Uzņēmējdarbības vide Igaunijā

Uzņēmējdarbības vide Igaunijā

Kopumā Igaunijas uzņēmējdarbības vidi raksturo brīva uzņēmējdarbība un tirdzniecība, līdzīgi kā citās ES valstīs.

* Vēsturisko, sociālekonomisko, ģeogrāfisko vai citu iemeslu dēļ dažas pakalpojumu un ražošanas jomas pārvalda monopoli, galvenokārt tie, kas pieder valstij. Piemēram, 90% elektroenerģijas ražo valsts īpašumā esošais Eesti Energia, valsts dzelzceļa tīklu vada valstij piederošais Eesti Raudtee, un lielākā daļa Igaunijas tirdzniecības ostu ir vēl viena valsts uzņēmuma – Tallinna Sadam - pārziņā. Valsts mēroga dabasgāzes cauruļvadu tīklu pārvalda Eesti Gaas – uzņēmums, kas pieder Krievijas Gazprom, Vācijas E.ON Ruhrgas, Somijas Fortum un Latvijas Itera.
* Dažas jomas, kurās darbojas monopola uzņēmumi, faktiski ir atvērtas biznesam – piemēram, Tallinna Sadam nav saskāries ar būtisku konkurenci, jo ir tikai dažas vietas Igaunijā, kas piemērotas lielai ostai, un kravu plūsma caur valsti ir ierobežota. Daži citi tirgi, tādi kā elektroenerģijas tirdzniecība, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ar ES pakāpeniski sāk atvērties. Monopolistiem, kas pārvalda valsts mēroga infrastruktūras uzņēmumus, piemēram, gāzes vadus, elektrotīklus un dzelzceļa tīklus, tomēr ir pienākums izturēties pret visiem tīkla lietotājiem vienādi un jebkādā veidā jāatturas no konkurences kavēšanas.
* Lielākā daļa uzņēmējdarbības nozares pārstāv plašu investoru loku pēc to izcelsmes valsts – izņemot divas nozares: bankas un telekomunikācijas. Banku jomā četras Skandināvijas bankas – SEB, Swedbank, Danske Banka un Nordea – aptver 95% no tirgus, un telekomunikāciju nozarē ir līdzīgi – tur dominē skandināvi ar TeliaSonera, Elisa un Tele2, dalot 99% tirgus.

Ieguldījumi
* Lielākā daļa ieguldījumu un uzņēmējdarbības Igaunijā ir koncentrēta Tallinā un tās tuvākajā apkārtnē. Saskaņā ar jaunāko pētījumu, ko veica valsts statistikas birojs Statistikaamet, 60% no valsts IKP sniedz galvaspilsēta un Harjumaa apgabals, kas ir līdzās Tallinai.
* Blīvi apdzīvotā teritorija Igaunijas Ziemeļaustrumu malā, kas iekļauj Kohtla-Järve, Jõhvi un Narvas pilsētu, ir vēl viens liels Igaunijas rūpniecības centrs. Gandrīz visa degakmens ieguve, vissvarīgākais un visplašāk izmantotais Igaunijas dabas resurss, koncentrējas tieši šajā reģionā kopā ar vairākiem smagās rūpniecības uzņēmumiem, kā arī divām lielākajām elektrostacijām.
* Netālu no Igaunijas ģeogrāfiskā centra atrodas otra lielākā pilsēta – Tartu – Igaunijas vecākās un visaugstāk vērtētās universitātes mājvieta. Universitātes tuvuma dēļ Tartu ir vieta, kur aizsākušies dažādi augsto tehnoloģiju projekti. Tartu darbojas arī vairākas koka un metāla pārstrādes ražotnes.
* Igaunijā ir četras brīvās tirdzniecības zonas: pie Mūgas ostas (uz Austrumiem no Tallinas), Paldiski pilsētā (atrodas Ziemeļrietumos), Sillamäe (valsts Ziemeļaustrumos) un Valgā (Dienvidos).
* Papildus dalībai ES, Igaunija ir arī PTO dalībniece. Ārvalstu investīcijas aizsargā ar starptautiski līgumi, kā arī Igaunijas likumdošana. Pašlaik Igaunija ir noslēgusi divpusējus līgumus ar 47 valstīm par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas, kā arī investīciju aizsardzības līgumus ar vairākām valstīm, tostarp ASV, Vāciju, Franciju, Somiju, Zviedriju, Norvēģiju un Šveici.
* Ārvalstu investoriem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā vietējiem Igaunijas uzņēmējiem. Ārvalstu investoriem nav nekādu ierobežojumu: tie var nodibināt uzņēmumu un nodarboties ar uzņēmējdarbību Igaunijā tieši tāpat kā vietējie investori.
* Kopš 2010. gada uzņēmējsabiedrību var nodibināt internetā ātrāk nekā vienas stundas laikā; kopš 2011. gada janvāra ir arī iespējams nodibināt uzņēmumu, kura pamatkapitāls ir tikai 1 eiro.

Vienkārša nodokļu sistēma 
* Kopš 1994. gada Igaunijā ir bijis vienotais ienākumu nodoklis, un kopš 2000. gada uzņēmuma ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli tikai tad, ja tiek izņemta peļņa. Unikālā un vienkāršā nodokļu sistēma, kas tomēr nav tik liels "medus pods" ārvalstu investoriem, kā sākotnēji bija gaidīts, tomēr ir sevi pierādījusi kā iemeslu, kaut arī nelielu, kādēļ investori iegulda Igaunijā.
* Tajā pašā laikā vienkāršā nodokļu politika līdz ar ieviesto elektronisko nodokļu iekasēšanu un deklarācijas sistēmu ir padarījusi Igaunijas nodokļu iekasēšanas politiku par vienu no efektīvākajām ES.

Infrastruktūra
* ES valstu vidū igauņi ir visaktīvākie interneta un datora lietotāji. 2010. gadā 90% Igaunijas uzņēmumu un organizāciju bija platjoslas pieslēgums, un trīs ceturtdaļas no visiem iedzīvotājiem katru dienu izmantoja datorus un internetu.
* Ir paredzēts, ka līdz 2015. gadam Igaunija pabeigs 100 miljonu eiro vērto EstWin projektu, kuru daļēji finansē ES un kas ir izstrādāts, lai nodrošinātu 98% iedzīvotāju ar platjoslas interneta pieslēgumu.
* No 2010. līdz 2013. gadam Igaunija plāno uzlabot tās galvenos auto ceļus un dzelzceļa tīklu, iztērējot 500 miljonus eiro no ES fondiem, kā arī 100 miljonus eiro no valsts budžeta.

Igaunija starptautiskajos reitingos: 
Igaunijas valsts reitings Moody's ir A1; reitingu aģentūra Standard & Poor's ir piešķīris Igaunijai AA- reitingu; Fitch Ratings kredītreitingu novērtējis ar A+, kas ir aģentūras piektā augstākā investīciju pakāpe. Igaunijas ilgtermiņa reitinga saistībām ārvalstu un vietējā valūtā nākotnes novērtējums noteikts stabils.
* 33. vietā Globālajā konkurētspējas reitingā 2011/12 (Pasaules ekonomikas forums, Ženēva)
* 29. vietā Starptautiskajā Korupcijas uztveres indeksā 2009 (Transparency International)
* 24. vietā Doing Business 2012 ziņojumā (Pasaules Banka)
* 26. vietā Globālā informācijas tehnoloģiju indeksā 2010–2011 (Pasaules ekonomikas forums, Ženēva)
* 27. vietā Travel and Tourism Competitiveness report 2011

Igaunijas ekonomiskās brīvības indekss ir 73,2, kas ierindo tās ekonomiku 16. vietā 2012. gada Indeksā. Brīvības no korupcijas un uzņēmējdarbības brīvības samazinājuma un valdības izdevumu samazināšanas slikto rezultātu dēļ tās vispārējais punktu skaits ir par 2,0 punktiem zemāks nekā iepriekšējā gadā. Igaunija tiek ierindota 7.vietā starp 43 valstīm Eiropā, un tās kopējais rezultāts ir krietni virs reģiona un pasaules vidējiem rādītājiem.

Kopējais punktu skaits: 73,2
Vieta pasaulē: 16

Tiesiskums
Īpašuma tiesības 80,0
Brīvība no korupcijas 65,0

Valdība
Valdības izdevumi 38,8
Fiskālā brīvība 79,1

Pārvaldības efektivitāte
Uzņēmējdarbības brīvība 75,7
Darba tirgus brīvība 56,9
Monetārā brīvība 79,3

Brīvie tirgi
Tirdzniecības brīvība 87,1
Investīciju brīvība 90,0
Finansiālā brīvība 80,0

Avots: Heritage foundation, 2012 Index of Economic freedom
Foto: Stock.XCHNG

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Izstādes

Formex

Trade Fair for Design-led Gifts and Interior Accessories from Scandinavia. Textiles, Tableware, Folk Arts and Crafts, Toys, General Gifts, Paper
20.08 - 23.08.2019

IIFJAS

India Int'l Fashion Jewellery and Accessories Show
20.08 - 23.08.2019

IIFJAS

India Int'l Fashion Jewellery and Accessories Show
20.08 - 23.08.2019

CPhI Korea

Int'l Pharmaceutical Exhibition
21.08 - 23.08.2019

CPhI Korea

Int'l Pharmaceutical Exhibition
21.08 - 23.08.2019

Informatīvie partneri pasaulē

Igaunijas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Kaļiņingradas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas