Uzņēmējdarbības vide Lietuvā
Īsumā par Uzņēmējdarbības vidi:
* Uzņēmumi Lietuvā galvenokārt ir mazi un vidēji;
* 93,7 % Lietuvas uzņēmumu algo mazāk nekā 50 darbiniekus;
* 27. vieta Pasaules Bankas ikgadējā gada pārskatā Doing Business 2012;
* gandrīz visi lielie valsts uzņēmumi ir privatizēti.
Ar mērķi: veicināt inovācijas
Lietuva ir pazīstama arī ar lāzera un biotehnoloģijām, modernu mēbeļu un koka pārstrādes rūpniecību, metālapstrādi, iekārtām un elektroprecēm, kuģu būvi, tekstila un pārtikas rūpniecību. Jēlnaftas pārstrādes rūpnīca Mažeiķos ir vienīgā šāda rūpnīca Baltijas valstīs.
Uzņēmumi
* Uz 2012. gada 1. janvāri Lietuvā kopā darbojās 83,624 uzņēmumi, kas ir samazinājums salīdzinot ar 86,987 uzņēmumiem pirms gada. Lietuvā galvenokārt ir maza un vidēja lieluma uzņēmumi. Saskaņā ar statistikas departamenta datiem, 2000. gadā uzņēmumi, kas nodarbināja līdz 50 cilvēkiem, bija 93,7% no visiem valsts uzņēmumiem, un kopā tādu uzņēmumu bija 83,201. Bija tikai 37 uzņēmumi, kas nodarbināja vairāk nekā 1000 darbiniekus, kas bija tikai 0,09 % no kopējā uzņēmumu skaita.
* Lielie valsts uzņēmumi faktiski tika privatizēti pirmo 10 gadu laikā pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas 1990. gadā. Lielāko daļu no tiem iegādājās ārvalstu investori. Telekomunikāciju uzņēmums, kas pašlaik pazīstams ar nosaukumu TEO LT AB, tika pārdots Zviedrijas-Somijas konsorcijam, kas vēlāk pārtapa par TeliaSonera AB. Vienīgā Lietuvas un Baltijas valstu jēlnaftas pārstrādes rūpnīca AB Mažeikių Nafta kopš 1999. gada, kad tā tika pārdota ASV Williams Companies Inc., ir mainījusi īpašnieku trīs reizes. Vēlāk uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas Yukos International, un pašlaik tā ir Polijas PKN Orlen SA rokās. Valsts gāzes monopola AB Lietuvos Dujos akciju lielākā daļa pieder Vācijas A.ON Ruhrgas AG un Krievijas Gazprom.
* Visas trīs Lietuvas lielākās bankas šobrīd pilnībā pieder Skandināvijas kapitālam – Zviedrijas Skandinaviska Enskilda Banken AB un Swedbank AB, kā arī Norvēģijas DnB NOR Bank ASA.
* Valsts īpašuma fonds, kas realizēja liela mēroga privatizāciju, tagad ir atbildīgs par citu valsts īpašumu pārdošanu (galvenokārt dažādu veidu maza un vidēja lieluma telpas).
Uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūra:
* Pasaules Bankas gada pārskatā Doing Business 2012: Making a Difference for Entrepreneurs, kurā tiek izvērtēta uzņēmējdarbības veikšanas vienkāršība 183 pasaules valstīs, Lietuva ierindojusies 27. pozīcijā. Tomēr, vērtējot uzņēmējdarbības uzsākšanas vienkāršību, valsts ierindojusies 101. vietā. Ir nepieciešamas 6 procedūras, 22 dienas un uzņēmuma sākšanas izmaksas veido 2,8 % no ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Minimālais kapitāls veido 35,7 % no ienākumiem uz vienu iedzīvotāju.
* Vēl kāda sarežģīta joma Lietuvā, saskaņā ar Pasaules Banku, ir elektroenerģijas saņemšana. Valsts ieņem 81. vietu sarakstā ar 5 procedūrām un 148 dienām, lai veiktu tās. Tas izmaksā 63,3 % no ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Lietuva padarīja elektroenerģijas saņemšanu vēl grūtāku, atceļot vienas-pieturas aģentūru, lai saņemtu tehniskos nosacījumus attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, teikts bankas ziņojumā.
* Investoru aizsardzība pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies - Lietuva pakāpusies uz 65. pozīciju no 93. vietas, kurā atradās pirms gada. Lietuva ir pastiprinājusi investoru aizsardzību, ieviešot lielākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par uzņēmumu sabiedrībai un gada pārskatā.
* Banka arī norādījusi, ka Lietuva atviegloja maksātnespējas situācijas atrisināšanu, labojot savu pārstrukturēšanas likumu, lai vienkāršotu un saīsinātu reorganizācijas procesu, piešķirot prioritāti nodrošinātajiem kreditoriem un ieviešot profesionālās prasības maksātnespējas administratoriem. Valsts tagad ierindojas 40. vietā sarakstā ar 1,5 gadiem, kas nepieciešami maksātnespējas procedūrai.
* Tikmēr īpašuma reģistrācija ir viena no lietām, ko paveikt ir visvienkāršāk - Lietuva ieņem 7. vietu sarakstā. Kopumā ir nepieciešamas 3 procedūras, ko var pabeigt 3 dienu laikā.
* Uzņēmuma reģistrēšana (dokumentācijas sagatavošana, notāra maksa, u.c.) aizņem līdz 15 dienām un maksā līdz 600 eiro. Privātam uzņēmumam minimālais nepieciešamais kapitāls ir 2,896 eiro, bet valsts uzņēmumiem šī summa ir 43,443 eiro.
* Privāto uzņēmumu elektroniskā reģistrācija tika ieviesta 2011.gada sākumā. Tas ir daudz lētāk - izmaksas ir tikai aptuveni 110 eiro.
Infrastruktūra
* Lietuvai, kas atrodas Eiropas austrumu un rietumu krustcelēs, ir labi attīstīta infrastruktūra – divi starptautiskie transporta koridori, trīs starptautiskās lidostas – Viļņā, Kauņā un Palangā, neaizsalstoša osta Baltijas jūrā - Klaipēdā, moderna dzelzceļa un ceļu sistēma.
* Vislielākā valsts problēma ir tās atkarība no energoresursu importa. Saskaņā ar pievienošanās līgumu ES, Lietuvai 2009. gada beigās bija jāslēdz Ignalinas atomelektrostacija, un līdz šim brīdim mēģinājumi piesaistīt investīcijas jaunas atomelektrostacijas būvniecībai nav guvuši panākumus. Šobrīd valdība risina sarunas ar Japānas uzņēmumu Hitachi, kas vēlas kļūt par jaunās Visaginas atomelektrostacijas būves stratēģisko partneri.
* Neskatoties uz ilgstošām sarunām, lieljaudas elektroenerģijas līnija uz Poliju, kas savienotu Lietuvu ar Rietumeiropas elektroenerģijas tīklu, vēl joprojām nav izbūvēta. Tomēr iespējams, ka 2016. gadā tiks īstenots zemūdens elektrības kabeļa projekts uz Zviedriju .
* Valsts ekonomika ir atkarīga no Krievijas gāzes, un šobrīd Lietuva maksā par to vairāk nekā citas Eiropas valstis, pat neskatoties uz to, ka Gazprom ir kļuvis par vienu no valsts gāzes kompānijas stratēģiskajiem akcionāriem.
Lietuva starptautiskajos reitingos:
* 44. vieta Globālās konkurētspējas reitingā 2012/13 (Pasaules ekonomikas forums, Ženēva)
* 50. vieta Starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā 2011 (Transparency International)
* 27. vieta Doing Business 2012 Ziņojumā (Pasaules Banka)
* 42. vieta Globālajā informācijas tehnoloģiju indeksā 2010–2011 (Pasaules ekonomikas forums, Ženēva)
* 49. vieta Travel and Tourism Competitiveness report 2011 (Pasaules ekonomikas forums, Ženēva)
Lietuvas ekonomiskās brīvības indekss ir 71,5, kas norāda, ka tās ekonomika ir 23. brīvākā 2012. gadā. Tās vispārējais rezultāts ir par 0,2 punktiem augstāks nekā pagājušajā gadā, kas atspoguļo ievērojami uzlabotos rādītājus darba tirgus brīvībā, fiskālajā brīvībā un monetārajā brīvība, kas lielā mērā kompensē ievērojami pasliktinājušos rezultātus valdības izdevumu samazināšanā. Lietuva ir ierindota 13. vietā starp 43 valstīm Eiropas reģionā, un tās kopējais rezultāts ir krietni virs pasaules un reģiona vidējiem rādītājiem.
Foto: Stock.XCHNG
