zemes īpašuma nodoklis, kura likme mainās atkarībā no tās atrašanās vietas, kas ir 0,1% līdz 2,5% no zemes vērtības gadā. Nodokli iekasē Nodokļu un muitas dienests Maksu-ja Tolliamet (MTA), bet likmi nosaka katra attiecīgā pašvaldība, un pašas pašvaldības arī izmanto iekasēto nodokli. Izmantojot sarežģītu aprēķinu, MTA katru gadu nosaka nodokļu likmes pamataprēķinu un zemes vērtību.

Ir arī vairāki vietējie nodokļi/nodevas, ko var uzlikt pašvaldība. Patiesībā tikai dažas pašvaldības ir kaut reizi izmantojušas šo iespēju. Piemēram, Igaunijas galvaspilsēta Tallina ieviesa 1% tirdzniecības nodokli, kas stājās spēkā 2010. gadā. Tirdzniecības nodoklis ir līdzīgs PVN, ko uzliek par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc tirdzniecības nodokļa ieviešanas Tallinā parlaments uzsāka vietējo nodokļu atcelšanu, kas stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī.

Foto: Stock.XCHNG