Rentabls un ienesīgs bizness

Rentabls un ienesīgs bizness

Foto: LETA

Īsumā par veselības aprūpi:

  • Lai gan Latvijā oficiāli ir bezmaksas medicīnas sistēma, tomēr privātie maksājumi veido 40% no kopējā finansējuma
  • Valsts veselības aprūpes sistēma balstīta uz ģimenes ārstu tīklu
  • Valsts finansējums veselības aprūpei 2011. gadā ir 692 miljoni eiro
  • Veselības apdrošināšana ir brīvprātīgs pasākums un galvenokārt pieejams korporatīvajiem klientiem
  • Lielākais veselības aprūpes uzņēmums – valstij piederošā P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (apgrozījums 2009. gadā 81,5 miljoni eiro)
  • Zāļu tirdzniecības apgrozījums 2009. gadā Latvijā bija 278,4 miljoni eiro
  • Latvijā ir divi  lieli zāļu ražotāji – Grindeks un Olainfarm (apgrozījums 2010. gadā 92,6 un 35,6 miljoni eiro)

Latvijas veselības aprūpes sistēma šobrīd piedzīvo ievērojamas grūtības, bet privātais bizness šajā nozarē, kā arī farmācijā ir rentabls un ienesīgs.

Latvijā pastāv bezmaksas medicīnas sistēma, tomēr reālajā dzīvē pacientu privātie maksājumi (out of pocket) veido ievērojamu daļu gan privāto, gan pašvaldībām, gan valstij piederošo slimnīcu un klīniku ieņēmumu. Saskaņā ar oficiālo statistiku mājsaimniecību privātie maksājumi veido aptuveni 40% no visa veselības aprūpes sistēmas finansējuma, bet šie dati neietver neoficiālos maksājumus jeb t.s. ‘’pateicības’’, kā arī tēriņus medikamentiem. Tādējādi neskatoties, ka Latvijas valsts veselības aprūpes budžets attiecībā pret IKP ir viens no zemākajiem ES, kopējais nozares apgrozījums ir ievērojami lielāks. Kamēr Eiropas Savienībā vidēji valsts atvēlētais finansējums veselībai veido 6,6% no IKP, Latvijā šādu apjomu sasniedz valsts un privātie tēriņi medicīnai kopā.

Tikai dažas privātās slimnīcas

Proti, veselības īpatsvars no valsts IKP ik gadu ir 6 -7% apmērā jeb, piemēram, 2010. gadā – ap 1,2 mljrd. EUR. Savukārt valsts budžeta tēriņi veselības aprūpei veidoja aptuveni pusi no šīs summas. Iepriekšējos gados lielāks bijis gan valsts atvēlētais finansējums medicīnai, gan publiskās medicīnas īpatsvars kopējā finansējumā, tomēr līdz ar ekonomisko lejupslīdi šī nozare piedzīvojusi ievērojamu līdzekļu samazinājumu. Tostarp uzsāktas reformas, ko jau ilgstoši ieteikusi, piemēram, Pasaules Banka, norādot, ka Latvijas slimnīcās ir pārāk daudz gultas vietu un pacienti slimnīcās vidēji uzturas daudz ilgāk nekā citās ES valstīs.

Veselības aprūpes finansējums valsts budžetā (milj. EUR)

Rentabls un ienesīgs bizness

Avots: Veselības ministrija

Privātās veselības apdrošināšanas īpatsvars Latvijas medicīnas finansējumā ir niecīgs – saskaņā ar dažādām aprēķina metodēm tas veido 2 – 5% no kopējā nozares finansējuma. Veselības apdrošināšana ir brīvprātīgs pakalpojums un tas galvenokārt pieejams tikai korporatīvajiem klientiem, kas vēlas apdrošināt lielu skaitu darbinieku.

Valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus veic arī privātās klīnikas, tādējādi uz valsts naudu konkurējot ar sabiedriskajām slimnīcām. Tomēr privātas iestādes galvenokārt strādā tādās nozarēs kā zobārstniecība, ginekoloģija, daudznozaru ambulatorās klīnikas strādā galvaspilsētā Rīgā un dažās lielākajās valsts pilsētās. Salīdzinoši zemo cenu dēļ Latvijas zobārstniecības un dažādu skaistumkopšanas un kosmētiskās procedūras iecienījuši arī ārvalstu iedzīvotāji, tādēļ uzņēmēji atzīst, ka Latvijā ir ievērojams medicīnas eksporta potenciāls. Uzņemt medicīnas tūrisma kursu vēlas daudzas Latvijas ārstniecības iestādes, arī valsts ir akcentējusi šī pakalpojuma potenciālu, tomēr pagaidām nedaudzām ārstniecības iestādēm izdevies iegūt pastāvīgu klientu loku, pārsvarā tās ir privātās klīnikas, 2010. gada sākumā vēstīja nacionālais laikraksts Diena. Slimnīcas joprojām saredz vairāk šķēršļu nekā iespēju - telpas daudzviet ir noplukušas, personālam nav labu valodu zināšanu. Arī privātie uzņēmumi atzīst - iegūt ārvalstu pacientu uzticību ir liels darbs. Medicīnas Tūrisma centra pārstāvis Māris Rēvalds secinājis: «Rietumu pacientus Latvijā interesē cenas un kvalitātes kombinācija, taču Austrumu pacientiem daudzas medicīnas tehnoloģijas nav pieejamas.» Pašas pirmās centra «oficiālās» medicīnas tūristes bijušas no Lielbritānijas, viņas atbrauca palielināt krūtis. Ārvalstu pacientus interesē zobārstniecība, diagnostika, arī plastiskā ķirurģija, atsauksmes viņi ieguvuši no draugiem vai radiem. Tāpat ārvalstnieki interesējas par cilmes šūnu transplantāciju hematoloģijā, staru klīnikas pakalpojumiem un mikroķirurģiju.

Privātas slimnīcas Latvijā skaitāmas ir vien dažas, no tām lielākā – Latvijas Jūras medicīnas centrs, kuras akcijas tiek kotētas arī fondu biržā NASDAQ OMX.

Tādējādi, runājot par privātajiem mājsaimniecību maksājumiem par veselības aprūpi, jāņem vērā, ka lielākā daļa no šiem izdevumiem nonāk valstij vai pašvaldībām piederošajās slimnīcās.

Valstij lielākais uzņēmums

Valstij pieder trīs klīniskās universitātes slimnīcas, kas nodrošina arī sarežģītākos un dārgākos veselības aprūpes pakalpojumus un procedūras, kas citviet nav pieejamas. Lielākā no tām  - P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca - , piemēram, 2009. gadā sasniedza 81,5 milj. EUR apgrozījumu. Apgrozījuma ziņā tas ir lielākais veselības aprūpes uzņēmums Latvijā.

Valsts veselības aprūpes sistēma balstīta uz ģimenes ārstu tīklu, proti, visiem valsts iedzīvotājiem ir savs ģimenes ārsts, kas lemj par to, vai pacientam nepieciešama cita speciālista konsultācija. Šādos gadījumos ģimenes ārsta un speciālistu konsultāciju apmaksā valsts un pacientam par to jāmaksā vien 1 – 2 Ls (1,4 – 2,8 EUR), tomēr bieži jāsamierinās ar rindām nedēļu garumā, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu, tādēļ nereti iedzīvotāji izvēlas segt ievērojami augstāku pakalpojuma cenu no privātiem līdzekļiem nekā gaidīt, lai saņemtu valsts pilnībā vai daļēji apmaksātu pakalpojumu.

Sabiedrībā valda negatīvs viedoklis par norēķinu caurspīdīgumu pašvaldībām vai valstij piederošās veselības aprūpes iestādēs, jo pieņemts, ka paātrinātu un kvalitatīvāku pakalpojumu iespējams saņemt, maksājot mediķiem neoficiālus maksājumus.

2009. gadā 5,3%  no mājsaimniecību budžetiem Latvijā vidēji tika tērēti veselības aprūpes pakalpojumiem un medikamentiem. Tas ir augstāks rādītājs nekā iepriekšējos gados, kad šim mērķim vidēji tika atvēlēti 3,7 – 4,9% ģimeņu budžeta. Analītiķi to gan skaidro ar iedzīvotāju ienākumu samazinājumu, kā rezultātā palielinās pirmās nepieciešamības precēm atvēlēto līdzekļu īpatsvars.

Prognozējams, ka līdz ar ekonomikas atkopšanos ar laiku palielināsies arī veselības aprūpes finansējums no valsts budžeta, tomēr teju visi pēdējo gadu veselības ministri publiski atzinuši, ka līdzšinējo finansējuma modeli ir jāmaina vai nu ievērojami palielinot veselības daļu valsts budžetā vai ieviešot obligātu veselības apdrošināšanu.

Valsts apmaksā medikamentus

Zāļu tirdzniecības apgrozījums 2009. gadā Latvijā bija 278,4 milj. EUR. Aptuveni piekto daļu no šī apgrozījuma veido bezrecepšu medikamentu tirdzniecība, bet pārējo – 79% - tirgus dalībnieki apgrozījuši, pārdodot recepšu zāles. Bezrecepšu medikamentu tirgus apjoms pēdējos gados mainījies salīdzinoši nedaudz, savukārt recepšu zāļu apgrozījums no 131 milj. EUR 2005. gadā pieaudzis līdz 225 milj. EUR 2008. gadā un 2009. samazinājies pavisam nedaudz.

Medikamentu apgrozījums, milj. EUR

Rentabls un ienesīgs bizness

Avots: Zāļu valsts aģentūra

Noteiktu zāļu iegādei valsts kompensē daļu cenas, tādējādi tās padarot pacientiem pieejamākas. 2010. gadā šim mērķim no valsts budžeta bija atvēlēti 102 milj. EUR. Neskatoties uz budžeta samazinājumu veselības aprūpē, šī summa pat ir lielāka nekā 2009. gadā atvēlētie 94 milj. EUR. Tomēr 2011. gadā saistībā ar kompensējamiem medikamentiem ieviestas izmaiņas, kas ierobežo to pieļaujamo cenu. Tāpat no 2011. gada 1.aprīļa par kompensējamo zāļu recepti pacientam būs jāmaksā 50 santīmi, lēmusi valdība.  Maksājums neattiecas uz iedzīvotājiem ar ienākumiem līdz 120 latiem (171 EUR)  mēnesī un kuri saņem sociālās drošības tīkla stratēģijas atbalsta pasākumus, zālēm, kas izrakstītas bērniem līdz 18 gadiem, un uz medikamentiem, kuru cena ir līdz 3 latiem (4 EUR).

Farmācijas nozarei Latvijā raksturīga vertikālā integrācija. Piemēram, lielākais valsts zāļu vairumtirgotājs – Recipe Plus, kas 2010. gadā sasniedzis 106 milj. EUR apgrozījumu, – ir apvienojies vienā holdingā ar lielāko medikamentu mazumtirdzniecības ķēdi Sentor Farm. Latvijas zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums 2010. gadā bija 564.2 milj. eiro, kas salīdzinot ar 2008. gadu, ir par 53 miljoniem eiro lielāks.

Jaunu uzņēmumu ienākšana farmācijas mazumtirdzniecības – aptieku – biznesā ir sarežģīta, jo tirgus ir stingri regulēts un lielākajās pilsētās sasniedzis likumā atļauto intensitāti. Regulējums ietver, piemēram, pieļaujamo jaunu aptieku attālumu no citām aptiekām, tāpat noteikta prasība, ka aptieku valdēs vai īpašnieku sastāvā jābūt farmaceitiem. Tomēr esošās aptieku ķēdes paplašinās, iegādājoties aptiekas, kas strādā kā atsevišķi uzņēmumi. Piecām aptieku ķēdēm – Sentor Farm, Hansa Pharma, A Aptiekas, Euroaptieka un Ilmas aptieka – kopumā pieder aptuveni puse no vairāk nekā Latvijas 800 aptiekām.

Latvijā ir divi šīs ekonomikas izmēriem lieli zāļu ražotāji – Grindeks un Olainfarm. Abu kompāniju akcijas tiek kotētas fondu biržā un dažādos laika periodos bijušas starp ienesīgākajām Rīgas biržā. Savu produkciju šie uzņēmumi galvenokārt gan realizē ārvalstīs. Grindeks koncerna apgrozījums 2010. gadā bija 92.6 milj. eiro, kas ir par 21,5% vairāk nekā 2009. gadā. Neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, atskaites periodā bija 10 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pieaugusi par 97,2%. AS Olainfarm neauditētie dati par koncerna darbību 2010.gadā liecina, ka Olainfarm ir uzstādījis jaunu peļņas rekordu, nopelnot 5,02 milj. eiro, kas ir gandrīz par 50% vairāk nekā 2009.gadā. Koncerna apgrozījums bija 35,61 milj. eiro.
Latvijā ražoto zāļu īpatsvars medikamentu tirgū veido 6%.

Zāļu tirgus apgrozījums pēc ražotāja 2009. gadā, milj. EUR

GlaxoSmithKline

18,4

Pfizer

14,9

Roche

14,5

Les Laboratoires Servier

11,5

Sanofi-Aventis

11,2

Berlin-Chemie/Menarini Group

10,0

Astra Zaneca

9,5

Avots: Zāļu valsts aģentūra

Noderīgas saites:

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Izstādes

Formex

Trade Fair for Design-led Gifts and Interior Accessories from Scandinavia. Textiles, Tableware, Folk Arts and Crafts, Toys, General Gifts, Paper
20.08 - 23.08.2019

IIFJAS

India Int'l Fashion Jewellery and Accessories Show
20.08 - 23.08.2019

IIFJAS

India Int'l Fashion Jewellery and Accessories Show
20.08 - 23.08.2019

CPhI Korea

Int'l Pharmaceutical Exhibition
21.08 - 23.08.2019

CPhI Korea

Int'l Pharmaceutical Exhibition
21.08 - 23.08.2019

Informatīvie partneri pasaulē

Igaunijas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Kaļiņingradas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas