Nozare ar strauju eksporta attīstību

Foto: Pilseta24.lv

Īsumā par lauksaimniecību :

• Lielāko lauksaimniecības uzņēmumu īpašnieki galvenokārt ir vietējie uzņēmēji, izņemot cūkkopību, kur koncentrējies dāņu kapitāls
• Šobrīd ārvalstniekiem ir ierobežota iespēja savā īpašumā iegādāties lauksaimniecības un meža zemes, taču pēc 2014. gada 1. maija šie ierobežojumi beigsies.
• Pārtikas eksporta ieņēmumi 2010. gadā veidoja gandrīz piekto daļu no visu preču un pakalpojumu eksporta
• Lauksaimniecības produktu eksports 2011.gada pirmajos divos ceturkšņos bija 14% no kopējās Latvijas eksporta vērtības šajā laika periodā

Lauksaimniecības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo strauju attīstību – pieaug eksports , bet saražotās produkcijas apjomi, pat neraugoties uz globālo krīzi, nav samazinājušies. 

Iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā 2010. gada 4. ceturksnī lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports sasniedza pēdējo četru gadu augstāko apjomu - 250 miljonus latu, tādā veidā ierindojot nozari pirmajā vietā starp Latvijas nozīmīgākajām eksporta nozarēm 2010. gada 4. ceturksnī. Pārtikas ražotāju paveiktais liecina, ka nozares devums IKP struktūrā tikai pieaug. Kopumā 2010. gadā eksportā sasniegts rekordrādītājs – 818 miljoni Ls. 

Jāpiebilst, ka zemākais rādītājs tika sasniegts krīzes epicentrā 2008. gada 4. ceturksnī, kad šis rādītājs bija tikai 2,1 % no IKP.

Lielāko lauksaimniecības uzņēmumu īpašnieki galvenokārt ir vietējie uzņēmēji, izņemot cūkkopību, kur koncentrējies dāņu kapitāls. Tieši 2011. gada sākumā aktualizējies jautājums par sarežģīto un birokrātisko lēmumu pieņemšanas procesu, kā rezultātā ārvalstu investors cūkkopībā SIA Latagro nolemj pamest Latviju. 

Apjomi aug

Galvenajās lauksaimniecības kultūrās apjomi auguši kopš 2006. gada. 2009. gadā iegūti 1,7 miljonu t graudu, 204,7 tūkstošu t rapšu un 182 tūkstošus t dārzeņu. Kartupeļu kopraža 2009. gadā gan sarukusi līdz 525 tūkstošiem t pretstatā iepriekšējo gadu pieaugumam. No galvenajiem lopkopības produktiem 2009. gadā gaļa saražota 83,2 tūkstoši t, kas ir par 3 tūkstošiem t mazāk, nekā 2008. gadā. 2009. gadā par pāris procentiem sarukuši arī saražotā piena apjomi – līdz 832 tūkstošiem t, savukārt olas saražots 681 tūkstotis gabalu jeb par 80 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš.  

2010.gadā augkopībā straujākais cenu pieaugums

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2010. gadā ražotāju cenu indekss lauksaimniecībā salīdzinājumā ar 2009. gadu pieauga par 19.0%. Straujākais ražotāju cenu pieaugums pieredzēts augkopībā: produkcijai cenas 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu kāpušas par 23.6%, savukārt lopkopības produkcija kļuvusi par 14.4% dārgāka. 2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cenas pieauga visiem augkopības produktiem: graudiem par 44.8%, rapsim – par 29.3%, dārzeņiem – par 38.9%, augļiem un ogām – par 17.7%, kartupeļiem – par 10.2%.
Būtiski pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena - no 73.25 Ls/t 2009.gadā līdz 106.06 Ls/t 2010.gadā jeb 44.8%, tai skaitā kviešu – no 79.75 Ls līdz 110.21 Ls jeb par 38.2%, rudzu – no 56.02 Ls līdz 79.72 Ls jeb par 42.3%, miežu – no 61.95 Ls līdz 92.86 Ls jeb par 49.9%.

Lopkopības produkcijas cenu pieaugumu ietekmēja piena, liellopu, aitu un kazu gaļas cenas kāpums attiecīgi par 37.6%, 2,1% un 27.0%. Cūkgaļas, putnu gaļas un olu cenas kritums bija attiecīgi par 6.6%, 10.7% un 9.8%.

Galveno lauksaimniecības produktu ražotāju cenas (Ls par 1 tonnu)

Avots: CSP

Eksports aug

Augšupejoša tendence pēdējos piecos gados vērojama lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam– no 415 miljoniem Ls 2006. gadā līdz 711. miljoniem Ls 2008. gadā. Lai arī krīzes ietekmē eksports 2009. gadā saruka par 10,5 %, statistika liecina, ka tas bija par 16% lielāks nekā 2007. gadā. Savukārt 2010. gadā kopumā par 39 % pārsniegts 2009. gada līmenis. Tieši pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības eksporta ieņēmumi 2010. gadā veidoja 17,6 % no visu preču un pakalpojumu eksporta vērtības. 

Kopumā būtisku izmaiņu galveno eksporta valstu jomā nav - pirmo trijnieku aizņem Lietuva, Krievija un Igaunija, savukārt importā - Lietuva, Polija un Vācija. Tiesa, 2010. gada deviņos mēnešos eksportā Krievija izvirzījusies 1. vietā ar 117 miljoniem Ls, par 4 miljoniem apsteidzot Lietuvu. Galvenie produkti eksportā ir graudaugi un miltu produkti, dzērieni un sulas. Jāpiebilst, ka straujš izrāviens eksportā uz Krieviju sasniegts 2008.gadā, kad kaimiņvalstī realizēta pārtikas produkcija 133 milj. Ls vērtībā jeb par 43.2 milj. Ls vairāk nekā gadu iepriekš.  

Vislielāko pieaugumu pēdējo gadu laikā sasniedzis graudaugu un miltu produktu eksports - no 46 miljoniem 2006. gadā līdz 157,6 miljoniem 2008. gadā un 155 miljoniem Ls 2009. gadā. Tieši lauksaimniecības kooperatīvu veiksmīgā darbība sekmējusi graudu nozares attīstību. Šajā posmā dubultojies arī dzērienu un sulu eksports – no 84 līdz 145 miljoniem Ls. Kādreiz galveno eksporta produktu grupu zivju konservus uz Krieviju izkonkurējis pilnpiena eksports uz Lietuvu, kas pēdējos četrus gadus ieņēmis vadošo pozīciju eksporta produktu struktūrā.

2011. gada pirmajos sešos mēnešos pārtikas un lauksaimniecības produkti eksportēti par 17% jeb 82.5 miljoniem eiro vairāk nekā 2010.gada pirmajā pusgadā, līdz ar to pārtikas un lauksaimniecības produktu nozare ir ierindojusies 3. vietā starp nozīmīgākajām Latvijas eksporta nozarēm. Šo produktu eksports 2011.gada pirmajos divos ceturkšņos bija 14% no kopējās Latvijas eksporta vērtības šajā laika periodā.
Nozīmīgākie Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produkti, kuru eksports vērtības izteiksmē 2011.gada pirmajā pusgadā pieauga, bija alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni: pieaugums ir 29.2 miljoni eiro jeb 28% salīdzinājumā ar eksporta vērtību attiecīgā laika periodā 2010.gadā. Nākamais lielākais pieaugums pirmajā pusgadā ir pienam un piena produktiem – 22.9 miljoni eiro jeb 36%, kā arī un zivju un vēžveidīgo eksportā, kur pieaugums bija 10 miljoni eiro jeb 30%, liecina CSP dati.
 

Nozīmīgākais nozarē:

1. Būtisku pagriezienu lauksaimniecības nozarē deva Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gada maijā, kad nozarē sāka ieplūst ES finansējums. Ja 2003. gadā subsīdijas lauksaimniecībā veidoja 11 miljonus, bet ienākumi no lauksaimnieciskās darbības bija 96 miljoni Ls, tad jau pēc pieciem gadiem subsīdijas, ko var attiecināt tieši uz lauksaimniecību bija 173 miljoni, bet ienākumi bez subsīdijām – 52 miljoni Ls. Tas liecina, ka ienākumu struktūrā arvien lielāka nozīme ir ES un valsts finansējumam un ienākumu apjoms no lauksaimnieciskās darbības bez subsīdijām arvien samazinās - 2008. gadā tie veidoja 23 %, bet 2009. gadā vēl par 10 % mazāk. Svarīga nozīme ir faktam, ka Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos platību maksājumus ES dalībvalstu vidū, par ko neapmierināti ir gan paši zemnieki, gan atbildīgās – Zemkopības ministrijas vadība, kas mēģina izcīnīt labākus nosacījumus pēc 2013. gada.
2. Augstāko eksporta apjomu nozare sasniedza 2010. gadā, kad tā vērtība pieauga līdz 818 miljoniem Ls un nozares eksports izvirzījās par otru svarīgāko galvenajās preču grupās, piekāpjoties koksnes un metālizstrādājumu eksportam. Izaugsmi sekmēja pieprasījums ārējos tirgos.
3. Vērā ņemamu izaugsmi pēdējos piecos gados piedzīvojuši graudu ražotāju kooperatīvi, kas ievērojami kāpinājuši apgrozījumu. Šobrīd arī piena ražotāju kooperatīvi apvienojuši spēkus, lai izveidotu zemniekiem piederošu piena pārstrādes rūpnīcu.
4. 2008. un 2009. gadā smaga krīze skāra piensaimniecību, kad piena iepirkuma cenas vājā pieprasījuma pasaulē dēļ piedzīvoja ievērojamu kritumu un tas radīja problēmas arī Latvijas zemniekiem. Atbalstu piena nozares restrukturizācijai Latvijā piešķīra arī Eiropas Komisija.
5. Svarīgs pavērsiens cūkkopībā bija dzīvo cūku eksporta sākšana uz Krieviju, kur apjomi palielinās gadu no gada un 2010. gada pirmajos trīs ceturkšņos jau sasniegts 6,1 miljona Ls apjoms. 
6. 2006. gada beigās zivrūpniecību satricināja tā saucamais šprotu skandāls, kad paaugstināta benzopirēna dēļ Krievija aizliedza vairāku Latvijas uzņēmumu produkcijas realizāciju. Šī problēma atrisināta tikai pēc diviem gadiem un zivrūpnieki saņēma skarbu mācību – riski jādiversificē un nedrīkst orientēties tikai uz vienu eksporta valsti.

Nozarē saredz potenciālu

Ekonomiskās recesijas laikā lauksaimniecības sektorā netika novērota būtiska lejupslīde. 2009. gadā piena lopkopībā bija pat vērojams 1,8 % pieaugums pret 2008. gadu, savukārt neliels samazinājums par 1,5 % bija vērojams augkopībā, kas saistīts ar cenu izmaiņām. Šie fakti liecina – lauksaimniecības sektors kļūst arvien konkurētspējīgāks. Turklāt sektorā vērojams arī izmaksu samazinājums, kas pirms krīzes bija par augstu un pārsniedza vidējās ES. Nozares analītiķi uzsver – viens no būtiskākajiem aspektiem, kas palīdzējis saglabāt apjomus krīzes laikā, ir Lauku attīstības programmas ieviešana, kas izvērsta tieši 2009. gadā. Arī 2010. gadā lauksaimnieki ļoti aktīvi iesnieguši projektus Lauku saimniecību modernizācijas pasākumā, kur 1300 projektos paredzēta jaunas tehnikas iegāde, bet 500 gadījumos – jaunu fermu, noliktavu vai citu objektu būvniecība.

Izvērtējot izejvielu un eksporta tirgus, eksperti saredz labas perspektīvas nozarei. Jau šobrīd situācija lauksaimniecībā liecina, ka 2010. gadā zemnieki visticamāk sasniegs ienākumu pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Augstākas piena, graudu un rapšu cenas 2010. gadā ļauj cerēt uz aptuveni trešdaļas pieaugumu šajos tirgos. Lai arī pasaulē situācija pārtikas tirgū nav stabila, eksperti prognozē vērtības pieaugumu pašaudzētajai pārtikai. Sagaidāms, ka labo eksporta iespēju dēļ 2011. gadā var samazināties vietējās pārtikas piedāvājums vietējā tirgū, kur augs lētu importa pārtikas produktu īpatsvars. Jāuzsver, ka patlaban ārvalstniekiem ir ierobežota iespēja savā īpašumā iegādāties lauksaimniecības un meža zemes, taču pēc 2014. gada 1. maija šie ierobežojumi zemes iegādē beigsies, kas varētu dot zaļo gaismu investīciju ieplūšanai šajā jomā.  

Lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports (milj. EUR)

Lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības īpatsvars IKP faktiskajās cenās (milj. EUR)

TOP 5 lielākie lauksaimniecības uzņēmumi pēc neto apgrozījuma 2009. gadā:

Noderīgas saites

• Zemkopības ministrija
• Centrālā statistikas pārvalde
• Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
• Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs
• Valsts aģentūra Lauksaimniecības datu centrs
• Lauku atbalsta dienests
• Pārtikas un veterinārais dienests