Latvijas darba tirgus

Īsumā par Latvijas darba tirgu

* Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits – 1,01 miljons (2013.g. 4.cet.) jeb 66,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita vecuma grupā no 15–74
* Bezdarba līmenis no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir 9,8% (2014.g. janvārī)
* Mēneša vidējā bruto darba samaksa – 716 EUR (2013.g.), kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš 
* Nodarbinātības valsts aģentūra prognozē, ka bezdarba līmenis 2014.gadā būs aptuveni 10%

Bezdarba līmenis un struktūra

Bezdarba līmenis Latvijā pēdējo gadu laikā pakāpeniski samazinās, un eksperti apgalvo, ka šī tendence turpināsies arī 2014.gadā. Tomēr uzņēmumos vēl joprojām trūkst kvalificētu darbinieku.

2013.gada pavasarī Latvijas lielākais metalurģijas uzņēmums Liepājas Metalurgs piedzīvoja nopietnas finansiālās problēmas un apturēja ražošanu. Novembrī kompānija tika pasludināta par maksātnespējīgu, un aptuveni 1500 darbinieku zaudēja darbavietas. Tomēr eksperti norāda, ka Liepājas lielākā rūpniecības uzņēmuma ražošanas apturēšana ir atstājusi mazāku iespaidu uz pilsētu nekā prognozēts iepriekš.

* Kopš 2008. gada bezdarba līmenis Latvijā nepārtraukti pieaudzis. 2007.gadā reģistrēti 52,321 bezdarbnieki, bet 2008. – jau 76,432, bezdarba līmenim paaugstinoties par 46%. 2009.gadā bezdarbnieku skaits pieauga līdz 179,235. Zemākais punkts darba tirgū sasniegts 2010. gada 1.ceturksnī, kad nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 916 tūkstošiem un bezdarba līmenis sasniedza 20,5%. Kopš 2010.gada bezdarba līmenis pakāpeniski samazinājies. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, 2014.gada janvārī reģistrēti 93,321 bezdarbnieki.

* 2013.gada 4.ceturksnī valstī kopumā bija nodarbināti 900,200 tūkstoši cilvēku (58,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem).

*2014.gada janvārī reģistrēti 11,616 bezdarbinieki. Visvairāk nenodarbināto personu reģistrētas tādās profesijās kā nekvalificēti strādnieki (580 personas), mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji (475 personas), kravas automašīnu vadītāji (230), celtnieki (226), uzkopšanas servisa darbinieki (223 personas) un ceļu remonta strādnieki (193).

Piedāvājums un pieprasījums darba tirgū

*Pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka Latvijā lēnām pieaug, tomēr, neskatoties uz aktivitāti tirgū, uzņēmumiem joprojām ir grūti piesaistīt kvalificētus speciālistus. Lai novērstu pieprasījuma un piedāvājuma problēmas darba tirgū, Nodarbinātības valsts aģentūra 2014.gadā plāno aktīvi strādāt ar uzņēmējiem, piedāvājot iespējas organizēt apmācību kursus potenciālajiem darbiniekiem, tādējādi ļaujot viņiem apgūt nepieciešamās prasmes.

-Labākie darba devēji pērn bijuši elektroenerģijas ražotājs Latvenergo, telekomunikāciju uzņēmums LMT un televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs Lattelecom, liecina interneta darba meklēšanas aģentūras CV-Online Latvia aptaujas rezultāti.

*Ņemot vērā, ka vairāki uzņēmumi 2014.gadā plāno radīt jaunas darba vietas, ekonomikas eksperti prognozē, ka 2014.gadā darba meklētāju skaits samazināsies. Turklāt prognozē, ka darba tirgū aktīvi iesaistīsies arī lielāka daļa to personu, kas šobrīd nav ekonomiski aktīvas. Tas daļēji skaidrojams ar iecerēm pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu.

*2013.gada pirmajos trīs ceturkšņos vislielākais darba vietu pieaugums bija celtniecības sektorā – tika izveidotas 5000 jaunas darbavietas. Tāpat pieaugums vērojams arī rūpniecības sektorā, kur izveidotas 2800 jaunas darbavietas.

Atalgojums

 *Līdz ar izaugsmi, kas sekoja ekonomiskajai krīzei, pakāpeniski pieaudzis arī vidējais atalgojums. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, vidējā bruto darba alga Latvijā pieaugusi līdz 714 EUR, bet šī brīža prognozes liecina, ka 2014.gadā tā sasniegs 751 EUR. 2012.gadā vidējā bruto darba alga bija 684 EUR, 2011. – 660 EUR, bet 2010. – 633 EUR.

*Atalgojums palielinājies gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā strādājošajiem, attiecīgi par 5,3% un 5%.

* Vislabāk apmaksātās nozares 2013. gadā bija finanšu sektors, transports un IT.

*Analizējot Latvijas darba tirgu, jāņem vērā arī ēnu ekonomika, kura strauji pieauga krīzes laikā, taču ievērojami samazinājās 2013.gadā. Kā liecina Rīgas Ekonomiskās augstskolas veiktais pētījums, 2012.gadā ēnu ekonomika samazinājusies par 9,1% - no 30,2% līdz 21,1%.

Darbaspēka migrācija 

*Salīdzinoši zemā Latvijas vidējā alga, nespēja atrast darbu, kā arī lielā kredītu nasta veicina vietējā darbaspēka migrāciju uz citām ES valstīm. Tautas skaitīšanas provizoriskie dati 2011.gadā apstiprināja ekspertu iepriekš izteiktos novērtējumus par emigrācijas lielo apjomu: iedzīvotāju skaits Latvijā 11 gadu laikā samazinājies par 309 tūkst., no kura vairāk nekā puse (190 tūkst.) - migrācijas dēļ. Šī brīža dati liecina, ka pēdējo gadu laikā migrācija nav ievērojami samazinājusies. 2013.gadā no Latvijas emigrējuši 25,500 iedzīvotāji, kas ir tikai par aptuveni 20% mazāk nekā 2012.gadā.

*Viena no tendencēm - valsti pamet kvalificēti darbinieki, tomēr salīdzinoši nedaudz aizbrauc strādāt savās specialitātēs. Vairums dara mazkvalificētu darbu, nopelnot vairāk nekā Latvijā. Lielākoties mērķa valsts ir bijusi Eiropā: visvairāk Lielbritānija, Īrija, arī Skandināvijas valstis. Zināmu spiedienu uz darba devējiem 2011. gadā radīja Vācijas, Austrijas, Šveices darba tirgus atvēršana no 1. maija. Tomēr Eiropas parādu krīze un arī tur augošais bezdarbs, pabalstu sistēmu izmaiņas tautiešiem liek atgriezties Latvijā. 
* Zemās algas dēļ Latvija nav interesanta viesstrādniekiem no trešajām pasaules valstīm. Šo valstu pilsoņus drīkst nodarbināt, ja saņemta uzturēšanās atļauja vai vīza ar tiesībām strādāt. Visvairāk oficiāli reģistrēto viesstrādnieku ieplūst no NVS valstīm: Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.
* ES pilsoņiem Latvijā nav nepieciešamas darba atļaujas.

*Lai risinātu darbaspēka problēmas un aicinātu atgriezties tos, kas devušies peļņā uz ārvalstīm, Ekonomikas ministrija ir izveidojusi Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu. Plāns ietver vairākas reemigrāciju veicinošas darbības, kuras valdība apņēmusies veikt, piemēram, dažādas priekšrocības, vienkāršota bērnu reģistrācija izglītības iestādēs, latviešu valodas kursi bērniem u.c. Ministrijas mērķis ir panākt, lai tuvāko gadu laikā Latvijā atgrieztos vismaz 100,000 cilvēku. 2013.gada nogalē plāns rit salīdzinoši veiksmīgi – to personu skaits, kas vēlas atgriezties Latvijā pieaudzis par 30%.

Der zināt:

*Minimālā darba alga - 320 EUR
* Darba nedēļa - 40 stundu, ar piecām darba dienām un divām brīvdienām
* Svētku dienas 2014. gadā, kas nav svētdienas – 16
* Pensionēšanās vecums – 62 gadi ar darba stāžu ne mazāk par 15 gadiem. Šo vecumu līdz 2025.gadam plānots paaugstināt līdz 65.
* Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme ir 34,09%, kas dalās starp darba devēja iemaksām – 23,59% - un darba ņēmēja iemaksu likmi 10,5%
* Darbā var pieņemt personas no 13 gadu vecuma, bet nodarbinot personas, kas jaunākas par 18 gadiem, jāievēro vairākas Darba Likuma prasības
* Samaksa par nakts darbu – ne mazāk kā 50 % apmērā no personai noteiktās stundas vai dienas samaksas likmes. Par virsstundu darbu un darbu brīvdienās - ne mazāk kā 100% apmērā no personai noteiktās stundas vai dienas algas likmes
* Atvaļinājumi - ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas
* Darba ņēmēju intereses Latvijā aizstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 21 dalīborganizāciju un, kura īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī.

Darba meklētāji (ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74, %)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Foto: Pilseta24.lv