Izglītības nozare pieprasījuma krituma priekšā

Foto: Pilseta24.lv

Īsumā par nozari:

• 2009./2010. mācību gadā Latvijā darbojās 877 vispārizglītojošās skolas, 56 augstskolas un koledžas, 2 augstskolu filiāles
• Latvija augstākai izglītībai tērē vismazāko valsts budžeta naudu Eiropā: tikai 0.5 % no IKP
• Latvijas augstskolās un koledžās 2010. /2011. gadā ir 103 782 studentu
• Vispopulārākais studiju virziens Latvijas augstskolās ir sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (vairāk nekā puse studējošo)
• Latvijas biznesa vadības konsultāciju tirgus bijis ap 185 milj. EUR, trešdaļu no tā veido darbība ārvalstu tirgos
• 2010. gadā Latvijā darbojās 145 zvērinātu revidentu komercsabiedrības un 165 zvērināti revidenti.
• Lielākā zvērinātu revidentu kompānija  pēc neto apgrozījuma 2010. gadā Latvijā Ernst&Young Baltic

Pēdējo 20 gadu laikā papildus valsts dibinātajām izglītības iestādēm strauji attīstījušies arī privātie uzņēmumi, galvenokārt pirmsskolas un augstākās izglītības jomā.

No 56 Latvijas augstskolām un koledžām 22 ir privāto juridisko personu dibinātas iestādes. Lielākais izaicinājums izglītības sistēmai tuvāko piecu gadu laikā ir straujais izglītojamo skaita samazinājums. Eksperti prognozē, ka turpmāko piecu gadu laikā jauniešu skaits studiju vecumā samazināsies turpat uz pusi salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tāpēc tik liela izglītības iestāžu infrastruktūra kā šobrīd nebūs vajadzīga.

Latvijas izglītības sistēma sastāv no pirmsskolas, pamata, vidējās un augstākās izglītības posma. Pirmskolas izglītību apgūst bērni 5-6 gadu vecumā. Pamatizglītības apguve Latvijā ir obligāta un notiek valsts valodā 9 gadus. Vidējai izglītībai izšķir vispārējo vidējo un profesionālo vidējo programmu. Pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību var apgūt koledžā, bet otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko augstāko izglītību - augstskolā.

Maksu par pirmskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžeta. Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam saskaņā ar valsts pasūtījumu attiecīgajā mācību gadā.

Visvairāk - pirmsskolas vecumā

Pirmsskolas izglītība ir viens no retajiem izglītības posmiem, kur Latvijā pieaug gan audzēkņu, gan arī izglītības iestāžu skaits. Tomēr audzēkņu, sevišķi Rīgā, ir vairāk, nekā tiem nepieciešamo izglītības iestāžu, tāpēc pēdējos gados arvien biežāk tiek atvērtas privātās iestādes, ko nereti daļēji dotē arī pašvaldības. Pārējos posmos, izņemot doktorantūru, audzēkņu skaits samazinās. Sarūk arī atbilstošo skolu skaits - 2005./2006. mācību gadā Latvijā darbojās 1017 vispārizglītojošās skolas, bet 2009./2010. - vairs tikai 877, profesionālo iestāžu skaitam sarūkot no 96 uz 85, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Augstskolu un koledžu skaits nedaudz palielinās - 2005./2006. gadā tas bija 57, bet 2010./2011. studiju gadā - 56, kā arī 2 augstskolu filiāles (par 2010./2011.gadu izmantoti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati).

Latvijā uz 10 tūkstošiem cilvēku ir viens no augstākajiem rādītājiem studējošo un augstākās izglītības diplomu ieguvušo skaita ziņā. Tomēr pēdējos gados studentu daudzums Latvijas augstākajās mācību iestādēs sarūk, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas pieaug. Lielākais samazinājums vērojams uz valsts augstskolu rēķina – 2005./2006.gadā valsts augstskolās Latvijā studēja 88.6 tūkst.studentu, bet privātajās – 32.7 tūkst.studentu, savukārt 2009./2010.gadā to skaits bija attiecīgi 70.8 tūkst. un 29.3 tūkst. (CSP informācija). Eksperti to skaidro ar faktu, ka kaimiņi ir tālredzīgāki un izglītībai arī krīzes laikā atvēl vairāk valsts budžeta līdzekļu -– kā norāda LU rektors Mārcis Auziņš, diemžēl Latvija ir Eiropas līdere kā valsts, kas augstākajai izglītībai tērē vismazāko valsts budžeta daļu - tikai 0.5 % no IKP.

Studentu skaita samazinājums Latvijā tiek saistīts arī ar šaubām par Latvijas augstākās izglītības kvalitāti. Ik pa laikam fokuss tiek likts uz vienas vai otras valsts izglītības modeļiem, neieturot konsekvenci izglītības saturā. Sistēmas attīstību bremzē arī tas, ka bieži lēmumus pieņem cilvēki ar padomju laika izglītību.

Šobrīd Latvijā notiek kārtējā izglītības reforma, kas paredz skolu skaita samazināšanu, izmaiņas gaidāmas arī 2011.gadā, taču IZM vilcinās ar atbildi, kādas tieši tās būs. Swedbank eksperti prognozē, ka turpmāko piecu gadu laikā jauniešu skaits studiju vecumā samazināsies turpat uz pusi salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tāpēc tik liela izglītības iestāžu infrastruktūra kā šobrīd nebūs vajadzīga. Banka pārmet izglītībai piešķirto līdzekļu neefektīvu izmantošanu, un nereti vājo izglītības kvalitāti.

Vērtējot lielākās Baltijas universitātes pēc studējošo skaita 2009./2010. gadā, top10 iekļūst tikai divas no Latvijas - Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Pārējās vietas lielāko desmitniekā aizņem sešas Lietuvas un divas Igaunijas universitātes (Db, 28.04.2009.).

Vairāk izvēlas inženierzinātnes

Jau ilgus gadus vispopulārākais studiju virziens Latvijas augstskolās ir sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības - tās izvēlas vairāk nekā puse no visiem Latvijas studentiem. Eksperti uzskata, ka sociālo zinātņu programmās Latvijā ir neproporcionāli liels studentu skaits - pēc šī rādītāja esam vieni no pirmajiem Eiropā.

Taču krīze ir ieviesusi pozitīvas korekcijas – pēdējā laikā jaunie studenti biežāk nekā agrāk izvēlas inženierzinātnes, ko nosaka arī valsts apmaksāto budžeta vietu skaits.

LU populārākās programmas 2010./2011. studiju gadā palikušas nemainīgas - tiesību zinātnes, komunikācijas zinātne, vadības zinības un datorzinātnes. RTU pirmo reizi līderpozīcijās bija telekomunikācijas. Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) ir lielāks inženiertehnisko studiju pieprasījums, it īpaši programmās, kuras var apgūt tikai LLU, RSU populārākā ir medicīna, multimediju komunikācija un tiesības. Aug interese par fizikas un matemātikas programmām Daugavpils universitātē.

Latvijas lielākajās privātajās augstskolās pieprasītākās programmas ir uzņēmējdarbības vadība, tūrisms un viesmīlība, kā arī tiesību zinātnes.

Palielinās interese par profesionālajām studiju programmām, kurās iespējams iegūt gan grādu, gan kvalifikāciju. Mazinās nepilna laika studiju izvēle.

Lai arī vairums studentu Latvijas augstskolās un koledžās mācās par personīgajiem līdzekļiem, to īpatsvars sarūk - 2005./2006.mācību gadā par valsts vai pašvaldību līdzekļiem mācījās 22.8 % studentu un 77.2 % - par pašu naudu, taču 2010/11.gadā šī proporcija bija mainījusies uz 34.1 % un 65.9 %, liecina jaunākie CSP dati. 90-to gadu beigās iezīmējusies tendence, kad sāka samazināties par budžeta līdzekļiem studējošo skaits, ir mainījusies. Pēdējos gados palielinās to studentu skaits, kuri studē par budžeta līdzekļiem.

Studentu skaits augstskolās un koledžās sadalījumā pēc mācību maksas finansējuma veida (mācību gada sākumā; %)

Avots: CSP

Ārvalstu studenti - goda lieta

Ārvalstu studenti ir katras mācību iestādes prestiža barometrs. Tomēr pagaidām Latvijas augstskolām Eiropas studentus izdodas pievilināt pārsvarā uz īstermiņa apmaiņas programmām, bet apmaiņas programmu studenti nav eksporta prece klasiskajā izpratnē, jo viņi nemaksā studiju maksu. Savukārt Āzijas jauniešus Latvijā nokļūt kavē sarežģītie imigrācijas noteikumi, kā arī likums, kas ierobežo svešvalodu lietošanu valsts izglītības iestādēs.

Neskatoties uz to, ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās pieaug - 2005./2006. gadā Latvijā studēja 1423 jaunieši no citām valstīm (CSP dati), bet 2010./2011. gadā to skaits sasniedzis 1949 (IZM dati). Starp valstīm, kuru jaunieši studē Latvijā, visvairāk pārstāvēta ir Krievija, Ukraina un Lietuva, tomēr kopumā Latvijas augstskolās studējošie ārvalstnieki galvenokārt ir no ES valstīm.

Taču līdz Rietumvalstu līmenim mums vēl ārvalstu studentu piesaistē tālu – Eiropas vecajās valstīs ārvalstu studenti ir ap 10 % no kopējā studējošo skaita, bet Latvijā viņu īpatsvars sasniedzis tikai 2 % robežu.

Sevišķi veiksmīgs piemērs ārvalstu studentu piesaistē ir RSU, kas skaidrojams arī ar faktu, ka daudzviet Eiropā izglītības sistēma ir noteikusi medicīnas studentu kvotas, turpretī Latvijā joprojām speciālistu trūkst un ierobežojumi nepastāv.

Pastāv uzskats, ka Latvijā valsts līmenī netek pieliktas pūles, lai sekmētu Latvijas izglītību pasaulē – IZM nav pat konkrētu vadlīniju attiecībā uz izglītības eksporta politiku. Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kas ārvalstu studentiem savās augstskolās nepiedāvā studiju stipendijas.

Zinātne taupības važās

Arī zinātniski pētnieciskais darbs Latvijā ir tieši atkarīgs no valsts rocības konkrētajā gadā – 2008. gadā šim mērķim bija atvēlēti 142 milj. EUR, savukārt 2009. gadā - vairs tikai 85 milj. EUR, vēstī CSP. Lielākā daļa zinātnisko darbinieku darbojas augstskolu sektorā - kopumā 2009. gadā valstī bija 3621 zinātniskais darbinieks un 2596 no tiem pārstāvēja augstskolas.

Par spīti niecīgajam finansējumam, teju katra lielākā Latvijas augstskola sadarbojas ar zinātnes centriem vai ir izveidojusi zinātnes centrus savā paspārnē. LU bez vairākiem zinātniskajiem institūtiem darbojas Inovāciju centrs, kura mērķis ir veicināt LU kā inovāciju partnera iesaisti zināšanu ekonomikas attīstībā Latvijā, nodrošinot sadarbības iespējas starp LU pētniekiem un uzņēmumiem gan zināšanu, tehnoloģiju un pētniecības kompetenču pielietošanā, gan atsevišķu pētniecisko rezultātu komercializācijā. RTU paspārnē darbojas 11 pētniecības centri un laboratorijas, arī tai ir savs Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs. RTU pārstāv Latvijas tehnoloģisko parku un Rīgas Inovāciju inkubatoru. Zinātnes virzienā aktīvi darbojas arī LLU, kam ir 7 zinātniskie institūti. RSU bez Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta ir arī inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta struktūra Medicīnas aparātbūves inovāciju centrs, tāpat atsevišķas struktūrvienības īsteno dažādus izgudrojumus. Savukārt Liepājas universitāte ir viens no Kurzemes biznesa inkubatora dibinātājiem.

Vairāk zinātnei pievēršas arī atsevišķas pašvaldības. Apvienojot tehniķu stacijas, zinātnes muzeja un biznesa inkubatora iezīmes, Cēsu pašvaldība veido Zinātnes centru, kuru plānots atklāt 2011. gada pirmajā pusē, tā izveidē ieguldot 1.5 milj. EUR. 2005. gada sākumā tika izveidots Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP). Šobrīd tas ir izstrādājis projektu, lai paplašinātu elektronikas ražotni aptuveni 3000 m2 platībā, kā arī uzbūvētu Inovāciju centru, kura infrastruktūra atbildīs Eiropas Kosmosa aģentūras kvalitātes standartiem. VATP izveidē piedalījušās 7 organizācijas, tostarp Ventspils Augstskola.

Lūko ietaupīt

Gudras galvas ir nepieciešamas ne vien biznesa attīstībai zinātnes lauciņā, bet arī izmaksu samazināšanai krīzes apstākļos. Uzņēmumi, kur vien iespējams, mēģina ekonomēt un vairāk izmantot ārpakalpojumus, vienlaikus rūpīgi izsverot nepieciešamību pēc tiem. Populāri kļūst ne vien apmācības, bet arī grāmatvedības, juridiskie un auditoru pakalpojumi. Daļēji tas skaidrojams ar aktīvāku ES naudas apgūšanu, sava loma ir arī augstajam bezdarba līmenim Latvijā, kas paredz plašu dažādu jomu konsultantu piesaisti.

Neskatoties uz augošo interesi, tiek lēsts, ka apjomu kritums biznesa vadības konsultāciju (ietver finanšu, juridiskās, vadības konsultācijas, personāla vadību un procesu vadību) tirgū pēdējā gada laikā ir bijis 15 - 50 %. Naudas izteiksmē tirgus bijis ap 185 milj. EUR, un aptuveni trešdaļu no tā veido darbība ārvalstu tirgos, aprēķinājusi Latvijas Biznesa konsultantu asociācija (Db, 04.02.2010.).

Visvairāk konsultantu pakalpojumus izmanto finanšu un telekomunikāciju jomas un ražojošais sektors. Pieprasītākās ir izmaksu samazināšanas un darbības efektivizēšanas, kā arī apgrozījuma atjaunošanas konsultācijas. Vairāk tiek izmantotas konsultācijas, kas saistītas ar restrukturizāciju un funkciju auditu, lielāka ir interese par uzņēmumu eksporta sākšanu. Arvien biežāk uzņēmumi interesējas par grāmatvedības uzskaites pilnveidošanas iespējām, to integrējot ar vadības sistēmām. Joprojām tiek pilnveidotas pašas vadības sistēmas. Atsevišķiem uzņēmumiem ir svarīgi inženiertehniskie pakalpojumi, attīstās energoaudits.

Lielākās Latvijā darbojošās zvērinātu revidentu kompānijas pēc neto apgrozījuma 2010. gadā bija tādi starptautiski spēlētāji kā Ernst&Young Baltic, Pricewaterhouse Coopers, KPMG Baltics, Deloitte Latvia un Deloitte Audits Latvia (Db, 02.02.2011.). Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas datiem, 2010. gadā Latvijā darbojās 145 zvērinātu revidentu komercsabiedrības un 165 zvērināti revidenti. No valsts iestāžu puses turpmāk tiks rūpīgāk kontrolēta zvērinātu revidentu darba kvalitāte, tāpēc paredzams, ka augstas revīzijas kvalitātes nodrošināšana šī tirgus spēlētājiem būs noteicoša nišas saglabāšanā.

2009. gada otrajā pusē ir nodibināta Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācija. Asociācijas klientu kopējais skaits ir 2500. Atšķirībā no Latvijas grāmatvežu asociācijas, šajā ir apvienojušās juridiskas personas, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus. Abām asociācijām ir izveidojusies cieša sadarbība.

Tiek lēsts, ka grāmatvedības ārpakalpojumi izmaksā vidēji par 40 - 50 % lētāk nekā grāmatveža algošana, bez tam grāmatvedības firmas apkalpošanā var iesaistīt vairākus darbiniekus ar dažādām kompetencēm. Līdz ar to grāmatvedības ārpakalpojumu tirgū ir parādījies ļoti daudz spēlētāju, taču daļa no viņiem nepārdod savu pakalpojumu, bet gan cenu, tādējādi dempingojot un kropļojot tirgu.

Tiek prognozēts, ka turpmākajos gados konsultantiem būs vairāk jākoncentrējas uz darbu ar pašvaldībām, kā arī publiskās un privātās partnerības projektiem. Vajadzību pēc IT konsultācijām pastiprinās elektroniskā paraksta ieviešana, aktīvāka integrēto datu bāzu, attālināto darba vietu un videokonferenču režīma izmantošana. Notiks klasteru, industriālo parku un zinātnes centru attīstīšana. Pieaugs mūžizglītības loma un jaunu apmācību formu īpatsvars, kas pavērs darbības lauku arī konsultantiem.

TOP 5 - Latvijas lielākās augstskolas pēc studējošo skaita 2010. / 2011. gadā

Izglītojamo skaits sadalījumā pa izglītības līmeņiem*

Kopējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam Latvijā (milj. EUR)

Noderīgas saites:

• Izglītības un zinātnes ministrija
• Valsts izglītības attīstības aģentūra
• Eiropas izglītības informācijas tīkls
• Eiropas izglītības fonds
• Informācija par inovācijām Latvijā
• Vispārēja informācija par inovācijām
• Informācija par izgudrojumiem un izgudrotājiem Latvijā
• Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
• Inovāciju rosināšanas centrs
• Latvijas Privāto Investoru Asociācija
• Rīgas Menedžeru skola
• Latvijas Biznesa konsultantu asociācija
• Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija       
• Latvijas Juristu biedrība
• Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācija
• Latvijas Republikas grāmatvežu asociācija