Nepilnu 20 gadu jauna nozare

Foto: LETA

Īsumā par nozari

• Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija licencējusi 21 komercbanku, reģistrējusi desmit ārvalstu banku filiāles.
• Pēc ieguldītā kapitāla Latvijas tirgū visvairāk pārstāvētas skandināvu izcelsmes bankas.
• Banku kopējais bruto aktīvu apjoms uz 2010.gada 31.decembri bija 31.26 miljardi EUR
• Vislielākā banka Latvijā pēc aktīvu un noguldījumu apjoma ir Swedbank
• Apdrošināšanas nozarē 2010.gadā 82% ieņēma nedzīvības, bet 18% - dzīvības apdrošināšana
• Lielākā apdrošināšanas kompānija Latvijā pēc bruto parakstītajām prēmijām ir BTA
• Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas nebanku kreditēšanas jomā darbojas 216 uzņēmumi un 140 lombardi.

Komercbankas ir lielākie spēlētāji Latvijas finanšu tirgū, tām visām, izņemot vienu – Parex banku - ir tiesības piesaistīt noguldījumus.

Bankas izsniedz kredītus un sniedz citus sarežģītākus finansēšanas un vienkāršākus ikdienas banku pakalpojumus. Banku nozarē ir nodarbināti aptuveni 15 tūkstoši cilvēku, kuru vidējais atalgojums 2009.gadā bija otrs augstākais citu nozaru vidū. Latvijas banku, apdrošināšanas sabiedrību, fondu pārvaldītāju apvienotais uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) licencējusi 21 komercbanku, reģistrējusi desmit ārvalstu banku filiāles (tajā skaitā vienas ārvalstu bankas (Pohjola Bank) filiāle  darbību Latvijā plāno sākt 2011. gada otrajā pusē, bet cita ārvalstu bankas filiāle - Aktsiaselts Eesti Krediidipank, darbību vēl nav uzsākusi). Pēc ieguldītā kapitāla Latvijas tirgū visvairāk pārstāvētas skandināvu izcelsmes bankas (49% kopējā banku apmaksātajā pamatkapitālā), ar kurām konkurē gan vietējā kapitāla (attiecīgi 35%), gan arī ES valstu, Krievijas un NVS valstu bankas. Banku kopējais bruto aktīvu apjoms uz 2010.gada 31.decembri septembri bija 31,26 miljardi EUR, kas ir par 1,3% lielāki nekā 2009. gada 31.decembrī. Pasaules finanšu un tai sekojošā ekonomiskā krīze smagi skāra Latvijas ekonomiku, kopš 2008.gada beigām atsaucoties arī uz banku biznesu. Parex banka līdz šim brīdim ir vienīgā banka, kuras glābšanā kopš 2008.gada novembra iesaistījusies Latvijas valsts. Toreiz no otras pēc aktīvu apjoma lielākās bankas īsā laikā aizplūda simtiem miljonu latu noguldījumi, radot likviditātes problēmas. Šo notikumu dēļ Latvijā iestājās uzticības krīze, sekoja noguldījumu aizplūde arī no citām bankām. 2010.gadā uz šīs bankas nodalītajiem labajiem aktīviem tika izveidota un 1. augustā darbu sāka jauna banka – Citadele, Parex bankai turpinot pārvaldīt ‘’sliktos’’ aktīvus. Lai gan kopējie banku aktīvi samazinājās līdz 2007.gada līmenim, tie joprojām ir par 38% lielāki nekā 2006.gada beigās.

Kredītu apjoms audzis 5 reizes

Lielāko ietekmi uz banku aktīviem atstāj kredīti, to apjoms kopš 2002.gada audzis piecas reizes. Uzticība Latvijas ekonomikai veicinājusi to, ka attiecībā pret Latvijas iekšzemes kopproduku (IKP) kredītportfelis pieaudzis no 37% līdz 118% 2009.gadā. Visvairāk – ap 10 – 11 miljardiem eiro Latvijas ekonomikā iepludinājušas skandināvu bankas – Swedbank (caur Igaunijas Swedbank pieder Zviedrijas Swedbank), SEB banka (pieder Zviedrijas Skandinaviska Enskilda Banken) un Nordea banka (Zviedrijas Nordea bankas filiāle), kurās atvērta lielākā daļa Latvijas privātpersonu un uzņēmumu kontu. Sākoties krīzei spilgti izgaismojās banku pieļautā kļūda - tās par daudz kreditēja nekustamā īpašuma nozari. Mājokļu kredītos privātpersonām (starp tām arī spekulanti) bankas izsniegušas 32% kredītu, bet no tautsaimniecības nozarēm 16% izsniegti operācijām ar nekustamo īpašumu.

Aktīvās kreditēšanas laikā kredītu kvalitāte bija augsta- netika kavēti 98% kredītu. Tā sāka pasliktināties 2008. gada beigās un 2010.gada beigās vidēji tiek kavēti 26,6% kredītu, t.sk. no nekustamā īpašuma nozarei sniegtiem kredītiem kavē 34,3%. 2009.gadā kreditēšana faktiski bija apturēta, bankas nodarbojās ar kredītu restrukturizāciju. Bankas veidoja uzkrājumus sliktiem kredītiem, kas negatīvi ietekmēja finanšu rezultātus – lai gan sešas, septiņas bankas turpināja strādāja ar peļņu, banku nozare 2009. un 2010. gadā uzrādīja 1,61 miljardu eiro zaudējumus, kas bija lielāki nekā kopējā peļņa (1,43 mljrd. EUR), ko bankas guva kopš 2004.gada. Bankas kapitāla stiprināšanā ieguldījušas ap 1,88 mljrd. EUR (t.sk. visvairāk 2009. gadā- par 1,4 mljrd.EUR) un nozares stabiliāti raksturojošie rādītāji pārsniedz normatīvās prasības – kapitāla pietiekamības rādītājs uz 2010. gada beigās bija 14,9% (norma 8%), likviditātes rādītājs – 67,9% (norma 30%).

Nerezidenti noguldījuši 6.6 mljrd. eiro

Latvijas banku sistēma kopumā ir jauna, tās pieredze ir nepilni 20 gadi, bet tajā veiktas investīcijas modernās tehnoloģijās, patiecoties kurām atsevišķi pakalpojumi, piem., internetbanka (piedāvā gandrīz visas bankas), norēķini pārspēj t.s. veco attīstības valstu banku pakalpojumus. Piemēram, Swedbank internetbanku no miljons klientiem lieto vairāk nekā 90%. Arī likumu atbilstību ES normām, valodu zināšanas un spēju pierādīt uzticamību novērtē gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi un privātpersonas. Nerezidenti kopumā noguldījuši teju 6,6 miljardus eiro, kas veido 41,6% kopējos banku noguldījumos. Tostarp ārvalstu uzņēmumu noguldījumu apjoms – 5,4 miljardi eiro ir lielāks nekā vietējo uzņēmumu noguldījumi (2,4 mljrd. EUR). Vēsturiski liels ir Krievijas un NVS valstu pilsoņu noguldījumu apjoms. Ārvalstu bankas Latvijā sniedz universālus pakalpojumus klientiem ar jebkādiem ienākumiem, bet vietējā kapitāla bankas, tostarp Aizkraukles banka (šobrīd lielākā vietējā privātā kapitāla banka pēc aktīvu apjoma), Rietumu banka un Trasta komercbanka ir vairāk specializējušās turīgu klientu apkalpošanā. Sekojot klientiem, divas bankas (Trasta komercbanka, Baltikums) atvērušas filiāles Kiprā, bet bankai Citadele ir filiāles Lietuvā un Igaunijā. NVS un Krievijas bankas izmanto Latviju kā tiltu darbībai citās ES valstīs. Piemēram, Ukrainas lielākās bankas PrivatBank meita Latvijā atvērusi filiāles Itālijā, Portugālē, bet Krievijas LTB Bank – filiāli Kiprā. Līdz ar to Latvija tiek uzskatīta kā neliels finanšu centrs vismaz Baltijas valstu mērogā, kas arī eksportē savus finanšu pakalpojumus uz daudzām pasaules valstīm.  

Latvijā darbojošos banku atšķirīgā stratēģija, īpašnieku struktūra un tiem pieejamie resursi atspoguļojas arī piedāvātajās kredītu un depozītu procentu likmēs, kas starp bankām var atšķirties trīs un arī vairāk reizes. Augstākas likmes raksturīgas bankām ar vietējo kapitālu.

Nozīmīgākās norises banku sektorā

1. 1995.gadā sākās likumdošanas sakārtošana banku sektorā atbilstoši ES normām, un toreiz standartu ieviešanas rezultātā 16 bankas zaudēja licenci.
2. Pēc Krievijas krīzes 1998.gadā, kad bankas cieta lielus zaudējumus, 1999. un 2000. gadā sākās Skandināvijas banku ekspansija Latvijas banku tirgū. 
3. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā no 2004. gada 1. maija veicināja milzīgas ārvalstu banku kredītu naudas ieplūdi Latvijas ekonomikā. Kredītu portfeļa apjoms augstāko punktu sasniedza 2008.gada 3. ceturkšņa beigās – 23,62 mljrd. EUR. Vēl 2003.gada beigās kredītu apjoms bija 4,3 miljardi eiro.
4. Latvijas nacionālā valūta lats no 2005.gada 1.janvāra tika piesaistīts eiro, samazinot valūtu svārstības risku. Tas veicināja to, ka jau 90% kredītu tiek izsniegti eiro valūtā.
5. 2005. gada pavasarī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCen) paziņojumā divas Latvijas bankas - Multibanka un VEF Banka - minētas kā finanšu institūcijas, kas rada primārās bažas par naudas atmazgāšanu. Pēc šī paziņojuma Latvijā tika būtiski uzlabota likumdošana patiesā labuma guvēja noskaidrošanai. Tā rezultā nerezidentu noguldījumu apjoms, kuros lielāko daļu veido Krievijas un NVS valstu nauda, vairs nepieauga un īpatsvars no 54% 2004. gada beigās samazinājās līdz 39,6% 2006.gada begās.
6. Būtiski kredītu apjoma pieaugumu 2008.gadā nobremzēja 2007.gadā pieņemtais t.s. inflācijas apkarošanas plāns, saskaņā ar kuru, piemēram, vairs nevarēja iegādāties nekustamos īpašumus ar 100% bankas līdzfinansējumu, jo tika prasīti vismaz 10% pašu naudas. Bankā kredītus var dabūt tikai ar Valsts ieņēmuma dienesta izziņu par oficiālajiem ienākumiem. Šī iemesla dēļ 2007.gads var izrādīties pēdējais nākamo aptuveni desmit gadu laikā, kad banku tirgus guva 527.89 milj. EUR rekordpeļņu.
7. Banku lēmumu par kredītu izsniegšanu joprojām ietekmē 2008.gadā izveidotais Kredītu reģistrs (tas ir paplašināts Parādnieku reģistrs), ko uztur Latvijas Banka. Tas atklāja informāciju ne tikai par kavētiem kredītiem, bet par cilvēka un uzņēmuma visām kredītsaistībām, kas lielākas par 100 Ls (142 EUR) ar atmakas termiņu virs 3 mēnešiem.
8. 2008. nogalē valdība lēma glābt vienu no senākajām Latvijas vietējā privātā kapitāla un pirmā trijnieka bankām - Parex banku, to pārņemot. Šīs bankas glābšana sašūpoja visu banku tirgu, jo pastiprināti aizplūda noguldījumi, tomēr izglāba to no, iespējams, citu finanšu institūciju bankrota. Parex bankā valsts bija spiesta kopumā ieguldīt gandrīz miljardu latu (1.4 mljrd. EUR) (veido aptuveni 22,8% pret kopējiem 2010.gada valsts budžeta izdevumiem), šim mērķim tika lietota arī daļa starptautisko aizdevēju naudas.
9. Pirmo reizi Latvijas banku vēsturē notika bankas dalīšana - 2010.gada 1.augustā Parex banka tika sadalīta "labajā"un "sliktajā bankā" - uz nodalītajiem labajiem aktīviem izveidota jauna banka – Citadele, bet  Parex banka paliek kā aktīvu, kuros lielāko daļu veido sliktie kredīti, pārvaldītāja. Lai atgūtu pēc iespējas vairāk valsts līdzekļu, plānots pārdot Citadeles banku un Parex banku. Tā rezultātā Latvijā var ienākt jauni investori vai kāda no esošajām bankām palielinās ietekmi tirgū.

Nākotnes perspektīvas

Turpmāk bankas gatavojas nepieļaut iepriekš pieļautās kļūdas un aktīvāk kreditēt reālo ekonomiku – ražošanu, tirdzniecību. 2011. gadā kopējais kredītu tirgus turpinās uzrādīt nelielu 2-5% samazinājumu, jo dzēsto kredītu apjoms joprojām būs lielāks nekā no jauna izsniegto kredītu apjoms. Priekšroka - uz eksportu vērstiem uzņēmumiem, bet ne tikai; bankas, lai kompensētu zaudējumus, gatavas atbalstīt jebkuru labu projektu, kas var ilgtermiņā uzrādīt pozitīvu naudas plūsmu. Tādējādi īpaši pastiprināsies konkurence vismaz starp piecām bankām. 2012. gadā kredītu tirgus varētu pieaugt līdzvērtīgi ekonomomikas kāpumam (iepriekš kredītu tirgus auga divkārt straujāk nekā ekonomika). Kredītu tirgus pieaugumu var ietekmēt jaunās īpašas finanšu stabilitātes nodevas ieviešana kredītiestādēm no 2011.gada 1.janvāra. Bankas lēnām atsāk arī patēriņa kreditēšanu, bet 2011. gada otrajā pusē varētu aktivizēties mājokļa iegādes kreditēšana. Vidējā  kredītu cena 2011. gadā vēl būs augsta, ko ietekmēs banku piesardzība un paaugstināts maksātspējas risks, kā arī 2010. gada nogalē pieņemtais Maksātnespējas likums. Ar to tiek regulēta arī privātpersonas maksātnespēja un tā ietekmē bankām var nākties kredītus, iespējams, vairāk nekā 100 miljonu latu apjomā norakstīt zaudējumos. Dalās viedokļi par to, vai 2011. gadā banku nozare uzrādīs peļņu.

Noguldījumu apjoms nesamazināsies, jo lielāka cilvēku daļa ir apzinājusies uzkrājumu nozīmi. Noguldījumu apjomu būtiski neietekmē 2010.gadā ieviestais 10% kapitāla nodoklis. Nišas bankās (vismaz piecās) pieaugs nerezidentu noguldījumu apjoms. Nevar izslēgt nedz iespēju par banku apvienošanos, nedz par jaunu banku ienākšanu. Tā kā krīzes laikā pasliktinājusies banku reputācija, tās investēs klientu uzticības atgūšanai un lojalitātes stiprināšanā.

Aug un attīstās apdrošināšanas nozare

• Apdrošināšanas nozarē 2010.gadā 83% ieņēma nedzīvības, bet 17% - dzīvības apdrošināšana.
• 10 gadu laikā apdrošināšanas tirgus audzis vairākas reizes: 2000.gadā nedzīvības apdrošināšanā bija parakstītas prēmijas par 125 miljoniem eiro, lielākais apjoms tika sasniegts 2008.gadā – 432 miljoni eiro, bet 2009.gadā tirgus samazinājās līdz 278.2 miljoniem eiro. Dzīvības apdrošināšanā 2009.gadā parakstītas prēmijas par 39.6 miljoniem eiro.
• 2010. gadā Latvijā strādājošās un Latvijas apdrošināšanas asociācijai informāciju sniegušās astoņas nedzīvības apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās parakstīja 224 miljonus eiro, kas ir par 19,5% mazāk nekā pirms gada, bet attiecīgi četras dzīvības apdrošināšanas kompānijas parakstījušas 46.7 miljonus eiro, kas ir par 17.9% vairāk nekā pirms gada.
• Lielākā nedzīvības apdrošināšanas kompānija Latvijā ir vietējiem uzņēmējiem piederošā BTA, kas izvērsusi darbību arī Lietuvā un Igaunijā, kļūstot par pirmā trijnieka spēlētāju Baltijas valstīs. Dzīvības apdrošināšanas līderis ir Zviedrijas izcelsmes SEB Dzīvības apdrošināšana.
• 2011. gada sākumā Latvijā kopumā darbojās piecas Latvijas kapitāla nedzīvības un viena dzīvības apdrošināšanas kompānija, četras ārvalstu kapitāla izcelsmes nedzīvības un divas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, trīs ārvalstu nedzīvības un piecas ārvalstu dzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. No ārvalstīm apdrošināšanas nozarē pārstāvēts ir Vācijas un Skandināvijas kapitāls. Tāpat Latvijā darbojas arī komerckredītu apdrošinātāja filiāle Latvijā.

Nebanku finansētāji

• Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas nebanku kreditēšanas jomā darbojas 216 uzņēmumi un 140 lombardi.
• Ar nebanku hipotekāro aizdevumu izsniegšanu nodarbojas 12 uzņēmumi un pārējo nebanku aizdevumu izsniedzēju skaits nepārsniedz 30 uzņēmumus (bez lombardiem). 90% šo uzņēmumu gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 latu, liecina Latvijas Hipotekāro nebanku aizdevēju asociācijas dati.
• Eiropas Komisijas paziņojums par pārkāpumu procedūras uzsākšanu pamudinājis Latviju striktāk regulēt nebanku kreditētājus, tāpat redzot iespēju papaildus budžeta ieņēmumiem, valdība nolēma, ka no 2011. gada novembra nebanku kreditētāji bez licences nedrīkstēs darboties: t.i., lombardiem un ātro patēriņa kredītu sniedzējiem būs jāsaņem pirmreizējā licence par 50 tūkst. Ls, bet šo kompāniju pamatkapitālam būs jābūt 300 tūkst. Ls, savukārt ikgadējā licence maksās 10 tūkst. Ls. Nozares pārstāvji atzīst, ka tas palīdzēs sakārtot nozari un liks uzņēmumiem konsolidēties; izzudīs mazās starpniekkompānijas, tomēr nozares eksperti pauž bažas, vai tamdēļ nesāks plaukt nelegālo kreditētāju bizness.
• T.s. sms kredītu izsniedzēju izsniegtajiem aizdevumiem gada procentu likmes sasniedz 100-200% gadā. Iepriekš veiktie mediju pētījumi liecināja, ka 2009. gadā ātro kredītu gada procentu likmes sasniedza pat 500% gadā.

TOP5 Bankas (sarindotas pēc aktīvu apjoma) uz 2010.gada 31.decembri*

TOP5 Bankas pēc noguldījumu apjoma uz 2010.gada 31.decembri*

TOP 5 lielāko pēc aktīvu apjoma banku peļņa/zaudējumi (milj. EUR)*

Banku nozares rādītāji

Banku aktīvi

Banku izsniegtie kredīti (mljrd.EUR)

Banku noguldījumi (mljrd.EUR)

Banku peļņa vai zaudējumi (milj.EUR)

TOP 5 lielākās apdrošināšanas komānijas (pēc bruto parakstītajām prēmijām)*

Noderīgās saites

• Latvijas komercbanku asociācija
• Finanšu un kapiāla tirgus komisija
• Latvijas Centrālās Statistikas pārvalde
• Latvijas apdrošinātāju asociācija
• Latvijas līzinga devēju asociācija
• Latvijas Banka