TOP 5 ziņas Latvijas eksportā: BalticExport.com nozares apskats 2018, Nr.1

Eksporta nozares aktuālie fakti un tendences, panākumi un neveiksmes, svarīgākās ziņas un nozares ekspertu viedokļi - BalticExport.com nozares apskats 2018, Nr.1

VIEDOKLIS

Autors: top_5_zinas_eksporta_balticexport.com_nozares_apskats_2018_nr.1_aboltins_720x480

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists

Latvijas eksportētājiem 2017. gads noteikti būs vislabākais pēdējo piecu gada laikā un eksporta pieaugums Latvijā gadā kopumā varētu sasniegt pat 10%. Eksporta pieaugums ir ne tikai straujš, bet arī ļoti plašs. Salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājies gandrīz visu Latvijā ražoto preču eksports, izņemot graudus, kuru raža cieta no ļoti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem vasaras nogalē.

Straujais Latvijas eksporta pieaugums 2017.gadā primāri saistīts ar globālās ekonomikas labvēlīgo attīstību. Pasaulē gaidāms straujākais pieaugums kopš 2011. gada, ražotāju noskaņojums Eiropas Savienībā sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni un ASV patērētāju noskaņojums ir pozitīvākais pēdējo 17 gadu laikā. Papildus tam labvēlīgas ekonomikas tendences vērojamas arī Ķīnā, Krievijā un citās attīstības valstīs. Šo procesu rezultātā šogad par gandrīz 10% palielinājušies tirdzniecības apjomi pasaulē un to ļoti tiešā veidā jūt ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas eksportētāji. Vienlaikus, pozitīvās eksporta tendences parādā, lai arī darba tirgus kļūst arvien siltāks, Latvijas uzņēmēji kopumā ir konkurētspējīgi un spēj izmantot globālā tirgus sniegtās iespējas.

Šis gads labi parādīja, ka eksporta dinamika Latvijā lielā mērā ir atkarīga no globālajām ekonomiskajām tendencēm. Pasaules tirdzniecībā 2017. gads ir bijis ļoti labs un ir diezgan ticami, ka Latvijas eksporta pieaugums šogad būs tuvu 10%. Tomēr pasaules tirdzniecība ir ļoti svārstīga un iepriekšējie gadi ir bijuši diezgan vāji. Tādēļ šobrīd, visticamāk, eksportā atgūstam iepriekš iekavēto un 2018.gadā es Latvijas eksportā gaidītu mērenāku izaugsmi 5-6% robežās. Par to jau iespējams jau liecina pēdējo mēnešu eksporta dinamika Lietuvā un Igaunijā, kur eksporta pieaugums ir jūtami piebremzējies.

TOP 5 ZIŅAS

Autors: top_5_zinas_eksporta_balticexport.com_nozares_apskats_2018_nr.1_1_720x480

Novembrī sasniegts Latvijas eksporta rekords

Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja preces 10,438 miljardu eiro apjomā, kas ir par 10,2% jeb 967,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 12,826 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 15,2% jeb 1,695 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,102 miljardu eiro apmērā, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs mēneša laikā.

Novembrī Latvijas eksporta apmērs audzis par 2,9% jeb 31,2 miljoniem eiro salīdzinājumā ar oktobri un par 15,3% jeb 145,9 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2016.gada novembri. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,203 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,8% jeb 34,5 miljoniem eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 8,3% jeb 91,7 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada novembrī.
Ārējās tirdzniecības bilance novembrī uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties līdz 47,8% (2016.gada novembrī - 46,2%).
Eksportējusi Latvija 2017.gada novembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - par 178,31 miljonu eiro (16,2% no kopējā eksporta apmēra), kas ir par 2,9% vairāk nekā oktobrī un par 11,7% vairāk nekā iepriekšējā gada novembrī, elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 109,684 miljoniem eiro (10%), kas ir par 14,8% vairāk nekā pirms mēneša, bet par 7,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt graudaugu produkti eksportēti par 74,322 miljoniem eiro (6,7%), kas ir par 26,1% vairāk nekā oktobrī un 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka graudaugu produktu eksporta kāpumu 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 43,9 miljoniem eiro jeb 2,6 reizes. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu eksportam par 14,3 miljoniem eiro jeb 43,7%.

Importā novembrī lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, kas ievestas 146,683 miljonu eiro apmērā (12,2% no kopējā importa apmēra), kas ir par 10,4% vairāk nekā oktobrī, bet par 1,3% mazāk nekā gadu iepriekš, seko mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 128,227 miljonu eiro apmērā (10,7%), kas ir par 4,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 8,9% vairāk nekā 2016.gada novembrī, kā arī sauszemes transportlīdzekļi un to daļas, kas ievestas 108,818 miljonu eiro apmērā (9%), kas ir par 17,1% vairāk nekā oktobrī un par 10,7% vairāk nekā 2016.gada novembrī.

Pagājušā gada novembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,6%), Vācija (7,3%) un Zviedrija (5,5%), bet nozīmīgākie importa partneri - Lietuva (17,9% no importa kopapjoma), Vācija (12,4%), Polija (9,2%) un Igaunija (7,9%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā novembrī veidoja 10,1%, bet importā - 5,9%.

Autors: top_5_zinas_eksporta_balticexport.com_nozares_apskats_2018_nr.1_2_720x480

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2017" par labāko eksporta uzņēmumu atzīts "Latraps"

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2017" par labāko eksporta uzņēmumu jeb "Eksporta čempionu" atzīta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps", aģentūru LETA informēja LIAA pārstāve Vineta Vilistere-Lāce.

Kategorijā "Eksportspējīgākais komersants" lielo/vidējo komercuzņēmumu grupā pirmo vietu ieguva Rēzeknes speciālās ekonomikas zonas SIA "Newfuels", otrajā vietā ierindojās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA "Lauma Fabrics", savukārt trešo vietu ieguva SIA "Daiļrade Koks". Atzinību minētajā kategorijā saņēma SIA "Zieglera mašīnbūve", SIA "iCotton" un SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri".

Par eksportspējīgāko komersantu mazo komercuzņēmumu grupā atzīta SIA "Zabbix". Otro vietu šajā kategorijā ieguva SIA "Jauda Koks", savukārt trešajā vietā ierindojās SIA "Pharmidea". Atzinību minētajā kategorijā saņēma SIA "Pērnes L", SIA "Tele Textile Latvia", SIA "Wunder Latvia" un SIA "Aggregare".

Kategorijā "Importa aizstājējprodukts" pirmo vietu ieguva SIA "Brain Games Publishing" galda spēle "Ice Cool", kam otrajā vietā sekoja SIA "Crosschem" autoķīmijas šķidrums "AdBlue", bet trešajā vietā ierindojās SIA "Valmiermuižas alus" kviešu alus. Atzinību šajā kategorijā saņēma SIA "Purenn" par ekoloģiskajiem tīrīšanas, mazgāšanas un ķermeņa kopšanas līdzekļiem, SIA "Krogzeme" par upeņu stādiem un SIA "Balticfloc" par Eko granulām mājdzīvniekiem.

Autors: top_5_zinas_eksporta_balticexport.com_nozares_apskats_2018_nr.1_3_720x480

Klauss: Latvijas kokrūpnieki paredz nelielu apgrozījuma un eksporta pieaugumu

Latvijas kokrūpniekiem 2017.gadā kopumā ir gaidāms neliels apgrozījuma un eksporta apmēru pieaugums, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Visticamāk, gadā kopumā būs gan neliels eksporta, gan apgrozījuma pieaugums," sacīja Klauss, piebilstot, ka pieaugums varētu būt pāris procentu robežās, bet konkrētu pieauguma apmēru ir pāragri nosaukt.

Viņš piebilda, ka meža nozarē notiek mērķtiecīga attīstība faktiski visās jomās. Piemēram, koksnes stādu sagatavošanā ir ieviestas daudzas inovācijas un jācer, ka saistībā ar normatīvās vides izmaiņām zinātnes produktus būs iespējams pārnest uz mežu. Nedaudz sliktāk sokas mežizstrādes posmā, jo daudzu apstākļu dēļ mežizstrādes kompānijas augstās konkurences dēļ nespēj par savu darbu saņemt pienācīgu samaksu. Tas bremzē meža mašīnu parka atjaunošanu.

Klauss arī atzina, ka pirmapstrādes segmentā joprojām ir problēmas ar izejmateriālu pieejamību. "Šogad situācija ar apaļkoksnes pieejamību ir diezgan kritiska, ņemot vērā laikapstākļus. Neatceros, ka pēdējā desmitgadē būtu bijuši tik neizdevušies klimatiskie apstākļi. Arī Baltkrievijas zāģbaļķa importa neiespējamība ir jūtama," norādīja Klauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka pozitīvi vērtējama situācija nozares eksporta tirgos. "Pieprasījums pēc zāģmateriāliem aug, un ir indikācijas, ka aug arī zāģmateriālu cenas. Tāpat arī pieprasījums kāpj pēc plātnēm un granulām. Ja iepriekšējos gados granulu ražotājiem bija stresa pilna situācija pieprasījuma trūkuma dēļ, tad šogad pasūtījumu ir pārpārēm, ka jādomā, kā izpildīt noslēgtos līgumus," teica Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

Autors: top_5_zinas_eksporta_balticexport.com_nozares_apskats_2018_nr.1_4_720x486

LPUF: Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmēri pieauguši par vairāk nekā 20%

Latvijas pārtikas ražošanas nozarē eksports 2017.gadā ir pieaudzis par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa teica, ka šis gads kopumā pārtikas ražošanas sfērā ir aizvadīts pozitīvi un it sevišķi to var attiecināt uz nozares eksportu. "2017.gada pozitīvākais notikums ir eksporta pieaugums Latvijas pārtikas ražošanas nozarē - kāpums ir par vairāk nekā 20%," sacīja Šure, piebilstot, ka Latvijas pārtikas uzņēmumi jau vairākus gadus ļoti smagi un mērķtiecīgi strādā, lai iekarotu jaunus tirgus, kas dod rezultātus.

LPUF padomes priekšsēdētāja pauda cerību, ka importa - eksporta bilance pārtikas ražošanas industrijā atkal būs pozitīva. Ja tas izdosies, varēs droši apgalvot, ka pārtikas ražošanas industrija ir spējusi pārorientēt savu ražošanu no Krievijas un citu valstu tirgiem, lai gan tas ir prasījis arī zināmus zaudējumus, jo atsevišķi uzņēmumi pārorientēties nav spējuši.

Tāpat pārtikas ražošanas uzņēmēji šajā gadā ir tupinājuši aktīvi investēt attīstībā - gan ražošanas iekārtu un procesu modernizācijā, gan arī jaunu produktu izstrādē, atzīmēja Šure. "Šīs investīcijas, protams, labi atspoguļojas šī gada eksporta rādītājos, jo bez investīcijām eksporta tirgus iekarot nevar," viņa piebilda.

Autors: top_5_zinas_eksporta_balticexport.com_nozares_apskats_2018_nr.1_5_720x459

Latvijas būvniecības eksporta apjoms sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni

Latvijas būvniecības eksporta apjoms 2017. gada trešajā ceturksnī saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Bankas datiem sasniedzis 73 miljonus eiro, kas ir vēsturiski augstākais Latvijas būvniecības nozares sniegums ārējos tirgos, aģentūru LETA informēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā.

Šis sasniegums liecina par Latvijas būvniecības uzņēmumu konkurētspēju un kapacitāti darboties augstas pievienotās vērtības segmentā, norādīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

2017.gada trīs ceturkšņos Latvijas būvniecības pakalpojumu eksports kopumā sasniedzis 182 miljonus eiro. Starp nozīmīgākajiem eksporta tirgiem šogad bijusi Zviedrija (82 miljoni eiro), kā arī Lietuva (38 miljoni eiro).

"Ņemot vērā Latvijas būvniecības vides nenoteiktību un valsts sektora pasūtījumu apjoma ievērojamo mainību, lielie būvniecības uzņēmumi pēdējos gados ir aktīvi strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Gan būvizstrādājumu ražošana, gan būvniecības pakalpojumu sniegšana ir izrādījusies efektīva stratēģija, kas ļāvusi izveidot stabilu darbības bāzi un iegūt ilgtermiņa partnerus. Prognozējams, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados," Latvijas Bankas datus komentēja Fromane.

Vienlaikus Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā jāturpina veikt uzlabojumus būvniecības nozares regulējumā, kas ļautu pilnā mērā izmantot nozares eksporta potenciālu.

NOZARES PANĀKUMI

Latvijas eksporta uzņēmumi mērķtiecīgi rīkojas, lai apgūtu Austrumu tirgus un tādējādi iegūtu papildus noieta kanālus paralēli Eiropas Savienībai un neprognozējamajam Krievijas tirgum. Lai gan eksporta apmēri jaunajos tirgos joprojām ir nelieli, ir paveikts daudz, lai tajos vispār iekļūtu. Ārlietu ministrija savā ikgadējā ziņojumā tostarp norāda, ka ir ievērojami augusi Latvijas pārtikas ražotāju aktivitāte Ķīnas tirgū - produkcijas eksportam uz Ķīnu ir sertificēti 13 Latvijas piena un 33 zivsaimniecības uzņēmumi. Pateicoties kopīgam Ārlietu dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta darbam, noslēguma fāzē ir Latvijas medus produktu sertifikācijas process Ķīnā.

NOZARES NEVEIKSMES

Nekas īsti nav mainījies Eiropas un Krievijas savstarpējo sankciju "karā". Decembrī Eiropas Savienības Padome par sešiem mēnešiem pagarinājusi noteiktām Krievijas nozarēm piemērotās sankcijas, kas Maskavai noteiktas par tās agresiju Ukrainā. Attiecīgi arī vairākām Latvijas eksporta nozarēm nav cerību uz Krievijas tirgus "atvēršanos" tuvākajā laikā.

IZAICINĀJUMI UN ATBALSTS

Latvijas eksporta un investīciju informācijas sistēmā ieguldīs 500 000 eiro

Latvijas eksporta un investīciju informācijas sistēmas izveidē ieguldīs 500 000 eiro. Projekta mērķi paredz uzlabot potenciālo un esošo eksportētāju un investoru informētību par eksporta un investīciju jomas aktualitātēm, palielināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) darbinieku produktivitāti un pilnveidot klientu apkalpošanas procesus, kā arī samazināt eksportētāju un investoru slogu informācijas iegūšanas procesā un saziņā ar LIAA. Projekta ietvaros ir plānots pilnveidot LIAA pamatdarbības procesus - konsultatīvā atbalsta sniegšana, Latvijas uzņēmēju eksportspējas paaugstināšanai un ārējās tirdzniecības veicināšanai, potenciālajiem un esošajiem eksportētājiem, kā arī konsultatīvā atbalsta sniegšana potenciālajiem un esošajiem investoriem investīciju piesaistei.

"Swedbank": 2018.gadā eksports augs lēnāk

2018.gadā eksports augs lēnāk, aģentūrai LETA prognozēja "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece. Viņa skaidroja, ka pasaules ekonomika turpina augt, kā rezultātā palielinās ārējais pieprasījums, radot iespējas mūsu eksportētājiem. "2017.gadā esam veiksmīgi sniegtās iespējas izmantojuši. Tomēr, raugoties uz nākamo gadu, tik sparīgu pieaugumu būs grūti noturēt, un eksports augs lēnāk. Tam galvenie iemesli ir jau augstā jaudu noslodze un kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī bāzes efekti vairs nebūs tik labvēlīgi. Lai turpinātu audzēt eksportu, neiztikt bez investīcijām un ražīguma celšanas," teica Buceniece.

LTRK: Šobrīd ar darbaspēka trūkumu saskaras jau 60% Latvijas uzņēmēju

Darbaspēka trūkums kļūst par arvien aktuālāku Latvijas ekonomikas problēmu, šobrīd jau 60% Latvijas uzņēmēju saskaras ar darbinieku trūkumu, teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. Viņš atzīmēja, ka darbaspēka pieejamība ir aktuāla visās nozarēs. Pēc viņa teiktā, trūkst visu kvalifikāciju darbinieki - gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī mazkvalificēti darbinieki. Viņš uzsvēra, lai eksports turpinātu palielināties un ekonomika attīstītos, darbaspēka problēmām šobrīd jau ir nepieciešama konkrēta rīcība, citādi izaugsme bremzēsies.

BalticExport.com

Nacionālā informācijas aģentūra LETA

Firmas.lv

Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2018