Igaunijas ekonomika

Svarīgāko rādītāju prognozes 2012. gadam
• IKP pieaugums: 1,2% 
• Bezdarbs: 10,4% 
• Inflācija: 3,0-3,5% 
Avots: "Eurostat", Igaunijas centrālā banka

Igaunija tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajiem paraugiem valsts fiskālās politikas veidošanā un tajā, kā jāveido nelielas ekonomikas attīstība. Krīzes gados šī valsts piedzīvojusi mērenāko kritumu starp Baltijas valstīm, ātri atguvusies un spējusi pievienoties Eiropas monetārajai apvienībai.

Tā ir starp labākajām gan ekonomiskās brīvības indeksā, gan biznesa vides novērtējumā. Starp "jaunajām" Eiropas Savienības dalībvalstīm tā ir tikai trešā (pēc Slovākijas un Slovēnijas), kas ir ieviesusi eiro valūtu – tas noticis ar 2011. gadu.

Straujās izaugsmes gados – laika posmā no uzņemšanas Eiropas Savienībā 2004. gadā līdz globālās krīzes sākumam 2008. gadā – Igaunija īstenojusi samērā konservatīvu budžeta politiku, veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu. Šie uzkrājumi valstij ļāvuši pavadīt krīzes gadus, neizmantojot institucionālo aizdevēju palīdzību, lai gan 2009. gadā Igaunijas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 14%. Līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs krīze Igauniju piemeklēja īpaši smagi tādēļ, ka iepriekšējos gados ekonomikā ieplūda samērā lēti un viegli pieejami aizdevumi, kas galvenokārt tika izmantoti nekustamā īpašuma iegādei, kam savukārt cenas pieauga nesamērīgi ātri, tādēļ finanšu krīze lika nekustamā īpašuma burbulim plīst. Attīstītais valsts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju tirgus, kā arī ciešās ekonomiskās saites ar Skandināvijas valstīm padarījušas Igauniju par vienu no attīstītākajām Austrumeiropas un Centrāleiropas ekonomikām. Saskaņā ar Pasaules Bankas metodiku, Igaunija tiek uzskatīta par vienu no turīgajām valstīm, nevis attīstības valstīm. 2010. gadā Igaunija pievienojās OECD.

Ekonomikas attīstība
Lai gan valsts piedzīvoja asu ekonomisko lejupslīdi 2008. un 2009. gadā, tai ir izdevies izkļūt no recesijas, un 2011. gadā Igaunijas IKP pieauga par 7,6%, kas divkārt pārsniedza 2010. gada nogalē izteiktās oficiālās un ekspertu prognozes, tomēr pieaugums bija nedaudz zemāks nekā 2011. gada rudenī prognozēja Eiropas Komisija. Galvenokārt tas saistīts ar eiro zonas finanšu problēmām, kas ir viens no būtiskākajiem Igaunijas eksporta tirgiem.

Igaunijas 7,6% IKP pieaugums 2011. gadā bija straujākais visā Eiropas Savienībā. Sākotnēji ekonomikas atkopšanos galvenokārt stimulēja eksporta kāpums, pašlaik eksports ir nostabilizējies un analītiķi vairs neprognozē strauju tā izrāvienu – galvenokārt globālās ekonomikas problēmu dēļ. Tomēr arī valsts iekšējais patēriņš bijis negaidīti augsts. 
Tāpat Igaunija 2011. gadā piedzīvoja ievērojamu investīciju pieplūdumu: to apjoms gada pirmajos trīs ceturkšņos bija par 23% lielāks nekā tajā pašā periodā gadu iepriekš.

Lai gan bezdarba līmenis Igaunijā saglabājas samērā augsts, tomēr tas ir visai strauji samazinājies, turklāt ievērojami augusi produktivitāte un līdz ar to – arī konkurētspēja eksporta tirgos.

Prioritārās nozares
* Igaunijā vairāk nekā pusi ekonomikas veido pakalpojumu nozare. Valstī ir augsti attīstīts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektors. Tieši Igaunijā rodami uzņēmuma Skype pirmsākumi. Valsts ir atzīta par attīstītāko e-valdības ziņā, kā arī ir starp līderēm pēc interneta lietotāju skaita un tīmekļa pieejamības ziņā. 
* Igaunijā ir labi attīstīts kravu transports uz Krieviju pa dzelceļu, bet ar Skandināvijas valstīm to savieno jūras transports. Abos virzienos ekonomiskā sadarbība jau vēsturiski ir stipra, bet sadarbība ar Ziemeļvalstīm aug jo īpaši strauji. Tallinas osta kravu apgrozījuma ziņā ir starp lielākajām Baltijas valstīs (to apsteidz tikai Latvijas ostas), tādējādi veicinot valsts tranzīta nozares attīstību.
* Par prioritārām investīciju piesaistē noteiktas šādas nozares: informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, transports un loģistika, elektronika, mašīnbūve, pārtikas ražošana, biznesa pakalpojumu sektors, kā arī kokapstrāde.
* Igaunija spēj nodrošināt iekšējo enerģētisko tirgu. Galvenokārt tas iespējams, pateicoties degakmens atradnēm, tomēr tiek attīstīta arī elektroenerģijas ieguve no atjaunojamajiem resursiem. Valsts nākotnē vēlas palielināt zaļās enerģijas īpatsvaru tās energobilancē, tādēļ tā cenšas piesaistīt investīcijas arī šajā jomā.
* Ražojošajās nozarēs viena no būtiskākajām jomām ir mašīnbūve un metālapstrāde. Šī sektora produkcija ir arī starp valsts eksportētākajām precēm.

Riska faktors
Līdz eiro ieviešanai Igaunijā valdīja bažas par to, ka valūtas maiņu tirgotāji un ražotāji varētu izmantot cenu paaugstināšanai, tomēr šīs bažas nav attaisnojušās: Igaunija 2011. gadā piedzīvoja inflāciju 5,1% apmērā, ko galvenokārt izraisīja naftas un pārtikas cenas pieaugums globālajā tirgū.

Tomēr līdz ar pievienošanos eiro zonai Igaunija ir vēl vairāk pakļauta negatīvajiem procesiem, kas saistās ar uzticības zaudēšanu Eiropas monetārās savienības valstīm. Tomēr Eiropas Komisijas 2012. gadā publiskotajā ziņojumā par ekonomisko situāciju Igaunija ierindota starp tām valstīm, kuru ekonomikas no turbulences eiro zonas valstīs varētu ciest vismazāk.

Iepriekšējos gados ekonomikas attīstību ievērojami ietekmējuši politiskie procesi, jo sevišķi, attiecībās ar Krieviju. 2007. gadā notikušie Igaunijas krieviski runājošo iedzīvotāju nemieri satricināja starpvalstu attiecības un tas lika izsīkt arī tirdzniecībai starp abām valstīm, tomēr šobrīd divpusējās politiskās attiecības ir uzlabojušās un līdz ar to – arī ekonomiskā sadarbība.

Autors: igaunijas_ekonomika_11_1_lv_1_11_1_lv

Foto: Stock.XCHNG