Nekustamais īpašums Igaunijā

Nekustamais īpašums Igaunijā

Tirgus sāk atgūties

Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus 2011. gadā sāka izrādīt pirmās atgūšanas pazīmes pēc tirgus pārkaršanas 2005. -2007. gadā un globālās kreditēšanas krīzes skartā sabrukuma 2008. gadā.

Lai gan kopējais nekustamo īpašumu darījumu apjoms 2011. gadā bija stipri zem buma gadu līmeņa un bija tikai puse no darījumu skaita 2007. gadā, pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija ievērojams.

Darījumi par 1,5 miljardiem eiro

Kopējais nekustamo īpašumu darījumu apjoms 2011.gadā bija 1,5 miljardi eiro, kas ir par 25% vairāk nekā iepriekšējā gadā, informē statistikas birojs Eesti Statistika. Vienlaikus darījumu skaits pieauga par 3% jeb līdz 32 486 darījumiem.
Mājokļu pirkšanas un pārdošanas darījumi 2011. gadā veidoja 48% no kopējā apjoma. 32% no apjoma veidoja darījumi ar neattīstītiem zemes gabaliem, bet 19% - ar attīstītiem zemes gabaliem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2011. gadā vidējā vērtība darījumos ar neattīstītiem zemes gabaliem pieauga par 17%, ar attīstītiem - par 28%, bet ar mājokļiem – par 13%.
Reģionālā griezumā vidējā darījuma vērtība visvairāk pieauga ziemeļu Igaunijā: par 32% gada griezumā. Centrālajos Igaunijas rajomos vidējā darījuma vērtība pieauga par 14%, ziemeļaustrumos - par 8% un rietumos – par 1%. Kā liecina statistika, lielākais savrupmāju un dzīvokļu tirgus galvaspilsētā Tallinā atguvās visvairāk, tāpat arī galvaspilsētai tuvējais Harjumā reģions, kas savukārt ir dinamiskākais vienģimeņu mājokļu tirgus.

Mājokļu tirgus aktivitāte ir saistīta ar mājokļu kredītu pieejamību. Mājokļu kredītu pieejamība kopš 2009. gada ir nedaudz uzlabojusies un procentu likmes ir kritušās, taču kopējais hipotekāru kredītu apjoms turpina kristies. To nosaka divi faktori. Pirmkārt, bankas ir palielinājušas mājokļu kredītu pieejamību, bet ar stingrākiem hipotekāro kredītu nosacījumiem nekā "buma" gados. Otrkārt, patērētāji joprojām atturas veikt lielus, dārgus pirkumus tādus kā mašīnas un nekustamos īpašumus.

Attīstītāju aktivitāte, kas bija gandrīz pilnīgi apstājusies no 2008. līdz 2010. gadam, palielinājās 2011. gadā. Vairāki nekustamā īpašuma attīstītāji atsāka iesaldētos projektus vai uzsāka jaunus. Tomēr nekustamo īpašumu tirgū ar jaunuzceltiem dzīvokļiem notiek maz darījumu, jo tādi nav pieejami. Buma laikos lēti celtajiem mājokļiem tik pat kā nepievērš uzmanību. Nelielais pircēju skaits, kuri vēlas un spēj uzņemties hipotekāro kredītu, ir samērā izvēlīgi un dod priekšroku kvalitātei, labai vietai un apkārtējai videi nevis zemai cenai. Šis pieprasījums pēc ekskluzivitātes izskaidro, kādēļ nekustamo īpašumu darījumu apjoms naudas izteiksmē 2011. gadā ir pieaudzis straujāk nekā darījumu skaits. Namu reģistrs Ehitusregister informē, ka 2011. gadā ekspluatācijas atļaujas saņēma 1 918 jauni mājokļi, kas ir par 406 mājokļiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vairums jauno mājokļu bija divu vai trīs stāvu savrupmājas. Vienlaikus vidējā mājokļa platība pieauga līdz 107 m2, kas ir lielākā vidējā platība desmitgadē.

Autors: nekustamais_ipasums_igaunija_35_2_lv_1_35_2_lv_500x400
Autors: nekustamais_ipasums_igaunija_35_2_lv_1_35_2_lv_500x400

Būvniecība uz izaugsmes ceļa

Vienlaikus 2011. gadā mājokļu celtniecībai tika izsniegtas 2 830būvatļaujas, kas ir gandrīz par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Igaunijas celtniecības kompāniju būvniecības apjoms 2011.gadā pieauga par 27% jeb līdz 1.7 miljardiem eiro salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lēš statistikas birojs Eesti Statistika. Līdz ar to var teikt, ka būvniecības apjomu kritums, kas sākās 2008. gadā, beidzās 2011.gadā un nozare atkal ir uz izaugsmes ceļa.

Salīdzinot ar buma gadiem, privātā sektora būvniecības līgumu daļa ir būtiski sarukusi un joprojām ir zema. Patiesībā pērnā gada būvniecības apjoma kāpumu var izskaidrot ar sabiedrisko ēku remontiem, kurus valsts finansēja ar to naudas daļu, kas tika iegūta, Igaunijai pārdot savas liekās CO2 emisijas kvotas. Pienesums nozares izaugsmei arī nāca no lielajiem infrastruktūras projektiem, kurus daļēji finansēja Eiropas Savienība (ES).

Kopējais namu būvniecības apjoms 2011. gadā sasniedza 979 miljonus eiro un infrastruktūras celtniecība –699 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, namu būvniecība pieauga par 28%, bet infrastruktūras – par 25%.

Kā skaidro Eesti Statistika, ievērojamais apjomu kāpums ir saistīts ar samērā zemo 2010. gada statistikas bāzi, kad nozare sasniedza savu zemāko punktu. Turklāt remonta un kosmētiskā remonta darbi deva lielāko pienesumu būvniecības nozares kopējai izaugsmei.

Komerciāliem nolūkiem domātu ēku celtniecība arī pērn turpināja sarukt gan pabeigto ēku skaita, gan kopējās platības ziņā. 2011. gadā tika izsniegtas ekspluatācijas atļaujas 720 ēkām ar kopējo platību 326 000 m2. Vienlaikus tirdzniecība ar komercēkām 2011. gadā atdzīvojās. Gada laikā vairāki iepirkšanās centri Tallinā mainīja īpašniekus un maksātnespējas administratoriem izdevās atrast jaunus īpašniekus vairākām rūpnīcām. Visi galvenie lielveikalu tīkli 2011. gadā turpināja izvērsties ne vien Tallinā, bet arī valsts attālākās malās, radot darbu jauno iepirkšanās centru attīstītājiem un būvniekiem. 
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tirdzniecības apjoms ne-mājokļu īpašumos 2011. gadā pieauga par 61% līdz 437 miljoniem eiro. Darījumu skaits ar šādiem īpašumiem pieauga par 10% no iepriekšējā gada līdz 2 316 darījumiem. 72% no kopējā darījumu skaita bija Igaunijas ziemeļos, galvenokārt - Tallinā un tuvākajos novados, taču naudas izteiksmē tie veidoja tika 19% darījumu. 

Foto: Stock.XCHNG

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.