Prioritāte: rūpniecības stimulēšana un eksportapjomu audzēšana

Prioritāte: rūpniecības stimulēšana un eksportapjomu audzēšana

Foto: Pilseta24.lv

Īsumā par rūpniecības nozari

  • Latvijas rūpniecības trīs vaļi ir pārtikas pārstrāde, kokrūpniecība, kā arī metālapstrāde un mašīnbūve. Pēdējos gados strauji attīstās farmācijas rūpniecība
  • Vieglā rūpniecība, kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve ap 70% no ienākumiem gūst ārvalstu tirgos
  • Pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde - valsts prioritārās nozares.
  • Apstrādes rūpniecības produkcijas vērtība 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu sarukusi par 2,13 miljardiem EUR. 2010. gadā pieaugums bija ap 0,7 miljardiem eiro.
  • Apstrādes rūpniecībā 2009. gadā bija nodarbināti 107 tūkst. cilvēku
  • Lielākais apstrādes rūpniecības uzņēmums 2009. gadā pēc neto apgrozījuma bija a/s Liepājas metalurgs

Latvijā apstrādes rūpniecībai ir vēsturiskas  saknes, taču pēdējo divdesmit gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kā rezultātā ir ne tikai būtiski sarucis kopējais rūpniecības devums IKP (1990. gadā ap 38%, bet 2009. gadā vairs tikai 9,9%), bet arī  vairākas apstrādes rūpniecības apakšnozares beigušas pastāvēt.

  • Nespēja pārorientēties uz citiem tirgiem un kļūdaini lēmumi dažādos līmeņos attiecībā uz konkrētām ražotnēm un nozarēm ir bijis pamats nozaru izzušanai vai būtiskai ražošanas apjomu korekcijai Latvijas brīvās ekonomikas 20 gados.
  • Latvijas ražotāji uz globālā patēriņa fona ir ļoti nelieli ražotāji, tie nevar konkurēt ar ļoti zemo izmaksu valstu ražotājiem (Ķīnas, Indijas, Bangladešas, Pakistānas uc.) uz liela apjoma pasūtījumiem.
  • Latvijas iespēja ir relatīvi nelielais attālums līdz lielākajiem noieta tirgiem Eiropā, nišas produktu ražošana, kā arī pievilcība investoriem no tām valstīm, kam būtisks ir ražošanas placdarms Eiropas Savienībā.
  • Latvijas rūpniecības trīs vaļi ir pārtikas pārstrāde, kokrūpniecība, kā arī metālapstrāde un mašīnbūve. Pēdējos gados strauji attīstās farmācijas rūpniecība. 
  • Pārtikas pārstrāde, kokrūpniecība, nemetālisko izstrādājumu (būvmateriālu) ražotāji balstās pārsvarā uz Latvijā iegūstamajām izejvielām – lauksaimniecības produktiem, koksnes, derīgajiem izrakteņiem.
  • Metālapstrāde (izņemot metāllūžņu pārstrādi), mašīnbūve, ķīmijas rūpniecība, vieglā rūpniecība balstās uz izejvielu importu. Šīs nozares vairāk ietekmē ne tikai globālais to izstrādājumu tirgus, bet arī pasaules cenu korekcijas galvenajām izejvielām.
  • Tādas rūpniecības nozares kā vieglā rūpniecība, kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve lauvas tiesu (ap 70 – 75%) no saviem ienākumiem gan pirms pasaules  globālās ekonomiskās recesijas, gan pašlaik gūst ārvalstu tirgos, tāpēc galvenie izaugsmes riski ir saistīti ar vietējo valūtu devalvāciju un protekcionismu eksporta mērķa tirgos, kā arī  straujas normatīvu prasību  izmaiņas Latvijā.
  • Daudziem būvmateriālu ražotājiem, it īpaši iekšējā tirgus patēriņa  pieauguma laikā, it īpaši 2004. – 2008. gadā, nebija milzīgas vajadzības pievērsties ārējiem tirgiem, tad 2009. gadā,  sākoties tirgus sabrukumam, tie arvien  vairāk centās rast saviem izstrādājumiem noietu ārvalstu tirgos.

Atgūstas no krīzes

  • Gan Latvijā, gan Eiropā kopumā 2009. gadā apstrādes rūpniecībā bija vērojams straujākais izlaides kritums pēdējo gadu laikā, savukārt 2010. gadā novērots straujākais izlaides pieaugums
  • Līdz ar vietējā tirgus patēriņa kritumu eksports tiek uzskatīts kā vienīgā iespēja Latvijas rūpniecībai.
  •  Latvijas rūpniecības produkcijas galvenās eksporta partnervalstis: Lietuva, Igaunija, ES un Krievija.
  • 2009. gadā gan pieprasījuma krituma, gan arī cenu sarukuma dēļ faktiski visas Latvijas apstrādes rūpniecības jomas (izņemot farmāciju) piedzīvoja apjoma kritumu naudas izteiksmē. Apstrādes rūpniecības produkcijas vērtība 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu sarukusi par 2,13 miljardiem eiro. Daļa nozaru kritumu gan nepiedzīvoja. 2010. gadā vislielākos atgūšanās tempus uzrādīja kokapstrāde
  • 2010. gadā gan kokapstrāde,  metālapstrāde un mašīnbūve, gan arī citas rūpniecības nozares rāda ievērojamus pieaugumus.  Piemēram, 2010. gadā labus rādītājus tieši eksportā uzrāda poligrāfija.
  • 2011. gada jūnijā apstrādes rūpniecības izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir bijusi tuva pirms krīzes laikā sasniegtajam maksimumam, norāda eksperti. 2011. gada jūnijā gada dati liecina, ka rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 15,2%, t.sk. ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 23,8%, apstrādes rūpniecībā - par 17,5% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 5,2%. Pieaugums 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2010. gada 1. pusgadu fiksēts tādās nozarēs kā kokmateriālu ražošana (+14.4%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (+36.1%), mēbeļu ražošana (+9.0%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (+34.9%), apģērbu ražošana (+48.9%), kā arī datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana (+19.3%). Kritums fiksēts dzērienu ražošanā (-2.8%), ķīmisko vielu ražošanā (-4.1%), kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (-2.0%). Kā norāda Latvijas bankas eksperti, kopumā pirmā pusgada apstrādes rūpniecības dati ir vērtējami ļoti pozitīvi, tomēr ir jāsaglabā vēss prāts, vērtējot nozares turpmākās attīstības perspektīvu. Uz iespējamu situācijas pasliktināšanos apstrādes rūpniecībā norāda lielākā daļa operatīvo un apsteidzošo rādītāju. Eiropas Komisijas (EK) apkopotais rūpniecības konfidences indikators pirmo reizi pēdējo piecu mēnešu nedaudz uzlabojās tikai jūlijā, taču vairums apsteidzošu rādītāju (sagaidāmais izlaides apjoms, nodarbinātības gaidas u.c.) liecina, ka nākamajos mēnešos rūpniecības izlaide varētu mazināties. Arī jauno pasūtījumu indekss apstrādes rūpniecībā samazinās jau četrus mēnešus pēc kārtas, turklāt īpaši strauji – eksporta tirgos. Vairums tautsaimniecību raksturojošie indikatori norāda uz globālās ekonomikas atslābumu, un ir sagaidāms, ka 2011. gada 2. pusgadā rūpniecības pieaugums pasaulē mazināsies, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību. Īpaši tos uzņēmumus, kas eksportē izejvielas (tātad galvenokārt kokmateriālus, metālus).
  • Pakāpeniski pieaug rūpnieciskās produkcijas apgrozījums vietējā tirgū. 2011.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 22,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Tai skaitā vietējā tirgū apstrādes rūpniecības apgrozījums pieauga par 15,4% un eksportā - par 29,6%. Analizējot atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru apgrozījuma pārmaiņas 2011.g. pirmajā pusgadā (%) pret 2010.g. pirmo pusgadu, kopumā visstraujāko pieaugumu uzrāda iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (59.7%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (41.2%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (41%). Arī jauno pasūtījumu dinamika straujāk aug tieši vietējam tirgum paredzētajai produkcijai. Taču jārēķinās, ka iekšzemes patēriņš nav spējīgs apstrādes rūpniecību "vilkt uz savas muguras" un gaidāma apstrādes rūpniecības izlaides rādītāju pasliktināšanās, norāda LB eksperti.
  • Sezonāli izlīdzinātais jauno rūpniecības pasūtījumu apjoms Latvijā šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 9,6%, kas ir devītais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.
     

Valdības atbalsts

  • 2010.gadā ar valdības rīkojumu ir izveidota Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kuras uzdevums ir sekmēt ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā, kā arī vērtēt un meklēt risinājumus investīcijām labvēlīga klimata radīšanai. 
  • Ar 2011. gadu tiek atjaunota stimulu pakete investoriem peļņas nodokļa veidolā, kuri investēs vismaz 5 milj. Ls (7,1 milj. EUR).
  • Iespējams, jau 2012. gadā tiks izveidots īpašs Rūpniecības izaugsmes fonds, kurā tiktu ieskaitīti ienākumi (vai vismaz to daļa) no valstij piederošo kapitāldaļu pārdošanas. Ar šī fonda palīdzību varētu tikt atbalstītas investīcijas jaunās ražotnēs.

Būtiskākie faktori, kas ietekmē ražotājus Latvijā

Atlaides ļoti lieliem investoriem

No 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim tiem, kuri (pēc akcepta valdībā) trīs gadu laikā investēja 10 milj. Ls (14 milj. EUR) vai vairāk, piemērotoja uzņemuma ienākuma nodokļa  atlaidi  – 40% no ieguldījumiem lielajiem investīciju projektiem

2004. – 2008.

Inflācija Latvijā ik gadu sadārdzina ražošanas izmaksas (darbaspēka izmaksas aug straujāk par darba ražīguma pieaugumu)

2008. gada otrā puse – 2009. gada sākums

Tteju vai desmit Eiropas valstu nacionālo valūtu vērtības samazināšanās pret eiro būtiski samazina Latvijas ražotāju — eksportētāju konkurētspēju ārvalstu tirgos, bet pašmāju tirgū izkonkurē vietējos ražotājus.

Globālā krīze būtiski apcērp pieprasījumu un līdz ar to arī daudzu izstrādājumu cenas

2009. gads

Pievienotās  vērtības nodokļa standartlikmes pieaugums no 18% līdz 21 %, pieaug arī vairāki citu nodokļu likmes,  rūk iekšzemes patēriņš.

2009. gada vasara

Valsts budžeta konsolidācijas nolūkos tiek apcirptas pensijas, kā arī samazināti nodokļu atlaižu lielumi, kas samazina iekšējo patēriņu.

2009. gada rudens

Latvijas valdība par prioritārām nozrēm nosaka pārtikas rūpniecību, kokrūpniecību, ķīmisko rūpniecību un tās saskarnozares, elektrisko un optsko iekārtu ražošanu, mašīnbūvi un metālapstrādi. Galvenie valsts atbalsta virzieni šo prioritāro segmentu atbalstam tika definēti nodokļu stimuli, ES struktūrfondi un finanšu atbalsta instrumeni

2011. gads

tiek noteikta uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide par investīcijām 5 milj. Ls (7,1 milj. EUR) un vairāk. Investīcijām līdz 35 milj. Ls (49,8 milj. EUR)  atbalsta apjoms būs 25% no kopējās investīciju summas, bet, ieguldot vairāk par 35 milj. Ls (49,8 milj. EUR), atbalsta intensitāte būs mazāka — tikai 15% apmērā no ieguldījumiem

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas vērtība (miljardi EUR)

Prioritāte: rūpniecības stimulēšana un eksportapjomu audzēšana

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

TOP 5 lielākie apstrādes rūpniecības uzņēmumi pēc neto apgrozījuma 2009. gadā

Nr.

Uzņēmums

Joma

Apgrozījums, milj. EUR, 2009

Apgrozījums, milj. EUR, 2008

Apgrozījums, milj. EUR, 2008

Apgrozījuma izmaiņas 2009 vs 2088, %

Darbinieki 2009*

1

A/s Liepājas Metalurgs

Metālapstrāde

226,79

364,56

-38%

-17,69

2 327

2

A/s Latvijas Balzams

Alkoholisko dzērienu ražošana

117,33

147,41

-20%

5,10

671

3

A/s Latvijas Finieris

Bērza saplākšņa ražošana

98,36

157,03

-37%

-8,15

1 445

4

SIA Bolderaja Ltd

Koksnes plātņu ražošana

79,27

80,73

-2%

-18,11

269

5

A/s Grindeks

Medikamentu ražošana

73,32

83,08

-12%

5,00

645

Avots: firmas.lv datubāze

Noderīgas saites:

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Izstādes

Formex

Trade Fair for Design-led Gifts and Interior Accessories from Scandinavia. Textiles, Tableware, Folk Arts and Crafts, Toys, General Gifts, Paper
20.08 - 23.08.2019

IIFJAS

India Int'l Fashion Jewellery and Accessories Show
20.08 - 23.08.2019

IIFJAS

India Int'l Fashion Jewellery and Accessories Show
20.08 - 23.08.2019

CPhI Korea

Int'l Pharmaceutical Exhibition
21.08 - 23.08.2019

CPhI Korea

Int'l Pharmaceutical Exhibition
21.08 - 23.08.2019

Informatīvie partneri pasaulē

Igaunijas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Kaļiņingradas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas