Nīderlandes importa tendences

Nīderlandes importa tendences

 

Nīderlande ir valsts ar atvērtu ekonomiku, tāpat holandieši ir pazīstami ar savu iecietību un liberālajām attiecībām sabiedrībā. Tā kā lielu lomu valsts attīstībā spēlē ārvalstu investīcijas, ārējā tirdzniecība un jūras transports, Latvijas uzņēmēji pēdējo gadu laikā pakāpeniski apgūst šo inovācijām bagāto tirgu.

Lielākās Nīderlandes importa partnervalstis un importētās preces

2013. gadā Nīderlandes importēto preču un pakalpojumu summa bija 498.9 miljoni eiro. Procentuāli lielāko Nīderlandes importa daļu – 16% – veido Vācija, tai seko Beļģija (9.7%), Ķīna (8.2%), Lielbritānija (7.1%), ASV (6.8%) un Krievija (5.2%).

Vairāk nekā 80% (456.99 miljardi eiro) no Nīderlandes importa veido preces. Aptuveni trešdaļa (113.78 miljrd. eiro) no importētajām precēm ir nafta un tās produkti. Vienu ceturtdaļu (44.21 miljrd. eiro) no 2013.gadā importētajām precēm veido mašīnas un mehānismi. Trešā lielākā importa grupa (19.88 miljrd. eiro) pērn bijis transports. Ceturtā lielākā Nīderlandes importa grupa (16.94 miljrd. eiro) ir organiskā ķīmija, savukārt piektā – medicīniskais, tehniskais aprīkojums, kurš pagājušajā gadā importēta 16.71 miljardu eiro vērtībā.

Latvijas eksports uz Nīderlandi

Kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Nīderlandi 2013.gadā bija 293 miljoni eiro jeb 2,1% no Latvijas kopējā eksporta apjoma, kas ir par 10% mazāk nekā 2012.gadā.

Preču eksports uz Nīderlandi pērn bija 220,5 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā 2012.gadā. 33% no Latvijas eksportētajām precēm veido koksnes izstrādājumi. Ievērojamu eksporta daļu veido augu valsts un lopkopības produkti - attiecīgi 16 un 14 procentus. Šīm preču grupām seko mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (10%), ķīmiskie produkti (6%), minerālprodukti (5%), metālu izstrādājumi (4%), dažādas rūpniecības preces (4%), optiskās ierīces un aparāti (2%), plastmasas un gumijas izstrādājumus (2%) un citu kategoriju preces (4%).

Pakalpojumu eksporta uz Nīderlandi vērtība 2013.gadā bija 72,5 miljoni eiro. No tiem 37 498 tūkstoši bija transporta pakalpojumi – jūras, gaisa, autotransporta pakalpojumi un citi. Komerciālo pakalpojumu vērtība bija 25 044 tūkstoši eiro, savukārt tūrisms – 9 997 tūkstoši eiro.
 

Aktuālās prognozes

  • Pasaules ekonomisti norāda, ka tirdzniecības karš tomēr nešķiet ticams, jo Krievijai būtu vairāk ko zaudēt nekā Nīderlandei, taču notikumu attīstība var vājināt noskaņojumu un līdz ar to arī investīcijas un mājsaimniecību patēriņu.
  • Pēdējo mēnešu laikā patēriņa cenu izaugsme Nīderlandē ir stabilizējusies, jo īpaši pamatinflācija (t.i., izņemot tādus svārstīgus elementus kā pārtika un enerģija), līdz ar to deflācijas draudi nešķiet lieli.

Foto: Roman Boed/Flickr

Share

Comments

=

* Please fill in the amount verbally!

"Latvijas Tālrunis" Ltd. invites Internet users - readers of the portal, to comply with moral, ethical and decency standards, while writing comments on published articles and news, not to incite violence, hatred or discrimination, not to spread information that is offensive to person's dignity and honor, not to hide behind the name of another person, not to do advertising without editorial consent. In the event that the comment author fails to comply with the above rules, their comment may be deleted and "Latvijas Tālrunis" Ltd. has the right to inform the supervisory authorities of possible violations of the law.