Norvēģijas importa tendences
Norvēģija, kas tulkojumā nozīmē "ceļš uz ziemeļiem", atrodas Eiropas pašos ziemeļos. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business 2013" rāda, ka uzņēmējdarbības veikšanai piemērotāko valstu sarakstā Norvēģija ieņem 6.vietu pasaulē. Tā ir augstas labklājības valsts, un pēc ANO Tautas attīstības indeksa (Human Development Index) Norvēģija jau vairākus gadus ierindojas 1. vietā.
Norvēģija ir bagāta ar dabas resursiem - naftu, dabasgāzi, hidroenerģiju, zivīm, mežiem un dažādiem minerāliem (dzelzsrūda, varš, svins, cinks, titāns, pirīts, niķelis). Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 3,3%, mežs - 26,2% no kopplatības. Tā ir pasaulē 3. lielākā gāzes eksportētāja un pēc naftas eksporta apjomiem ierindojas septītajā vietā pasaulē.
Tradicionālās nozares ir metalurģija, celulozes un papīra rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, kuģu būve un zvejniecība. 1960 gados Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos tika atklāti lieli ogļūdeņraža resursi. Patlaban Norvēģijas ekonomika ir ļoti atkarīga no naftas un gāzes rūpniecības. Norvēģijai ir viena no lielākajām tirdzniecības flotēm pasaulē.
Pēc IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes Norvēģija ierindojas 10.vietā pasaulē. No Eiropas valstīm Norvēģiju apsteidz Lihtenšteina, Luksemburga un Monako.
Iekšzemes kopprodukta pieaugums 2012. gadā bija 3,1%. Globālās krīzes dēļ iekšzemes kopprodukts 2009. gadā bija samazinājies par 1,7%.
Norvēģijas nozīmīgākās importa partnervalstis un importētās preces
Lielāko Norvēģijas importa apjomu līdz šim veidojusi Zviedrija. Pērn šī kaimiņvalsts Norvēģijā ievedusi 13,3% no importa kopuma. Otra lielākā Norvēģijas importētājvalsts ir Vācija ar 12,4% no kopējā importa apjoma, tai seko Ķīna (9,1%), Lielbritānija (6.3%) un ASV (5,9%). Starp desmit valstīm, kas Norvēģijā importē visvairāk preču un pakalpojumu, atrodamas arī Nīderlandes (3,9%), Francija (3,3%), Polijas (3,2%), Itālijas (3%) un Kanādas (2,2%).
2013.gadā Norvēģijā importētas preces, kuru kopējā vērtība ir 63.8 miljardi eiro. Lielāko daļu no importētajām precēm veido mašīnas un mehānismi (9,99 miljardi eiro), kam seko transportlīdzekļi (7,43), elektriskās iekārtas (6,35), nafta un naftas produkti (4,88), dzelzs un tērauds (3,18), mēbeles, apgaismojumu, izkārtnes (2,48), plastmasas un gumijas izstrādājumi (2,09), medikamenti, tehniskās iekārtas (2,01), kuģus, laivas (2,01), kā arī citas preču grupas, kas veido mazāko apjomu no kopējā importa.
Latvijas eksports uz Norvēģiju
Kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Norvēģiju 2013.gadā bija 349,7 miljoni eiro jeb 2,6% no Latvijas kopējā eksporta apjoma. Lai gan šis skaitlis ir salīdzinoši niecīgs, pēdējos četrus gadus Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Norvēģiju pakāpeniski attīstās – salīdzinājumā ar 2012.gadu eksports pieaudzis par 4%.
Preču eksports uz Norvēģiju pērn bija 266 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā 2012.gadā. 19% no Latvijas eksportētajām precēm veido metālu izstrādājumi. Ievērojamu eksporta daļu veido koksnes izstrādājumi un dažādas rūpniecības preces – attiecīgi 17 un 15 procentus. Šīm preču grupām seko minerālprodukti (10%), mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (8%), papīra izstrādājumi (8%), transporta līdzekļi (6%), tekstilpreces (4%), pārtikas preces (3%), būvmateriāli (3%) un citu kategoriju preces (7%).
Pakalpojumu eksporta uz Norvēģiju vērtība 2013.gadā bija 83,7 miljoni eiro. No tiem 16 600 tūkstoši bija tūrisms. Komercdarbības pakalpojumu vērtība bija 22 082 tūkstoši eiro, savukārt transporta pakalpojumi – 13 556 tūkstoši eiro.
Aktuālās prognozes
- Norvēģijā izaugsme būs lēnāka, nekā prognozēts pērn oktobrī publicētajā Swedbank ekonomikas apskatā.
- Naftas cenas prognozi pasaules eoknomisti ir samazinājuši, bet, kā ierasts, svārstību amplitūda var būt krasa un plaša, kas var gan pastiprināt deflācijas risku, gan sabremzēt izaugsmi. Mūsu reģionā galvenais negatīvais risks ir cenu korekcija mājokļu tirgū, galvenokārt Norvēģijā.
- Swedbank Latvia 2014.gada augustā klajā nākušajā pētījumā norāda, ka izaugsmes temps ir sarucis no 3.5% 2012.gadā uz zem 2% 2013.gada 3.ceturksnī. Tā pamatā ir vājāks iekšējais pieprasījums, bet arī eksporta izaugsmes tempi ir kļuvuši vājāki. Mājokļu tirgū pārdodamo īpašumu krājumi ir kļuvuši lielāki, cenas ir mazliet sarukušas.
- Pasaules ekonomisti norāda, ka nodarbinātības izaugsme ir lēnāka, palēninājies arī algu pieauguma temps, bezdarbs ir mazliet kāpis. Līdz ar kronas vērtības mazināšanos, ir augusi inflācija - Norvēģija vairs nav Ziemeļvalstu izaugsmes tempu izcilniece kā iepriekšējos pāris gadus.
Foto: EPA/LETA
