Tirdzniecība šūpojusies kā pa viļņiem

Foto: Pilseta24.lv

Īsumā par nozari:

• Tirdzniecības īpatsvars Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā 2010. gada 3. ceturksnī bija 17.4 %.
• 25 lielākie pārtikas vairumtirgotāji 2009. gadā kopā apgrozījuši gandrīz 569 milj. EUR.
•  Desmit lielākie tirdzniecības centri 2009. gadā apgrozīja 441 milj. EUR
• Kopš 2004. gada Latvijas lielākais mazumtirgotājs ir Rimi Latvia
• 2009. gada sākumā Latvijā darbojās apmēram 300 internetveikali.
• 15 lielākie interneta veikali Latvijā 2009. gadā kopā apgrozījuši ap 21 milj. EUR

Tirdzniecībā pēdējie pieci gadi bijuši plašu pārmaiņu laiks – nozares apgrozījums te audzis, te kritis, kas pamatā bijis saistīts ar tābrīža politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī. Par nozīmīgu iekšējā tirgus pieprasījuma atjaunošanos runāt vēl pāragri, jauns "uzrāviens" pašlaik nav gaidāms. Pieprasījumu bremzēs nodokļu paaugstinājumi, augstākas importa cenas, inflācijas gaidas un iedzīvotāju nenokārtotās parādsaistības kredītiestādēm.

Tirdzniecība jau tradicionāli ir viena no nozīmīgākajām pakalpojumu nozarēm, un tās īpatsvars Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā 2010. gada 3. ceturksnī bija 17.4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vairumtirdzniecībā dominē degviela

Tirdzniecības struktūrā jānošķir vairumtirdzniecība no mazumtirdzniecības. Latvijā dati par vairumtirdzniecību tiek uzskaitīti reizi piecos gados, un jaunākie liecina, ka 2008. gadā Latvijas vairumtirdzniecības uzņēmumu neto apgrozījums faktiskajās cenās bija 12.5 mljrd. EUR. Lielāko īpatsvaru no tā veidoja uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir degvielas, kā arī cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecība – to kopējais apgrozījums bija 1.6 mljrd. EUR.

Atsevišķu pētījumu par 2009. gada lielākajiem pārtikas vairumtirgotājiem veicis Latvijas lielākais biznesa laikraksts Dienas bizness– balstoties uz  Lursoft datubāzes un uzņēmumu sniegtajiem datiem, aprēķināts, ka 25 lielākie pārtikas vairumtirgotāji 2009. gadā kopā apgrozījuši gandrīz 569 milj. EUR, kas ir par 24 % mazāk, nekā gadu iepriekš. Veicies tiem, kam ir lieli klienti, piemēram, otram lielākajam pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmumam Havi Logistics (pirmais ir SPI Distribution), kura lielākie klienti ir McDonald’s un Rimi Latvia. Tuvākajā laikā nozares pārstāvji prognozē tirgus dalībnieku konsolidāciju, jo šobrīd pārtikas vairumtirdzniecības tirgus ir ļoti sadrumstalots.

Tā kā pieejamie dati par vairumtirdzniecību Latvijā ir visai ierobežoti, turpmāk rakstā uzsvars tiks likts uz mazumtirdzniecību.

Tirgus līderu rokās

Kopš 2004. gada Latvijas lielākā mazumtirgotāja godā ir Rimi Latvia, bet otrs lielākais ir lietuviešu VP Market (tagad Maxima Latvija). Kopš 2002. gada parādījusies tendence vairākiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem apvienoties, lai saglabātu vietu tirgū. Piemērs tam ir tirgotāju kooperācija Aibe, apvienība Baltstor, Elvi un Iepirkumu grupa. Citi lieli nozares spēlētāji ir aktīvi meklējuši savu nišu. Mego 2005. gadā pilnībā izgāja no hipermārketu segmenta un tagad specializējas uz vidēja lieluma tirdzniecības vietu attīstīšanu. Minētajā gadā Latvijā savu darbību uzsāka Lietuvas mazumtirdzniecības tīkls IKI, atverot pirmos IKI lielveikalus un zemo cenu veikalus Leader Price. 2009. gadā šis mazumtirgotājs jau ierindojies līderu trijniekā un uzrādījis visstraujāko tirdzniecības vietu skaita palielinājumu.

2010. gads var ienest pārmaiņas ilggadējo līderu sadalījumā, jo provizoriskie dati liecina, ka Maxima Latvija, iespējams, kļuvusi par lielāko mazumtirgotāju.

Desmit lielākie tirdzniecības centri, pēc pašu aplēsēm, 2009. gadā apgrozīja 441 milj. EUR, kas ir par 32 % mazāk, nekā 2008. gadā. Lielākais tirdzniecības centrs gan apgrozījuma, gan apmeklētāju skaita ziņā ir Alfa. 2010. gada oktobra beigās tika atvērts tirdzniecības centrs Galleria Riga, kas ir viens no retajiem minētajā gadā pabeigtajiem komercobjektiem un vienīgais tirdzniecības centrs.

Būtiskākās norises nozarē:

1. Kopš 2003. gada nogalē tika pieņemts lēmums apvienoties Rimi Latvia mātes uzņēmumam – Zviedrijas ICA AB – ar Somijas Kesko Food Ltd, Rimi Latvia ir mazumtirdzniecības līderis. Provizoriskie dati par 2010. gadu gan rāda, ka, iespējams, ir notikusi līderu maiņa un nu par lielāko mazumtirgotāju ir kļuvusi Maxima Latvija.
2. 2005. gadā tika piedzīvots straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē - salīdzinot ar 2004. gadu, tas palielinājās par 21.3 %.
3. 2007. gadā tika izveidota Latvijas Tirgotāju savienība LaTS, kā arī realizēti vairāku tirdzniecības centru paplašināšanās plāni (Alfa, Spice, Galerija Centrs), atklāts tika tirdzniecības centrs Sky & More.
4. Lai arī 2008. gadā turpinājās gadu iepriekš aizsācies mazumtirdzniecības kritums, tomēr durvis vēra vairāki jauni tirdzniecības centri, piemēram, Rīga Plaza.
5. 2009. gadā BBH Investments, kam piederēja tirdzniecības veikalu tīkls Nelda, pārdeva to uzņēmumam Palink, kas nomainīja veikalu iepriekšējo zīmolu uz IKI un Cento.
6. Būtiski tirgotājus skāra valdības 2009. gadā pieņemtais lēmums paaugstināt pievienotās vērtības nodokli no 18 % uz 21 %. Uz iedzīvotāju pirktspēju nelabvēlīgi atsaucās arī budžeta izdevumu un algu samazinājums. 2011. gadā šis nodoklis ir vēl paaugstināts – līdz 22%.
7. 2009. gada vasarā kredītu apdrošināšanas līdere Euler Hermes paziņoja, ka tā Latviju ierindo augsta riska grupā, kā rezultātā kompānijām netiek izsniegtas kredītu garantijas. To sāpīgi izjuta Latvijas tirgotāji, kas no piegādātājiem preces iepērk ar atlikto maksājumu. Lai arī Euler Hermes solīja, ka 2010. gada beigās vai 2011. gada sākumā pārskatīs savu novērtējumu, kā rezultātā Latvijā atgrieztos pēcapmaksa, 2010. gada decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka Euler Hermes filiāle Latvijā nolēmusi pārtraukt darbību no 2011. gada 1. janvāra.

Nākotnē raugās piesardzīgi

Lielāko 2007. gada daļu mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums Latvijā bija straujākais Eiropas Savienībā. Pēc tam līderpozīcijas tika zaudētas, pieauguma tempi arvien samazinājās, un kopš 2008. gada vidus tika piedzīvots straujš kritums. 2010. gadā atkal atsākās pakāpeniska Latvijas mazumtirdzniecības izaugsme - pēc vairāk nekā 30 mēnešu krituma 2010. gada augustā mazumtirdzniecība pirmo reizi uzrādīja pieaugumu gada griezumā.

Mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu sekmē patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, kā arī tas, ka 2009. gadā patēriņš tika samazināts vairāk, nekā kritās ienākumi. Cilvēku vēlmi vairāk tērēt veicinājušas arī runas par inflācijas atsākšanos un ieguldījumu salīdzinoši zemais ienesīgums, kas vairāk liek pievērsties lielveikalu piedāvājumiem.

Taču pastāv bažas, ka mazumtirdzniecības apjomu kāpums notiek uz ēnu ekonomikas rēķina – mazumtirdzniecības apgrozījums aug salīdzinoši strauji, bet darba samaksas fonds adekvāti nepalielinās, kas liek domāt, ka daļa naudas ir izmaksāta skaidrā. Lai ar to cīnītos, valdībā ir atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam. Taču, ja šis plāns sasniegs savu uzdevumu, var kristies tirdzniecības uzņēmumu apgrozījums gan tāpēc, ka pircējiem vairs nebūs nelegālo līdzekļu, par ko iepirkties, gan arī tādēļ, ka pati tirdzniecība ir viena no nozarēm, kurās pastāv bažas par t.s. "naudas atmazgāšanu". Ēnu ekonomikas apkarošana var skart arī vairumtirdzniecību, kurā atgriezīsies bezskaidras naudas norēķini.

Maksātnespējas administrācijas eksperti uzskata, ka krīzes ietekmē mazumtirdzniecība faktiski tradicionāli tiek uzskatīta par riskantu nozari. Iedzīvotāju pirktspēja neuzlabojas, un tirdzniecības uzņēmumi to turpinās izjust arī nākotnē. Būs cīņa par izdzīvošanu, un nav izslēgta iespēja, ka daļa kompāniju neizturēs un pārtrauks darbību.

Taču gan Finanšu ministrija (FM), gan makroekonomikas eksperti ir pārliecināti, ka zemākais punkts Latvijas ekonomikā ir aiz muguras. Atbilstoši ekonomikas terminoloģijai, ja divus ceturkšņus pēc kārtas valsts kopprodukts ir palielinājies, tad recesija ir beigusies. FM prognozē, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu turpmāk stimulēs pakāpenisks nodarbinātības rādītāju uzlabojums un vidējā algu līmeņa kāpums.

Latvijas Banka (LB) uzskata, ka līdzšinējā mazumtirdzniecības mērenā izaugsme drīzāk vērtējama kā stabilizēšanās, bet par nozīmīgu pieprasījuma atjaunošanos runāt vēl pāragri. LB speciālisti arī domā, ka jauns "uzrāviens" pašlaik nav gaidāms un vismaz līdz 2010. gada beigām situāciju mazumtirdzniecībā noteiks piesardzība. Ja nenotiks jauni globāli satricinājumi un eksports saglabās noturīgu izaugsmi, tad arī iekšzemē turpināsies pakāpeniska ekonomikas atkopšanās, ko gan bremzēs paredzamie nodokļu paaugstinājumi un iedzīvotāju nenokārtotās parādsaistības kredītiestādēm.

Swedbank 2010. gada septembra ekonomikas apskatā prognozē, ka 2011. gadā IKP pieaugumu Latvijā noteiks lēnāka izaugsme pasaules ekonomikā – gaidāms, ka 2011. gadā IKP Latvijā pieaugs par 3 % un 2012. gadā – par 4.2 %. Nākamajos gados turpinās uzlaboties situācija darba tirgū, bezdarbam samazinoties no turpat 20 % 2011. gadā līdz 15 % 2012. gadā. Līdz ar to mājsaimniecību noskaņojums vairs nebūs tik pesimistisks un patēriņš lēnām kāps. Galvenie ekonomikas virzītājspēki būs eksports un investīcijas. Tomēr augstākas importa cenas, kā arī pieaugoši kapacitātes ierobežojumi darba tirgū var radīt lielāku inflācijas spiedienu, nekā to prognozē pašlaik. Straujāk pieaugs tieši pirmās nepieciešamības preču cenas, ko radīs arī mājsaimniecību inflācijas gaidas.

2011. gada jūnijā, salīdzinot ar 2010. gada jūniju, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 5,4%. Pārtikas preču grupā pieaugums bijis par 3%, savukārt nepārtikas preču tirdzniecībā pārdošanas apjomi palielinājušies par 6,7%, bez auto degvielas mazumtirdzniecības – par 12%, liecina CSP dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, mazumtirdzniecības apjoms faktiskajās cenās (neņemot vērā kalendāra dienu un cenu ietekmi) pieaudzis par 10,2%.
Mazumtirdzniecības datos kopējā tendence ir augšupejoša, norāda Latvijas bankas speciālisti. Šo augšupejošo dinamiku nosaka vairāki faktori. Patēriņa pieaugumu veicina nodarbinātības līmeņa pakāpeniskā augšupeja, paplašinoties iedzīvotāju lokam ar pastāvīgiem ienākumiem un lielāku drošību par rītdienu, kas bieži vien nozīmē arī lielākus tēriņus. Pārdošanas apjomus un to struktūru ietekmē arī atliktais patēriņš – iepriekšējo piesardzības uzkrājumu tērēšana, īpaši ilglietojuma preču iegādei. Pēdējā laikā vērojams arī vidējās algas kāpums, tomēr pirktspējas uzlabošanos ierobežo inflācija nodokļu celšanas un pasaules cenu (īpaši, pārtikas) kāpuma dēļ.

Domā, kā ietaupīt

Kopš 2010. gada sākuma noturīgi pieaug lietoto preču veikalu apgrozījums, pakāpenisku izaugsmi, salīdzinot ar citiem tirdzniecības veidiem, rāda arī interneta veikali un tirdzniecība pa pastu – tas liecina, ka cilvēki aktīvāk meklē izdevumu samazināšanas iespējas.

Taču kopumā interneta veikaliem neklājas viegli – pēc Latvijas Interneta asociācijas aplēsēm, 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, Latvijas lielāko interneta veikalu apgrozījums samazinājies par 40 % un tikai daži uzņēmumi strādājuši ar peļņu. Galvenās problēmas, ar ko tie saskaras, ir dempings, pirktspējas kritums un fakts, ka vairumtirgotāji preces vairs neieved pietiekamos daudzumos. Ievērojami samazinājusies pirkuma vidējā summa, kā arī līzingā ņemtu preču skaits. 2009. gadā daudzi interneta veikali it kā nomainīja īpašniekus, jo palika parādā piegādātājiem un, nemainot e-veikala nosaukumu, tie paši cilvēki saimniekoja zem citas firmas.  

E-komercijas pārstāvji lēš, ka vidējais uzcenojums precēm internetā ir 3 – 10 %. Pēc Latvijas Interneta asociācijas datiem, 2009. gadā Latvijā darbojās 450 internetveikali. Tiek lēsts, ka 15 lielākie interneta veikali Latvijā 2009. gadā kopā apgrozījuši ap 21 milj. EUR. Pēc Dienas biznesa datiem, e-veikalu līderi 2009. gadā bija www.1a.lv, www.xnet.lv un www.220.lv. 2009.g. gada otrā pusgada laikā interneta veikalos pieejamo preču katalogu un meklētāju salidzini.lv apmeklēja 27 000 000 cilvēku. Nemainīgi internetā vispirktākās ir aviobiļetes un sadzīves elektrotehnika. Latvijas iedzīvotāji, kas iepērkas internetā, ir aptuveni 21%.

Situācija stabilizējas

Mazumtirdzniecība Latvijā attīstījusies kā pa viļņiem – lai arī 2007. gadā tās gada pieaugums pastāvīgi bija straujākais Eiropas Savienībā, kopš 2008. gada vidus tika piedzīvots straujš kritums. 2010. gadā atkal atsākās Latvijas mazumtirdzniecības izaugsme, kas skaidrojama ar valsts ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos.

Pēdējā gada laikā valdība ir spērusi būtiskus soļus, lai sekmētu mikrobiznesu veidošanos. 2010. gada 1. septembrī spēkā stājies 9 % lielais mikrouzņēmumu nodoklis, kas ir vienīgais nodokļu maksājums šāda veida uzņēmumiem. Līdz ar to Latvijas mazumtirdzniecībā ienāk jauni spēlētāji, kas līdz šim to darīt neuzdrošinājās. Ir labs laiks biznesa uzsākšanai uzņēmumiem, kas specializējas, jo cilvēki meklē veidus kā ietaupīt. Tāpēc populārāka kļūst un pircēju uzticību vairāk iemanto tirdzniecība internetā.

Tomēr Latvijas lielāko mazumtirdzniecības uzņēmumu top virsotnē joprojām ir spēcīgi spēlētāji ar ārvalstu kapitāla saknēm, kas pamatā konkurē savā starpā. Jau ilgus gadus tie ir pārtikas mazumtirgotāji.

Lielākie mazumtirdzniecības uzņēmumi Latvijā pēc neto apgrozījuma 2009. gadā

Kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas Latvijā*, % pret iepriekšējo periodu

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā*, milj. EUR

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā*, mljrd. EUR

Noderīgas saites:

• Latvijas Tirgotāju asociācija
• Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
• Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija
• Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija