Latvijas ārējā tirdzniecība

Latvijas eksporta straujais skrējiens augšup palēninās

2013.gada Latvijas eksportēto preču un pakalpojumu kopsumma bija 10 miljardi EUR, kamēr importa apjoms – 12,5 miljardi EUR. Salīdzinot ar 2012.gadu, eksportēto preču apjoms pieaudzis par 147,3 miljoniem EUR jeb 1,5%, savukārt importa apjoms samazinājies par 24,8 miljoniem EUR jeb 0,2%. Tas veicinājis nelielus uzlabojumus ārējās tirdzniecības bilancē – eksporta īpatsvars kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinājies no 44,1% 2012.gadā līdz 44,5% 2013.

Divas piektdaļas no Latvijas kopējā eksporta apjoma 2013.gadā veidoja uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību. Tāpat šādi uzņēmumi veido trīs piektdaļas no kopējā importa apjoma. Visvairāk 2013.gadā pieaudzis rūpniecības preču, koka un koka izstrādājumu eksports, bet ievērojams samazinājums skāris metālu un metāla izstrādājumu eksportu. Ekonomisti norāda, ka, izslēdzot no statistikas datus par maksātnespējīgo Latvijas metalurģijas uzņēmumu Liepājas Metalurgs, Latvijas eksporta kāpums pērn būtu aptuveni 7%.

Līdzīgi kā citus gadus, Latvijas eksporta kāpums 2013.gadā bijis iespējams, pateicoties Latvijas ražotāju pieaugošajai konkurētspējai, kā arī eksporta tirgu dažādošanai. Latvijas galvenās eksporta partnervalstis vēl joprojām ir Eiropas Savienības valstis – šeit nonāk 66,2% Latvijas eksporta preču. Savukārt uz NVS valstīm Latvija eksportē 19,8% no kopējā eksporta apjoma.  Nozīmīgākās Latvijas eksporta partnervalstis 2013.gada nogalē bija Lietuva (16,9% no kopējā eksporta apjoma), Krievija (14,3%), Igaunija (11,9%), Vācija (5,5%) un Polija (5,2%). Imports no Eiropas Savienības valstīm 2013.gadā veidoja 78,8% no Latvijas kopējā importa apjoma, bet no NVS valstīm – 13,8%. Būtiskākie Latvijas importa partneri ir Lietuva (19,8% no kopējā importa apjoma), Vācija (10,8%), Krievija (9,8%), Polija (9,4%) un Igaunija (8,3%).

Latvijas Banka norāda, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance 2013.gadā uzlabojusies. Tas noticis, pateicoties vairāku Latvijas uzņēmu konkurētspējai vāja ārējā pieprasījuma apstākļos, kā arī, pateicoties tam, ka vairāki uzņēmumi pērn atraduši jaunus tirgus savai produkcijai.  Lai gan, salīdzinot ar periodu pēc krīzes, kad eksports ik gadu pieaudzis par 15–30%, pagājušā gada eksporta rādītāji var šķist zemi, ir nepieciešams atcerēties, ka Liepājas Metalurga darbības pārtraukšana atstājusi negatīvu ietekmi uz kopējo eksporta apjomu, līdz ar to pārspēt 2012.gada rādītājus 2013.gadā nav bijis iespējams.

Prognozes

*Eksporta izaugsme pēdējos gadus ir bijusi Latvijas ekonomikas atveseļošanās galvenais dzinējspēks, un tās nozīme nemazināsies arī 2014.gadā.

*Eksporta izaugsme 2014.gadā vēl joprojām būs atkarīga no pārmaiņām eksporta tirgos. Neprognozējamā situācija Eiropā ir bijis iemesls bažām jau vairākus gadus, un tagad ir pamats satraukumam arī par ekonomisko situāciju Krievijā. Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājies Krievijas izaugsmes prognozes turpmākajiem diviem gadiem.

*Latvijas Banka norāda, ka dati par eirozonas uzņēmumiem un patērētāju noskaņojumu liecina – eirozonas atlabšana turpinās, un tā ir pozitīva tendence Latvijas eksportētājiem.

*Tiek prognozēts, ka 2014.gadā gaidāma stabila eksporta izaugsme, taču tā vairs nebūs tik strauja kā pēckrīzes gados.

Latvijas eksporta izaugsme (miljardi EUR)

2008 – 6.29

2009 – 5.12

2010 – 6.67

2011 – 8.52

2012 – 9.8

2013 – 10

Latvijas importa izaugsme (miljardi EUR)

2008 – 10.67

2009 – 6.69

2010 – 8.39

2011 – 10.96

2012 – 12.36

2013 – 12.5

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra 2013.gadā, faktiskās cenas