Latvijas ekonomika

Svarīgāko rādītāju prognozes 2012. gadam

IKP pieaugums: 2.0 %
Bezdarbs: 10,1%
Inflācija: 2,4%
Avots: Eurostat, Labklājības ministrija, Finanšu ministrija

Latvija atkal starp izaugsmes līderiem Eiropā

Bija vajadzīgi nepilni pieci gadi, lai Latvija no straujāk augošās ES ekonomikas kļūtu par straujāk krītošo un pēc tam atkal par straujāk augošo. Šoreiz augšupejas virzītāji ir atšķirīgi.

Pēdējie gadi Latvijas ekonomikā bijuši visai vētraini. No 2004. gada līdz pat 2008. gada pirmajai pusei tā bija visstraujāk augošā ekonomika visā Eiropas Savienībā, 2006. gadā pat sasniedzot IKP pieaugumu 12,2%. Šai laikā galvenais izaugsmes stimuls bija būtisks privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas lielāko tiesu balstījās uz nozīmīgu ārējā kapitāla ieplūdi. 2008. un 2009. gadā, globālās finanšu krīzes rezultātā apstājoties ārējā kapitāla ieplūdei, Latvijā iestājās recesija. Krīzes laikā iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par ¼. 2009. gadā Latvija piedzīvoja visstraujāko ekonomikas kritumu starp ES valstīm: -18%. Lai nacionalizētu grūtībās nonākušo Parex banku un stabilizētu finanšu sektoru, Latvija saņēma Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un vairāku ES dalībvalstu sniegtu aizdevumu 7,5 mljrd. EUR apmērā. 2011.gada nogalē tika veiksmīgi noslēgta SVF/EK palīdzības programma, kuras trīs gadu darbības laikā gan valsts, gan privātajā sektorā ir paveikts liels darbs iekšējās un ārējās nesabalansētības mazināšanā. Aizdevēji gan ir nobažījušies par valdības lēmumu 2011. gada oktobrī glābt zaudējumus nesošo aviokompāniju airBaltic, kas izmaksā 0,4% no IKP, un par 11. lielākās bankas - Latvijas Krājbanka - sabrukumu, kas apliecina, ka finanšu uzraudzībai jābūt stingrākai.

Uz izaugsmes ceļa

Krīzes laikā mainījusies arī Latvijas ekonomikas struktūra, kura kļūst sabalansētāka, no iekšzemes patēriņa vairāk virzoties uz eksportu. Pēc smagā kritiena Latvija nu jau kādu laiku ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa. Latvijas tautsaimniecības izaugsme 2011. gadā ir bija daudz straujāka nekā lēsts iepriekš, līdz ar to kļūstot par vienu no visdinamiskāk augošajām ekonomikām ES valstu vidū. Pēc 2011. gada pēdējā ceturkšņa datiem Latvija ieņēma godpilno pirmo vietu ES ekonomikas izaugsmes līgā, krietni apdzenot arī savas Baltijas kaimiņvalstis. 

Ja 27 ES valstīs 2011. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās vidēji par 1,5%, tad Latvijā 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu IKP palielinājās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2011. gadā IKP faktiskajās cenās sasniedza 20,15 miljardus eiro. IKP uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2011. gadā bija 9764 eiro. 

Pozitīvo izaugsmi veicināja gandrīz visas nozares, un negatīvi pieauguma tempi bija vien nekustamo īpašumu un finanšu operāciju nozarēs. Par gada lielāko pārsteigumu parūpējās būvniecības nozare, kas gadā kopumā pieauga par 12,4%. Visaugstākais pieaugums bija vērojams ar tūrismu saistītajā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 21,8%. Lielāko devumu tautsaimniecības izaugsmē 2011. gadā devušas trīs lielākās nozares – tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozare, kas gada laikā augušas attiecīgi par 8,7%, 11,7% un 8%, kas kopumā palielināja IKP par 4 procentpunktiem. 

2011. gadā strauji augušas arī investīcijas, kas ir priekšnoteikums tautsaimniecības turpmākajai attīstībai. Gada laikā investīciju apjomi auguši par 24,6%, veicinot straujāku importa pieaugumu, kā rezultātā pieauga tirdzniecības deficīts. Pozitīvas pārmaiņas redzamas arī investīciju struktūrā, straujāk augot produktīvām investīcijām - pusi no nefinanšu investīcijām veidoja ieguldījumi rūpniecībā un transporta nozarē. Investīciju kāpumu nodrošina gan ES fondu līdzekļu finansētie investīciju projekti, tā arī pašmāju lielo uzņēmumu investīcijas un kreditēšanas pieejamības atjaunošanās konkurētspējīgiem projektiem. 

Būtisku artavu investīciju palielinājumā deva arī ārvalstu tiešās investīcijas.

Arī 2011. gadā reālais preču un pakalpojumu eksports saglabāja galvenā tautsaimniecības virzītājspēka pozīcijas. Neraugoties uz negatīvajām norisēm globālajā ekonomikā, un jo īpaši Eiropā, Latvijas eksports demonstrēja ļoti strauju izaugsmi.

Iekšzemes pieprasījuma lielākā sastāvdaļa – privātais patēriņš –, 2011. gadā palielinājās par 4.4%. Tomēr privātā patēriņa atjaunošanās noris lēni vājās pirktspējas un augstā mājsaimniecību parāda līmeņa dēļ.

Interesanti, ka gan Latvijas, gan Baltijas kaimiņvalstu gadījumos labāka izrādījusies nodokļu iekasēšana, mudinot domāt, ka mazinās ēnu ekonomikas īpatsvars.

Ekonomikas attīstība

Latvijas ekonomikai 2012. gadā tiek prognozēts pozitīvs izaugsmes temps, tomēr IKP pieaugums būs zemāks nekā 2011. gadā. Pozitīvie dati par ekonomikas attīstību Latvijā liek būt piesardzīgiem, jo ekonomiskā aktivitāte kopumā ES ir zema un 2012. gadā eirozonā tiek prognozēta recesija (Eiropas Centrālā banka prognozē 0.1% IKP kritumu eirozonā). Latvijas Finanšu ministrija mazinājusi 2012. gada Latvijas IKP pieauguma prognozi no 2,5% līdz 2%.

Gan pozitīva, gan arī negatīva ietekme uz Latvijas tautsaimniecību var būt no Krievijas plānotās dalības PTO. Latvijas uzņēmēji iegūs no Krievijas eksporta tarifu ierobežojumu atcelšanas izejvielām, samazinātajiem tarifiem un netarifu barjerām. Krievija samazinās arī ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam. Krievijas dalība PTO, iespējams, varētu apdraudēt dažu Latvijā ražotu produktu (piemēram, papīrmalkas) eksportu.

Bažas par tautsaimniecības izaugsmi rada saasinājušās attiecības starp ES un Baltkrieviju. Ja Eiropas Savienība ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju, vēršoties pret Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar naftas un naftas produktu un ogļu pārvadājumiem caur Latviju, var samazināties dzelzceļa transporta pakalpojumu ar Baltkrieviju apgrozījums. Pēc 2011.gada datiem, Latvijas ekonomikai tiktu radīti zaudējumi 480,9 miljonu eiro apmērā jeb 57% no kopējā dzelzceļa pārvadājumu apgrozījuma, 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 8,1% no valsts budžeta ienākumiem, tiktu iesaldētas investīcijas apmēram 6 miljonu eiro apmērā.

Latvijai ir labas izredzes 2014. gadā ieviest eiro, jo Latvija ir ceļā uz Māstrihtas kritēriju izpildi.

Autors: latvijas_ekonomika_8_1_lv_1_8_1_lv

Autors: latvijas_ekonomika_9_1_lv_2_9_1_lv

Prioritārās nozares

*Latvijas IKP visnozīmīgāko daļu ap 70% - veido pakalpojumu nozare. Apstrādes rūpniecības daļa valsts ekonomikā ir 14,1% no IKP, tirdzniecības – 16.9%, transporta un glabāšanas nozares -13%, būvniecības nozares – 6.1%. 
* Valsts politiskie līderi par ekonomikas atveseļošanās pamatu definējuši ražošanas uzņēmumu attīstību un eksporta apjomu kāpināšanu. Latvijā gan raksturīga visai bieža valdības maiņa, tādēļ šādu vidēja termiņa plānu īstenošana ne vienmēr izdodas.
*Par valsts prioritārajām nozarēm noteikta pārtikas produktu un dzērienu ražošana, koksnes izstrādājumu ražošana, ķīmisko un farmaceitisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, metālu un metālizstrādājumu ražošana, datoru, elektronisko, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, telekomunikācija, datorprogrammēšana, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības. No 2011. gada par investīcijām šajās nozarēs, kas lielākas par 3 miljoniem latu (4,3 milj. eiro), uzņēmumi saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 25% apmērā no ieguldījuma summas. Par investīcijām, kas ir lielākas par 35 miljoniem latu, tiek piemērota nodokļa atlaide 15%.
* Investīciju piesaiste valstī notiek, arī izmantojot citas metodes. Piemēram, investori var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā – un līdz ar to arī visā Eiropas Savienībā, ja tie iegādājas nekustamo īpašumu 142 tūkst.eiro vērtībā Rīgā, vai 71 tūkst. eiro vērtībā citās Latvijas daļās, nogulda 285 tūkst. eiro Latvijas banku subordinētajā kapitālā vai arī iegulda 36 tūkst. eiro uzņēmuma pamatkapitālā.
*No valsts puses mērķtiecīgi tiek virzīta arī tūrisma attīstība, ieguldot līdzekļus mārketinga kampaņās, kā arī attīstot infrastruktūras objektus, piemēram, Starptautisko lidostu Rīga. Tūrisma nozares uzņēmumiem tiek piemērota arī samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme – 12% standartlikmes 22% vietā.
*Finansiāls valsts atbalsts uzņēmējiem galvenokārt pieejams no Eiropas Savienības struktūrfondiem konkrētu projektu īstenošanai. Ārpus ES līdzfinansētajām programmām īpašu atbalsta programmu nav daudz, un tās galvenokārt vērstas uz mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu atbalstu, kas ir viens no viediem, kā Latvija cenšas risināt bezdarba problēmu. Tomēr teju ik gadu papildus ES tiešmaksājumiem valsts, piemēram, izmaksā kompensācijas vai subsīdijas lauksaimniekiem par sausuma, plūdu vai citu stihiju nodarītiem zaudējumiem.
*Valsts ģeogrāfiskā atrašanās vieta to padarījusi par nozīmīgu tranzīta partneri gan NVS, gan Eiropas valstīm. Latvijā ir trīs lielas ostas – Ventspilī, Rīgā un Liepājā. Pirmajās divās no tām atrodas brīvās ekonomiskās zonas, bet Liepājas osta ir speciālās ekonomiskās zonas sastāvdaļa. Šāda veida teritorijās Latvijā tiek piedāvātas nodokļu atlaides vai cita veida atvieglojumi tur strādājošiem uzņēmumiem.

Riska faktors

*Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Palēninoties izaugsmes tempiem galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta pieaugums kļūs mērenāks un bremzēs arī Latvijas ekonomikas attīstību ne tikai 2012. gadā, bet arī vidējā termiņā.
*Latvijai raksturīga visai augsta enerģētiskā atkarība no Krievijas, ko Baltijas valstis kopīgi cer mazināt attīstot kopīgu atomelektrostacijas projektu. Latvija sākusi darbu pie Enerģētikas stratēģijas 2030, kas būs vērsta uz izmaksu konkurētspēju, nozares ilgtspēju un piegāžu drošību un stabilitāti. Latvija nospraudusi mērķi līdz 2020. gadam sasniegt 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru tās enerģijas apgādē. Šāds mērķis tiek uzskatīts par sasniedzamu, jo jau pašlaik atjaunojamie resursi veido aptuveni trešdaļu no visiem valsts izmantotas enerģijas avotiem. Šādu rezultātu galvenokārt nodrošina lielās hidroelektrostacijas, kas atrodas uz Latvijas lielākās upes Daugavas.

Foto: Stock.XCHNG