Kādu krāsniņu izvēlēties – čuguna vai tērauda?

Cilvēka prātu visos laikos ir nodarbinājis jautājums, kā iegūt un saglabāt siltumu. Arī šobrīd, ģeopolitisko faktoru ietekmēti, daudzi privātmāju un dzīvokļu īpašnieki saskaras ar nepieciešamību veikt autonomu apkures sistēmu aprīkojuma uzstādīšanu, nomaiņu vai renovāciju. Samērā bieži ir situācijas, kad kādā telpā gribas vairāk siltuma, bet šo vēlmi ierobežo visas mājas apsildīšanai izmantotās apkures iekārtas jaudas vai, kā tas ir šobrīd, rodas nepieciešamība samazināt dārgo energoresursu – gāzes un elektrības – ietekmi uz savas mājsaimniecības budžetu. Abos gadījumos pārbaudīts un labs risinājums būs neliela krāsniņa. Tās papildu pievienotā vērtība – omulība, ko sniedz dzīvas uguns klātbūtne.

Dažādi apkures katli un krāsniņas tiek ražoti no čuguna un tērauda. Kādas ir materiālu būtiskākās atšķirības un priekšrocības?

Tērauds

Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskajām īpašībām un pietiekamu plastiskumu. Lai iegūtu tēraudu ar noteiktām mehāniskajām īpašībām, tam pievienoti speciāli piemaisījumi. Tērauda katliem un krāsniņām ir salīdzinoši augstāki efektivitātes rādītāji, taču tajā pašā laikā tie ir prasīgāki attiecībā uz kurināmā kvalitāti. Piemēram, šādās apkures iekārtās sadedzināmās malkas mitrums nedrīkst pārsniegt 25%.

Čuguns

Čuguns jeb ķelts ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kas parasti satur 2,0 līdz 4,3% oglekļa. Čuguns ir visai trausls sakausējums, taču ar ievērojami augstāku korozijas noturību nekā tērauds. Čuguna katliem un krāsniņām mitrāks kurināmais radīs vienīgi lietderības jeb efektivitātes samazinājumu.

Čuguna krāsniņa pret tērauda krāsniņu – kas labāks?

Speciālisti teiks, ka nebūs lielas atšķirības, ja savu izvēli sāksiet ar savā nozarē zināmiem ražotājiem ar desmitiem gadu ilgu pieredzi, taču ir daži aspekti, par kuriem vērts atgādināt.

Siltuma saglabāšana

Viena no atšķirībām starp čuguna krāsnīm un tērauda krāsnīm ir siltuma saglabāšana. Tā kā čuguns ir biezs un blīvs metāls, čuguna krāsnis uzsilst nedaudz ilgāk nekā tērauda, tāpēc jūs siltumu telpā nesajutīsiet tik ātri. Tomēr čuguna krāsniņa siltumu var saglabāt daudz ilgāk – arī pēc uguns nodzišanas čuguna krāsns turpinās izstarot telpā siltumu. 

Kamēr čuguna krāsnis saglabā siltumu ilgāk, tērauda krāsnīm ir arī savas priekšrocības. Tā kā tērauds ir plānāks un mazāk blīvs, tad tas uzkarst daudz ātrāk. Tas nozīmē, ka, iekurinot krāsni, jūs negaidīsit tik ilgi, līdz telpa uzsils. Lai gan tas arī nozīmē, ka tā atdzisīs ātrāk. 

Lai arī čuguna un tērauda krāsniņas galvenokārt paredzētas kā papildu apsildes ierīces pie jau esošas apkures, Latvijā tās nereti izmanto kā vienīgo siltuma avotu. Atkarībā no iegādes mērķa ir pieejamas arī krāsnis, kuras var pieslēgt pie centrālās apkures sistēmas (gāzes vai elektriskā katla), tādējādi ekonomējot resursus, jo, kuroties kamīnkrāsnij, apkures sistēma neieslēgsies.

Jauda

Vienāda izmēra čuguna un tērauda krāsnis izdala līdzīgu siltuma daudzumu. Ja vien noteicošais krāsns izvēles kritērijs nav tās īpašais dizains, krāsni ir svarīgi nopirkt tāda lieluma, lai tā aptuveni atbilstu apkurināmās telpas platībai. Katrai krāsnij ražotājs ir pievienojis instrukciju, kurā aprakstīti tās tehniskie parametri. Krāsns jauda tiek norādīta siltuma mērvienībā – kilovatos.

Dažādu krāsniņu jauda parasti ir no 5 līdz 12 kilovatiem. Visvienkāršāk aprēķināt: viens kilovats uz 10 kvadrātmetriem telpas. Tā vienu ļoti labi siltinātu 50 kvadrātmetru lielu telpu ar standarta griestu augstumu (2,3–2,5 m) spēs piesildīt pat mazākā čuguna krāsniņa. Taču parasti, ja krāsniņu pērk apkurei, jāņem vērā vismaz 20–30 procentu drošības rezerve. 

Šobrīd ir labākais laiks, lai parūpētos par savu mājokļu apsildi – ielūkojieties 220.lv čuguna un tērauda krāsniņu piedāvājumā!