Par Lietuvu
Lielākā no trim Baltijas valstīm
Valsts ekonomika
* 90.gados ir izveidojusies un funkcionē brīvā tirgus ekonomika, kas ir saimnieciskās izaugsmes priekšnosacījums.
* Piederība ES un NATO saimei var piedāvāt investoriem politiskās un ekonomiskās stabilitātes garantijas.
* Lietuva tiek raksturota kā valsts, kurai ir labākā ceļu infrastruktūra Austrumeiropā.
* Atrodoties starp straujāk augošajām ES dalībvalstīm kopš 2007. gada, pasaules globālā finanšu krīze nopietni ietekmējusi arī šo Baltijas valsti. Līdz krīzei Lietuvas izaugsmi veicināja iekšējais patēriņš, investīcijas un produktu un pakalpojumu eksports.
* Lietuvas centrālā banka tuvākajiem gadiem valstij prognozē mērenu izaugsmi: 3.3 % IKP pieaugumu 2011. gadā un 4.1 % IKP pieaugumu 2012. gadā.
* Lietuva par mērķi pievienoties eirozonai noteikusi 2014. gadu.
* Lietuva izvirzījusi mērķi 2020. gadā kļūt par Baltijas reģiona inovāciju centru.
* Lietuvā ir trīs starptautiskās lidostas: Viļņā, Kauņā un piejūras kūrortā netālu no Klaipēdas ostas pilsētas - Palangā. Pavisam Lietuvā ir 27 lidostas un aerodromi, vairākums no tiem var uzņemt privātās lidmašīnas.
* Baltijas valstīs otrā lielākā osta- Klaipēdas osta, ir viena no Lietuvas nozīmīgākajiem transporta mezgliem, ikgadējā kravu pārkraušanas kapacitāte ir 40 milj. tonnas, kas valsts IKP dod pienesumu 18 % apmērā.
* Vadoties pēc starptautiskajiem standartiem, valstī ir aptuveni 345 klasificētas apmešanās iestādes, no kurām – 214 viesnīcas, 76 viesu nami, 24 moteļi, 10 kempingi, 21 atpūtas nami.
Dalība starptautiskajās organizācijās
* 1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par ANO dalībvalsti.
* Eiropas Savienības (no 01.05.2004) un Ziemeļatlantijas valstu alianses (03.29. 2004.) dalībvalsts.
* Lietuva ir Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO; 2001) dalībvalsts, pievienojusies Šengenas zonai no 2008. gada.
Valsts iekārta
* Kopš neatkarības atgūšanas 90. gadā, Lietuva ir strauji attīstījusies, pārdzīvojot plašas sociālās, ekonomiskās un politiskās izmaiņas. Tā ir kļuvusi par neatkarīgu, demokrātisku, parlamentāru republiku.
* Valsts nozīmīgākais dokuments - Konstitūcija, kas apstiprināta 1992. gada 25. oktobrī, aizstāv valsts demokrātiskos principus, kā arī cilvēka pamattiesības un brīvību.
* Valsts varu Lietuvā izpilda Seims, Republikas Prezidents, Valdība un Tiesa. Valdības varu ierobežo Konstitūcija. Lietuvas prezidentu ievēl tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem, viņš pārrauga ārpolitiku un drošības politiku. Lietuvas vienpalātas parlamentu jeb Seimas veido 141 deputāts, viņus ievēl uz četru gadu laikposmu. Lai iekļūtu parlamentā, partijai vēlēšanās jāiegūst vismaz 5% balsu.
Vēsture
* Indoeiropiešu etniskā grupa- balti- šobrīdējo Lietuvas teritoriju sāka apdzīvot 7.gadsimtā p.m.ē. Lietuvas vārds pirmo reizi tika minēts pirms aptuveni tūkstoš gadiem (1009. g.- Annales Quedlinburgenses). Lietuva, atrodoties Rietumu un Austrumu kultūru saskarsmes vietā, ir piedzīvojusi dramatisku valsts neatkarības un nostiprināšanās vēsturi.
* Lietuvai un Polijai 1385. gadā parakstot Krėva līgumu, Lietuva tika pievērsta katolicismam, kura tradīcijas ir spēcīgas arī mūsdienu Lietuvā. Aptuveni 80% ticīgo ir tieši katoļi. Lielhercoga Vytautas valdīšanas laikā (1392. – 1430.g.), Lietuva kļuva par vienu no lielākajām Eiropas valstīm, kas pletās no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Par Lietuvas valsts veidošanās laiku tiek uzskatīts 13. gs. sākums, kad 1253. gadā par Lietuvas pirmo valdnieku tika kronēts Mindaugs.
* Par Lietuvas tagadējās galvaspilsētas Viļņas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1323. gads, kad tā minēta 1323. gadā lielhercoga Gedimina oficiālajā sarakstē. Viļņas vecpilsēta ir viens no lielākajiem un skaistākajiem Austrumu un Centrālās Eiropas (360 ha) un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objektiem.
* Viduslaikos Lietuva bija lielākā austrumeiropas valsts, kurā attīstījās amati un tirdzniecība ar citām valstīm.
* 1579. gadā tika nodibināta Viļņas Universitāte – nozīmīgs Eiropas mēroga zinātnes un izglītošanas centrs.
* 1918. gada 16. februārī tika proklamēta neatkarīga Lietuvas valsts, un 1921. gadā Lietuva pievienojās Tautu savienībai (the League of Nations).Līdzīgi kā kaimiņu Baltijas valstis, arī Lietuvu 1940. gadā okupēja Padomju karaspēks un tā bija iekļauta PSRS līdz 1990. gadam.
* 1990. gada 11. martā Lietuva deklarēja savu neatkarību.
Daba
* Lietuvas ainavu veido augstienes un zemienes, gar jūru plešas šaurā piejūras zemiene, kas austrumos pāriet Žemaitijas augstienē. Austrumos no tās atrodas ezeriem bagātā Baltijas grēda. Vairāk ezeru ir grēdas ziemeļdaļā - Augštaitijas augstienē.
* 1989. gadā Francijas nacionālais institūts noteica, ka netālu no Viļņas – Joneikišķu ciemā (24 km no Viļņas uz ziemeļrietumiem), Eiropas parkā atrodas Eiropas ģeogrāfiskais centrs.
* No Lietuvas kopējās platības (65 300 kv. km) lauksaimniecībai derīgās zemes aizņem 57%, meži un krūmi— 30%, purvi— 3%, iekšējie ūdeņi — 4,5 %, citas zemes — 6% no teritorijas.
* Lietuvā vairākās vietās dziļi pazemē atrodas minerāļūdeņi un termālie ūdeņi, kurus izmanto arī ārstniecībā, valstī ir attīstīta kūrortu saimniecība. Piejūras kūrorti ir Palanga un Neringa, bet kontinenta ārstnieciskie kūrorti – Druskininkai un Birštonas.
Kultūra un sports
* Ik pēc četriem gadiem notiek Lietuvas Dziesmu un deju svētki (Dainų šventė), kas pulcē desmitiem tūkstošu dziedātāju un dejotāju. Šie svētki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
* Lietuvieši par savu ievērojamāko mākslinieku sauc Mikaloju Konstantīnu Čiurlioni (1875 – 1911), kurš bijis arī talantīgs komponists. Viņa māksla, kura ir grūti ievietojama vienas mākslas nozares ietvaros, tiek uzskatīta par ievērojamāko lietuviešu ieguldījumu pasaules kultūrā un viņš tiek minēts līdzās tādiem populāriem modernistiem kā M. Kandinskis, E. Munhas, O. Redonas, F. Kupka uc.
* Basketbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem valstī. Lietuvieši patiesi lepojas ar savu basketbolistu sasniegumiem, kuri Lietuvas vārdu popularizē visā pasaulē ar savām uzvarām. Lietuva ir uzaudzinājusi daudzus pazīstamus basketbolistus – Arvīdu Saboni, Šarūnu Jasikeviču, Arvīdu Macijausku, Žydrūnu Ilgausku un citus sportistus, kā arī basketbola trenerus, tiesnešus un organizatorus. Neilgajā Lietuvas basketbola vēsturē (pirmās basketbola sacensības notika 1922. g.) Lietuvas basketbolisti (vīrieši) 3 reizes kļuvuši par Olimpisko spēļu laureātiem, 3 reizes - par Eiropas čempioniem, vienu reizi - ar Eiropas vicečempioniem. Sieviešu basketbola komanda tāpat var lepoties ar Eiropas čempionu un vicečempionu tituliem. Par Eiropas čempioniem kļuvušas arī Lietuvas jaunatnes un jauniešu basketbola komandas.
Vispārīgā informācija
|
Nosaukums: |
Lietuvas Republika |
|
Platība: |
65 303 km2 |
|
Iedzīvotāju skaits: |
~3,2 miljoni (lietuvieši - 83,45%, poļi - 6.74%, krievi - 6.31%, citi -3.50%). Lietuvā dzīvo 115 dažādas etniskās grupas. Lietuva ir viena no nacionālākajām Baltijas valstīm etniskā sastāva ziņā. |
|
Galvaspilsēta: |
Viļņa (553,200 iedzīvotāju) |
|
Lielākās pilsētas: |
Kauņa (Kaunas) (373,700), Klaipēda (Klaipėda) (191,600), Šauļi (Šiauliai) (132,700), Paneveža (Panevėžys) (118,800). |
|
Administratīvais dalījums: |
10 apriņķi (apskritis), kuri ir iedalīti 60 pašvaldībās (savivaldybė) (pilsētās un apgabalos), kuras ir sīkāk sadalītas 546 seņūnijās. Lietuvā ir četri novadi – Augštaitija, Suvalkija, Žemaitija, Dzukija. |
|
Pamatlikums: |
Konstitūcija, apstiprināta 1992. gada 25. oktobrī |
|
Valsts iekārta: |
neatkarīga demokrātiska parlamentāra republika, izpildvara ir valdībai, bet likumdevēja vara – Seimam |
|
Valsts galva: |
prezidents, kuru ievēl tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. |
|
Valūta: |
Lietuvas lits (litas (Lt)). 1 eiro = 3.4528 Lt |
|
Nozīmīgākie valsts svētki: |
1. janvāris – jaunais gads; |
|
Valoda: |
lietuviešu |
|
Valsts karogs: |
Valsts karogs sastāv no trīs vienādām horizontālām joslām: virsējā – dzeltena, vidējā – zaļa, apakšējā – sarkana. Karoga platuma un garuma attiecības – 1:2. |
|
Izglītība: |
pamata, vidējā un augstākā (pirmos divus posmus nodrošina valsts). Pirms universitātes izglītība ilgst 12 gadus. Lietuvā ir 1,900 vidusskolas, kuras apmeklē 558,000 skolnieki. Darbojas 48 akreditētas augstās izglītības iestādes: 37 no tām ir valsts institūcijas. |
|
Reliģija: |
Romas katoļticība (aptuveni 80 %), ir arī pārstāvētas citas konfesijas - pareizticīgie, Evaņģēlija luterāni, Evaņģēlija reformatori, vecticībnieki, jūdi, sunītu musulmaņi, karaīmi u.c. |
|
Derīgie izrakteņi: |
Dolomīts, kaļķakmens, ģipsis, māls, grants, smiltis, kūdra. Vairākas vietās dziļi pazemē atrodas minerāļūdeņi un termālie ūdeņi, kurus izmanto arī ārstniecībā. |
|
Laika zona: |
UTC+2 |
|
Elektrība: |
220V / 50 Hz |
|
Valsts kods globālajā tīmeklī: |
.lt |
|
GSM: |
900 / 1800 |
|
Starptautiskais tālsarunu kods: |
+370 |
|
Fiksēto tālruņu lietotāju skaits: |
733,713 (2010, International Telecommunication Union) |
|
Mobilo tālruņu lietotāju skaits: |
4,890,979 (2010, International Telecommunication Union) |
|
Globālā tīmekļa lietotāju skaits: |
2.1 milj. jeb 59.3% no visiem Lietuvas iedzīvotājiem (2010) |
|
Dzīves dārdzība: |
Viļņa – 133. dārgākā pilsēta pasaulē (Mercer Human Resource Consulting dati par 2011. gadu). |
|
Klimats: |
mērens, no jūras pārejošs uz kontinentālu, gada laikā var izbaudīt visus četrus gadalaikus. Vidējā jūlija temperatūra: +17°C, janvāra: -4,9°C. Taču vasarā temperatūra var paaugstināties pat līdz +30°C, bet ziemā pazemināties līdz -32°C. Augstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra 2010. gadā bija jūlijā – tā sasniedza +21.50 C, bet zemākā janvārī, kad tā vidēji noslīdēja līdz -11.50 C. |
Vairāk informācijas par Lietuvu:
* Valsts prezidents
* Seims
* Valdība
* Lietuvas ministrijas
* Lietuvas nevalstiskās organizācijas
* Lietuvas tūrisma portāls
* Lietuvas statistika
* Lietuvas Attīstības aģentūra
* Lietuva Wikitravel portālā
Foto: Pilseta24.lv
