Lietuvas importa tendences

Lietuvas importa tendences

2013.gadā Lietuva nemainīgi bijusi Latvijas nozīmīgākā eksporta un importa partnervalsts, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.  Pērn Latvijas preču eksports uz Lietuvu veidojis vairāk nekā 14 procentus no kopējās preču eksporta summas jeb divus miljardus eiro.

Kaimiņvalsts aktīvais tirgus piedāvā Latvijas uzņēmējiem plašas iespējas, vienlaikus sniedzot tādas priekšrocības kā vienotas ekonomikas tendences, viegli saprotama un līdzīga mentalitāte, kā arī neliels ģeogrāfiskais attālums. Taču veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstīšanai nepieciešama rūpīga potenciālā tirgus izpēte. Balticexport.com piedāvā iepazīties ar Lietuvas importa tendencēm.

Lietuvas lielākie importa partneri un importētās preces

Lielāko Lietuvas importa apjomu līdz šim veidojusi Krievija. Pērn šī kaimiņvalsts Lietuvā ievedusi 32,2% no importa kopuma. Otra lielākā Lietuvas importētājvalsts ir Vācija ar 9,8% no kopējā importa apjoma, tai seko Polija (9,7%), Latvija (6,16%) un Nīderlande (5,5%). Starp desmit valstīm, kas Lietuvā importē visvairāk preču un pakalpojumu, atrodamas arī Itālija (3,2%), Zviedrija (3,2%), Igaunija (3%), Beļģija (2,9%) un Baltkrievija (2,7%).

2013.gadā Lietuvā importētas preces, kuru kopējā vērtība ir 26,5 miljardi eiro. Lielāko daļu no importētajām precēm veido minerāli(8,27 miljardi eiro), kam seko mehānismi un iekārtas (2,14), transportlīdzekļi (2,03), elektriskās iekārtas (1,39), plastmasas izstrādājumi (1,01), farmācijas produkti (0,7), organiskā ķīmija (0,64), augļi un rieksti (0,54), dzelzs un tērauds (0,45), kā arī citas preču grupas, kas veido mazāko apjomu no kopējā importa.

Latvijas eksports uz Lietuvu

No Latvijas uz Lietuvu eksportēto preču un pakalpojumu apjoms 2013.gadā sastādījis 2 miljardus eiro jeb 14,3% no Latvijas kopējā eksporta, kas ir par 6% vairāk nekā 2012.gadā.

Latvijas preču eksports uz Lietuvu pagājušajā gadā bijis 1,7 miljardi eiro. Visvairāk no Latvijas uz Lietuvu tiek eksportētas mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, kas veido 24% no kopējā eksporta apjoma. Otra nozīmīgākā Latvijas eksporta preču grupa ir minerāli – pērn tā veidojusi 13% no eksporta uz Lietuvu. Nozīmīgu eksporta daļu veido arī dzīvnieki un lopkopības produkti (10%), pārtikas preces (9%), ķīmiskie produkti (9%), metālu izstrādājumi (7%), koksnes izstrādājumi (5%), transporta līdzekļi (4%), augu valsts produkti (4%) un plastmasas un gumijas izstrādājumi (4%).

2013.gadā Latvija uz Lietuvu eksportējusi pakalpojumus 241,8 miljonu eiro apmērā. Gandrīz pusi no šīs summas (117,2 miljonus eiro) veidojuši tūrisma pakalpojumi. Tam seko komercdarbības pakalpojumi, kas sastādījuši 79 miljonus eiro. Šajā nozarē lielākos ienākumus devuši saimnieciskās darbības pakalpojumi (33,109 tūkstoši eiro), būvniecība (32,444 tūkstoši eiro), informācijas un datorpakalpojumi (5587 tūkstoši eiro), kā arī sakaru pakalpojumi (3945 tūkstoši eiro). Trešā Latvijas eksportēto pakalpojumu grupa ir transporta pakalpojumi – 46,7 miljonu eiro eksports. Lielāko vērtību veido autotransporta pakalpojumi (32705 tūkstoši eiro), kam seko dzelzceļa transports (9361 tūkstoši eiro) un gaisa transports (2068 tūkstoši eiro).

Aktuālās prognozes

             2014.gada septembrī Lietuvas centrālā banka samazināja Lietuvas ekonomisko prognozi, norādot, ka Krievijas noteiktais importa embargo būtiski ietekmēs ne tikai Lietuvas eksportētājus, bet tirgus situāciju kopumā.

             Tikmēr Lietuvas mediji 15min.lt un Vz.lt norāda, ka īpaši sankcijas ietekmēs gaļas pārstrādātājus un lauksaimniecības produktu audzētājus, kurus māc bažas par konkurenci, kas radīsies ieplūstot lētākai un nekvalitatīvākai produkcijai no kaimiņvalstīm.

             Nordea banka Lietuvā prognozē īslaicīgu pārprodukcijas problēmu.

 

Foto: AFP / scanpix

2014.gada 8.septembrī

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.