Lietuvas ekonomika
Svarīgāko rādītāju prognozes 2012. gadam
IKP pieaugums: 2,3%
Bezdarbs: 14,2%
Inflācija: 2,1%
Avots: "Eurostat", Lietuvas banka
Lai gan krīze Lietuvu skāra smagi, jo 2009. gadā IKP kritums sasniedza teju 15%, jau 2010. gadā valsts tautsaimniecība atkal piedzīvoja nelielu izaugsmi, bet 2011. gadā sasniegtais 5,9% pieaugums bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Arī turpmākajos gados tai tiek prognozēts stabils IKP pieaugums.
Tomēr piedzīvotās ekonomiskās grūtības ir ieviesušas korekcijas valsts ekonomikā – apsīkuši "lētie kredīti" un pakalpojumu sektors, lielāku nozīmi un uzplaukumu piedzīvo eksportējošie ražotāji, jo bezdarba līmenis saglabājas augsts un vidējā alga – salīdzinoši zema, tādējādi ļaujot vietējām kompānijām konkurēt eksporta tirgos. Tieši eksports bijis galvenais ekonomikas pieauguma dzinējspēks, tādēļ Eiropas un globālās ekonomikas problēmas tieši ietekmē arī Lietuvas izaugsmes izredzes. Valsts iekšējais patēriņš pagaidām uzplaukumu nav piedzīvojis, tur vainojami gan valsts budžeta tēriņa samazinājumi, gan vienas no lielākajām valsts bankām Snoras bankrots 2011. gada nogalē.
Lielā mērā Lietuvas ekonomikas atkopšanās saistīta arī ar valdības pieņemtajiem taupības pasākumiem – starp attīstības valstīm otrā apjomīgākā budžeta konsolidācija bijusi tieši Lietuvā, šajā ziņā stingrāka bijusi tikai Latvija. Atšķirībā no kaimiņvalsts Latvijas Lietuva spējusi īstenot taupības pasākumus, neizmantojot Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un citu institucionālo aizdevēju finansējumu.
Ekonomikas virzītāji lielā mērā ir valsts augsto tehnoloģiju kompānijas, kā arī lielie uzņēmumi. Baltijas valstīs lielākā kompānija ir naftas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmums ORLEN Lietuva, kuras īpašnieks ir Polijas koncerns ORLEN, kura apgrozījums 2010. gadā bija 4,36 mljrd. EUR.
Tāpat kā par citām Eiropas valstīm, arī par Lietuvas ekonomikas nākotni valda bažas. Tomēr tās galvenokārt saistītas ar eksporta tirgu stagnāciju. Tomēr pagaidām arī iekšējā patēriņa kāpums netiek prognozēts, jo bezdarba līmenis valstī saglabājas augsts, bet vidējais atalgojums – samērā zems.
Prioritārās nozares
* Rūpniecība veido aptuveni piektdaļu no Lietuvas tautsaimniecības, ražojošajās nozarēs ieplūst vairāk nekā ceturtā daļa no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, kas ienāk Lietuvā.
* Valsts nospraudusi ambiciozu mērķi kļūt par tehnoloģiju un inovāciju centru Baltijā un Ziemeļeiropā, ko tā cenšas sasniegt, veidojot tehnoloģiju parkus, biznesa inkubatorus un citus biznesam svarīgus objektus.
* Lietuva ir pasaules līderis augsto enerģiju mikrosekunžu lāzeru izgatavošanā, kā arī sevišķi ātru parametrisko gaismas ģeneratoru ražošanā. Tādēļ šī valsts jau ir kļuvusi par vienu no lāzeru tehnoloģiju centriem.
* Nozīmīga nozare ir tranzīts un loģistika. 2012. gada sākumā Klaipēdas osta kravu apgrozījuma ziņā bija ceturtā lielākā osta Baltijas valstīs , savukārt saskaņā ar kopējo 2011. gadā pārkrauto kravu apjomu tā bija lielākā osta Baltijas valstīs.
* Par investoriem pievilcīgākajām nozarēm Lietuvas attīstības aģentūra min transportu un loģistiku, enerģētiku, biznesa ārpakalpojumu sniegšanu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, PET, lāzeru un biotehnoloģijas, kā arī metālapstrādi, pārtikas ražošanu un kokapstrādi. Uzņēmējiem ir potenciāls veiksmīgi attīstīt biznesu arī tūrisma un nekustamo īpašumu nozarēs.
Riska faktori
* Tā kā Lietuva budžeta deficīta segšanai izmanto nevis institucionālo aizdevēju, bet gan finanšu tirgos rastus līdzekļus, pastāv pārkreditēšanas un tālāku budžeta samazinājumu risks, kas varētu bremzēt attīstību, tajā pašā laikā šādas bažas tiek uzskatītas par maz ticamām.
* Enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai Lietuva sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju gatavojas īstenot atomelektrostacijas projektu, kas kļuvis par akūti nepieciešamu pēc tam, kad Lietuva slēdza novecojušo atomelektrostaciju Ignalinā. Tomēr projekta īstenotāja atrašana līdz šim nav vainagojusies panākumiem, turklāt spēkstaciju projekti tiek apsvērti gan kaimiņvalstī Baltkrievijā, gan Krievijas teritorijā Kaļiņingradā.
Autors: lietuvas_ekonomika_10_1_1_10_1
