Nozare, kas atver vārtus starp Eiropu un Austrumiem

Foto: Pilseta24.lv

 Īsumā par transporta un loģistikas nozari:

• Transports un loģistika ir  viena no prioritārajām Latvijas nozarēm
• Pēdējos septiņos gados Latvijas pārvadājumu eksporta apjoms ir dubultojies, 2009. gadā sasniedzot 1,4 miljardus eiro
• Pārvadājumu pakalpojumu eksports veido 16-17% no kopējā valsts eksporta
• Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas nozarē -  356 miljoni eiro jeb 4,2% no  kopējā apjoma (2010. I pusgads).
• Nākotnes stratēģija: 24 stundu koncepts

Latvija, kas atrodas starp ES un NVS/Āzijas valstīm, savu attīstību transporta jomā balsta uz šo divu lielo tirgu apkalpošanu, attīstot jau esošos tranzīta koridorus, kā arī domājot par jauniem un jaunām transporta koncepcijām.

• Nozares attīstība pēdējos 5 gados apliecina ‘’Eiropa-Austrumvalstis’’ stratēģijas perspektīvu; Latvijas tranzīts veiksmīgi konkurē globālajā tirgū.
• Pasaules ekonomiskā krīze nozari ietekmējusi mazāk nekā citas jomas. Kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies tikai par 2%, kamēr citās Baltijas un Skandināvijas ostās par 5% – 20%, bet Somijā – pat virs 20%.
• Nozarei pievērsta īpaša valsts un pašvaldību uzmanība. Investīcijas nozares infrastruktūrā, pirmkārt, tiek ieguldītas tranzītam izmantojamos virzienos un pakalpojumos.  

• Latvijas tranzīta koridoru veido 10 ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads uz Ventspili. 89% no ostās pārkrautajām kravām ir tranzīta kravas.
• Šobrīd no katriem 7.8 EUR eksportā nopelnītajiem latiem 1.4 EUR dod tieši pārvadājumu pakalpojumu bizness.

• Pašlaik ap 80% Latvijas kravu pārvadājumu notiek  Krievijas virzienā.
• ASV valdības lēmums nemilitāru kravu sūtīšanai uz Afganistānu izmantot Latvijas transporta infrastruktūru liecina par nozares briedumu un šī tranzīta koridora drošumu.  Līdz 2010.gada 2. pusgadam kopumā nogādāti 18 tūkstoši konteineru, ienesot Latvijas ekonomikā deviņus miljonus eiro.

 Nozares galvenie spēlētāji un statistika

• Nozarei raksturīgi, ka atsevišķās jomās toni nosaka lieli uzņēmumi. Tā, piemēram, valsts uzņēmums Latvijas Dzelzceļš un tā meitas uzņēmums SIA LDZ Cargo dominē dzelzceļu pārvadājumos, Rīgas un Ventspils ostas – ostu biznesā, SIA Baltic Logistic Solutions – kravu autotransportā, SIA Ventspils Nafta termināls – stividoru pakalpojumos, lidosta Rīga – pasažieru aviopārvadājumos.
• Līdztekus lielajiem uzņēmumiem, šajā nozarē ir vieta arī maziem un pat ļoti maziem. Latvijā ir trīs mazās ostas, kuru kravu apjoms ir ap 1% no visu ostu kravu apjomu. Tajās sekmīgi darbojas nelielas stividoru kompānijas. Ir tranzīta autokravu pārvadāšanas uzņēmumi, kas sekmīgi darbojas tirgū pat ar 3 – 10 automašīnām.
• Starptautiskā lidosta Rīga ir kļuvusi par lielāko aviosatiksmes mezglu Baltijas valstīs un tai ir pieaugošs potenciāls Ziemeļeiropas reģiona mērogā. No  lidostas  2010. gadā sasniedzamo galamērķu skaits bija 82, ko nodrošināja 19 lidsabiedrības. 2010. gadā lidostā apkalpoti 4.7 milj. pasažieru (+14,7%). Lidostā "Rīga" 2011. gada pirmajā pusgadā iebrauca un izbrauca 2,38 milj. pasažieru, kas veidoja pieaugumu par 13,9%.
• Nacionālā aviokompānija airBaltic veic tiešos lidojumus no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, un 2010. gadā pārvadāja vairāk nekā 3 miljonus pasažieru. No Rīgas airBaltic piedāvā tiešos lidojumus uz 74 galamērķi.
• 2011.gada 2.ceturksnī kravu pārvadājumi ir pieauguši visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ar dzelzceļa transportu pārvadāti 15,05 milj. t kravu, kas ir par 25,4 % vairāk nekā 2010.gada 2.ceturksnī. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 14,84 milj. t kravu – palielinājums par 3,09 milj. t (26,3%). 84% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur Latvijas ostām. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,21 milj. t. kravu – par 41,3 tūkst. t (16,2%) mazāk nekā 2010.gada 2.ceturksnī. Savukārt kravu pārvadājumos ar autotransportu 2011.gada 2.ceturksnī pārvadāja 12,48 milj. t kravu, kas ir par 7,2% vairāk nekā 2010.gada 2.ceturksnī.
• 2011. gada pirmajā pusgadā kravu apgrozība Latvijas ostās bija 34,45 milj. t kravu, kas ir par 11,5 % vairāk nekā 2010. gada pirmajā pusgadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2011. gada pirmajā pusgadā Latvijas ostās kuģos iekrāva un nosūtīja 31,07 milj. t kravu, kas ir par 8,8 % vairāk nekā 2010. gada pirmajos sešos mēnešos.
  
  Kravu apgrozība Latvijas lielākajās ostās 2011. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2010. gada janvāri–jūniju:
  • Rīgas ostā 16,81 milj. t. (+15,3 %)
  • Ventspils ostā 14,48 milj. t (+ 6,4 %)
  • Liepājas ostā 2,37 milj. t (+16,8 %)
   
• Rīgas osta, kas ir Latvijas lielākā osta pēc 2011. gada pirmā pusgada datiem, ir ceturtā lielākā ap Baltijas jūru izvietotā osta; pēc 2011. pusgadā pārkrautajiem kravu apjomiem Baltijas jūras ostu TOP izskatās šādi:
  
  1. Primorskas osta 38 milj. t (-0.9%) (Krievija)
  2. Sanktpēterburgas osta 28.2 milj.t (+7.2%) (Krievija),
  3. Tallina 19.2 milj. t (+8%) (Igaunija)
  4. Klaipēda 18.4 milj. t (+22.6%) (Lietuva)
  5. Rīga 16,81 milj. t. (+15,3 %) (Latvija)
  6. Venstpils 14,48 milj. t (+ 6,4 %) (Latvija)
   
• Nosūtīto un saņemto kravu apjoms Latvijas mazajās ostās 2011. gada pirmajā pusgadā bija 0,79 milj. t, kas ir par 18,1 % vairāk nekā 2010. gada pirmajā pusgadā.
• 2011. gada pirmajā pusgadā Rīgas pasažieru ostā iebrauca un izbrauca 370,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 14,6 % vairāk nekā 2010. gada pirmajā pusgadā. 2011. gada pirmajā pusgadā pasažieru apgrozība Ventspils ostā bija 19,6 tūkst. pasažieru, bet Liepājas ostā – 9 tūkst. pasažieru.
   

 Nozares attīstība

• Satiksmes ministrija noteikusi mērķi panākt vienmērīgu un stabilu tranzīta kravu apjomu pieaugumu un maksimāli palielināt tranzīta kravu pievienoto vērtību, īpašu uzmanību pievēršot kravu pieaugumam konteineros un loģistikas centru attīstībai. Tranzīta kravām par mērķi izvirzīts līdz 2020. gadam palielināt tranzīta kravu apjomu līdz 100 milj. tonnu gadā, tajā skaitā konteineru kravas – līdz 2 milj. tonnu.
• Vienotas mārketinga stratēģijas izveide stimulēs jaunu konteinervilcienu un kravu piesaisti no Ķīnas un citām Āzijas zemēm, jaunu loģistikas centru veidošanos, prāmju un konteinerpārvadājumu satiksmi Latvijas ostās un radīs ievērojami augstāku pievienoto vērtību gan precēm, ko apstrādā nozare, gan pašu pakalpojumiem.
• Latviju ar NVS valstīm saista kopīga dzelzceļu sistēma (1520 mm sliežu platums), tāpēc nākotnē perspektīva ir kravu piesaistē no Vidusāzijas un Ķīnas. Jau 2009. gadā starp Baltijas jūras reģionu un Centrālāziju  sāka kursēt vienīgais regulārais konteinervilciens starp Āziju un ES – Baltika-Tranzit. Šobrīd tiek strādāts, lai pagarinātu tā maršrutu līdz Ķīnai.
• Ziemeļu virzienā (Tallina-Rīga-Minska) kopš 2009. gada kursē konteinervilciens ZUBR un ir plānota maršruta pagarināšana līdz Ukrainas ostām.
• Rietumu virzienā jauns pavērsiens nozarei gaidāms, pēc stratēģiskā mērķa – integrācijas Transeiropas multimodālajā transporta sistēmā – realizācijas.
• Nākotnē īpaši perspektīva varētu būt kombinētā transporta attīstība, piekrastes kuģošana un prāmju satiksmes intensifikācija Baltijas jūrā.
• Satiksmes ministrija deklarējusi, ka prioritāra ir industriālo un distribūcijas parku celtniecība un ministrs par prioritāti izvirzījis Latviju kā loģistikas centru reģionā, kurš var piedāvāt 24 stundu konceptu, kas nozīmē, ka no Latvijas loģistikas un distribūcijas noliktavām preces 24 stundu laikā var piegādāt veikaliem Helsinkos, Stokholmā, Minskā, Varšavā vai Maskavā.

 Pārvadājumu pakalpojumu eksports (milj. eiro)

Pārvadājumu pakalpojumu eksporta sadalījums*, %

 Dzelzceļa kravu pārvadājumi(milj. tonnas)

 Lielākie tranzīta/transporta nozares uzņēmumi pēc neto apgrozījuma (2009. g.)

Noderīgas saites:

• Latvijas Satiksmes ministrija
• Latvijas Satiksmes ministrijas tranzītam veltīta lapa
• Latvijas autopārvadātāju nacionālā asociācija
• Latvijas starptautiski autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"
• Latvijas nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija LAFF