Lietuvas ārējā tirdzniecība
Baltijas līdere atguvusies no krīzes
Lietuvas eksports, kas pēc globālās krīzes ir bijis galvenais Lietuvas ekonomikas dzinējspēks, veicinot rūpniecisko ražošanu un nodarbinātību, 2011. gadā jau ir pārsniedzis pirmskrīzes apjomus.Eksports 2011. gadā sasniedza 20,17 miljardus eiro, kas ir par 4,45 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet preces importētas par 22,64 miljardiem eiro, kas bija gandrīz par 5 miljardiem eiro vairāk nekā pirms gada. Gan eksports, gan imports salīdzinot ar gadu iepriekš, ir audzis par 28%.
Autors: lietuvas_areja_tirdznieciba_22_1_lv_1_22_1_lv
Galvenie partneri
Līdzīgi kā iepriekšējos vairākus gadus, arī 2011. gadā Lietuvas galvenās eksporta un importa partnervalstis kopumā bija Eiropas Savienības valstis, tomēr atsevišķu valstu griezumā lielāko īpatsvaru gan eksportā, gan importā veido Krievija. 2011. gadā 61% no visām Lietuvas eksportētām precēm nonāca ES valstīs, bet 13,4% - NVS valstīs. Eksporta valstu griezumā lielākie preču saņēmēji ir tuvējās kaimiņvalstis: 17% Lietuvas preču nonāca Krievijā, 10% - Latvijā, 9% - Vācijā, un Igaunijā un Polijā (katra pa 7 %). Lietuvā, Mažeiķos, atrodas Baltijā lielākā naftas pārstrādes rūpnīca, šai valstī ir attīstīta farmaceitisko preparātu ražošana un pārtikas ražošana, tādēļ arī eksportētāko preču statistikā atspoguļojas Lietuvas spēcīgākās nozares un to produkcija.56% no importētajām precēm Lietuvā 2011. gadā nonāca no ES valstīm, 37% - no NVS valstīm. Importā dominē Krievija (33% no kopējā 2011. gada importa apjoma), kam seko Vācija (10%), Polija (9%) un Baltijas kaimiņvalsts - Latvija (7%). Lietuvas importā būtisku apjomu veido energoresursi (līdz ar to loģisks ir izskaidrojums, kāpēc Krievija importa bilancē ir līderos), pārtikas produkti, kā arī izejvielas (farmaceitiskie produkti, mašīnas un iekārtas, koksne u.c.), kas apliecina Lietuvas rūpniecības atgūšanos no krīzes, radot pieprasījumu gan pēc izejvielām, gan investīciju precēm. TOP20 preču (skat. tab.) eksporta un importa apjomi veido 94% no visa eksporta un importa.
Autors: lietuvas_areja_tirdznieciba_22_2_lv_1_2_22_2_lv_1
Prognozes
* Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm, Lietuvas importa apjomi, tajā skaitā izejvielu cenu kāpuma dēļ, pieaugs straujāk nekā eksports. 2012. gadā eksports varētu pieaugt par 6,8-9,5%, bet importa apjomi – par 7,3%-9,4%.
* Straujais eksporta un arī importa pieaugums 2011. gadā liecina par Lietuvas ekonomikas atgūšanos no krīzes. Ekspertus joprojām satrauc privātais patēriņš, kas pagaidām nostājies uz trausla izaugsmes ceļa. Tiesa, Lietuvā iedzīvotājiem parādu slogs ir viens no mazākajiem ES valstīs, tādējādi patēriņu šī problēma skar salīdzinoši mazāk, turklāt arī pamazām pie izaugsmes atgriežas algas, mazinās arī bezdarbs, kas gan joprojām pēc apjoma ir viens no lielākajiem ES. Savu ietekmi uz patērētāju noskaņojumu atstājis arī Lietuvas bankas Snoras bankrots 2011. gada nogalē.
* 2012. gadā un turpmākos gadus, ņemot vērā, ka Lietuvai būtiska tirdzniecības partnere ir Krievija, gan pozitīva, gan negatīva ietekme var būt no Krievijas iestājas PTO, kas Lietuvas uzņēmējiem sniegs pozitīvu ieguvumu no Krievijas eksporta tarifu ierobežojumu atcelšanas izejvielām, samazinātajiem tarifiem un netarifu barjerām, kā arī no Krievijas samazinātajiem iedevmuitas nodokļiem plašam produktu klāstam. Savukārt Krievijas dalība PTO, iespējams, varētu apdraudēt dažu Lietuvā ražotu produktu (piemēram, koksnes izstrādājumu) eksportu.
* Bažas raisa arī ES īstenoto sankciju pret Baltkrieviju ietekme, kura ir būtiska tranzīta partnere.
* Lietuvas eksporta turpmākā izaugsme būs atkarīga no ekonomikas atgūšanās Lietuvas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – ne tikai ES, bet īpaši kaimiņvalstīs un Krievijā. Sagaidāms, ka arī turpmāk eksporta atveseļošanos balstīs tradicionāli stiprās nozares, piem., koka, plastmasas, gumijas un pārtikas produktu eksports.
* Eksperti uzskata, ka Lietuvas ekonomikai pasaules tirgu tālākai iekarošanai nepieciešama produkcijas ražošana ar augstāku pievienoto vērtību. Tā kā tas prasīs laiku, pagaidām Lietuvas eksporta konkurences priekšrocības saglabāsies lielgabarīta produktu ražošana.
* Tāpat Lietuvai vēl vairāk jādomā par eksporta tirgu diferencēšanu, pievēršoties citām, t.sk., jaunattīstības valstīm.
Foto: Stock.XCHNG
