Par Igauniju

Igaunija ir valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Igaunija - viena no trim mazākajām Baltijas valstīm un viena no mazākajām Eiropas Savienības valstīm - atrodas Ziemeļeiropā. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robeža  ar Somiju ziemeļos, Somu līcī un ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā. Tā ir valsts, kas kā savus simbolus min kadiķu mežus, klinšainus krastus, Dziesmu svētkus un seno Tallinu.

Valsts ekonomika

* Valsts, kas tiek raksturota ar politisko un ekonomisko stabilitāti, pieejamību, zemām uzņēmējdarbības izmaksām un investoru līdztiesību.
* Pēc pievienošanās ES un NATO (2004) pieredzējusi ļoti strauju izaugsmi. Kā pārējās Baltijas valstīs, straujo izaugsmi pārtrauca finanšu krīze, tomēr Igaunijas valdības parāds ir starp zemākajiem Eiropā un tautsaimniecība ir  apliecinājusi ievērojamu izturību pret globālo ekonomisko krīzi.
* Igaunija ierindota 14. vietā Ekonomiskās brīvības indeksā (Index of Economic Freedom (2011, Wall Street Journal/The Heritage Foundation)), 17. vietā Ease of (Doing Business Report (2011, World Bank)) un  35. vietā konkurētspējas ziņā (Global Competitiveness Report (2010, World Economic Forum)).
* Biznesa regulācija ir daudz brīvāka nekā tuvējas Ziemeļvalstīs.
* Igaunijas nodokļi zemi un sistēma ir vienkārša, izmaksas ir būtiski zemākas nekā  kaimiņu Skandināvu valstīs.
* Igaunijai ir vieni no augstākajiem kredītu reitingiem reģionā  (Fitch IBCA, Standard & Poor's, Moody's).
* Ārvalstu investīcijām ir bijusi būtiska loma Igaunijas ekonomikas izaugsmē. Igaunijas labvēlīgā biznesa ļāvusi attīstīties gan vietējām, gan ārvalstu kompānijām tādām kā SKYPE, Playtech, Swedbank, Ericsson, Tallink Group, ABB, Elcoteq u.c.
* No 2011. gada 1. janvāra pievienojusies eirozonai.
* Igaunija ir viena no vadošajām valstīm pasaulē e-pārvaldes ieviešanā un attīstīšanā ar ļoti attīstītu interneta infrastruktūru: 76% iedzīvotāju vecumā no  16 līdz  74 gadiem lieto internetu (2010, Statistics Estonia), visas skolas ir internetizētas, visās pilsētās un ciemos ir publiskie interneta pieejas punkti.
* Galvenās saimnieciskās jomas ir inženiertehniskā nozare, pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un koka izstrādājumu ražošana.

Dalība starptautiskajās organizācijās

* 1991. gada 17. septembrī Igaunija  kļuva par ANO dalībvalsti.
* Eiropas savienības dalībvalsts (2004.1.05.) un NATO dalībvalsts (2004.29.03).
* Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts (2010. 9.12.)
* Pievienojusies eirozonai (2011.1.01.)

Valsts iekārta
* Parlamentāra demokrātija. Prezidentu ievēl vienpalātas parlaments (vēlēšanas reizi piecos gados).  Pašreizējais prezidents ir Tomass Henriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) no Sociāldemokrātiskās partijas. Nākamās prezidenta vēlēšanas paredzētas 2011.g. septembrī.
* Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam Riigikogu, kuru veido 101 deputāts. To ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem (nākamās, 12. Riigikogu vēlēšanas:  2011. gada martā).
* Valdību veido premjerministrs, kuru ieceļ prezidents, un 14 ministri. Valdību apstiprina prezidents un parlaments.

Vēsture

* Igauņi ir viena no Baltijas somu tautām, kura ir etniski radniecīga somiem un sāmiem. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijuši cieša saikne ar Skandināvijas valstīm (īpaši Zviedriju un Dāniju) un Somiju. Igauņu valoda pieder pie somugru valodu saimes, un ir līdzīga somu valodai un attāli līdzīga ungāru valodai.
* Gadsimtiem ilgi igauņu apdzīvotā zeme ir bijusi krievu, dāņu, zviedru un vācu pakļautībā. Šīs tautas ir spēcīgi ietekmējušas Igaunijas kultūru.
* 18. gadsimtā vairāku universitāšu izveide ļāva strauji attīstīties kultūrai. Šai laikā igauņi identificēja sevi kā nāciju  un inteliģencē radās iecere izveidot neatkarīgu nacionālu valsti. Pirmais reālais solis neatkarības virzienā tika sperts pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā.  Šajā laikā tika ieviests Igaunijas karogs.
* Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva 1918. gada 24. februārī. Pirmos 22 neatkarības gadus Igaunija piedzīvoja nestabilitāti politiskajā dzīvē ar politisko partiju likvidāciju, un pirmais Igaunijas prezidents tika ievēlēts tikai 1938. gadā.
* Igauniju 1940. gada jūnijā okupēja Sarkanā armija un augustā tā tika iekļauta Padomju savienības sastāvā.
* Igaunijas Republika tika deklarēta 1988. gada 16. novembrī ar Neatkarības deklarāciju, bet formāli neatkarība no PSRS tika atjaunota 1991. gada 20. augustā.
* Galvaspilsēta Tallina ir viena no pilsētām Eiropā, kas vislabāk saglabājusies no Viduslaikiem un kuras vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Daba
* Igaunija ir viena no līdzenākajām un zemāk virs jūras līmeņa novietotajām Eiropas valstīm. Lielāko daļu teritorijas klāj meži (vairāk nekā 50%) un purvi, vai lauksaimniecībā  izmantojamas zemes.
* Aptuveni 10% no Igaunijas platības ir salas, bet aptuveni 4,7% ir ezeri, lielākie no tiem ir Peipuss un Võrtsjärv.
* Igaunijas rietumu piekrastē ir ļoti daudz salu, kuru kopskaits Monzunda arhipelāgā  sasniedz ap 1500. Lielākās no tām ir Sāmsala, Hījumā, Muhu un Vormsi.
* Igaunijas zemes slāņu pamatā ir cietais kristāliskais iezis, kas gadsimtu laikā pārklājies ar mālu un smilšakmeni. Dabas resursi: fosforīti, kaļķakmens, degslāneklis, smilts, kūdra

Kultūra un sports
* Slavenāko igauņu starpā jāmin rakstnieks Jāns Kross, kura darbi tulkoti 20 valodās, tautas eposa "Kalevipoegs" autors Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, kā arī rakstnieks, kinorežisors un politiķis Lenarts Meri.
* Joprojām tiek godinātas Dziesmu svētku tradīcijas, kas iedibinātas no 19.gs. UNESCO šo pasākumu ir atzinis par Mutvārdu un nemateriālā cilvēces kultūras mantojuma pieminekli.
* Igaunijas vizītkarte ir mūsdienu klasiskā mūzika. Nopietnās mūzikas faniem ir labi zināmi  komponisti Arvo Pärt, Veljo Tormis un  Erkki-Sven Tüür  vai arī diriģenti  Neeme Järvi, Eri Klas, Anu Tali, un Tõnu Kaljuste.
* Par vienu no nozīmīgākajiem mākslas notikumiem tiek minēts jaunā Igaunijas  mākslas muzeja - KUMU atvēršana Tallinā (Kadriorg) 2006. gadā.
* Pārstāvot savu valsti, igauņi izcīnījuši daudzas olimpiskās medaļas. Visvairāk olimpisko medaļu ir ieguvis distanču slēpotājs Andruss Vērpalu.
* Igaunijā populāra ir arī riteņbraukšana,  kur Jāns Kirispū ir uzvarējis vairākos Tour de France posmos. Slaveni ir arī autosportisti Marko Asmers, kurš ir pirmais igaunis, kas kļuvis par Formula 1 testpilotu, un karjeru beigušais autorallija braucējs Marko Mertins (Markko Märtin).

Vispārīgā informācija

Vairāk informācijas par Igauniju:
* Valsts prezidents
* Parlaments (Riigikogu)
* Valdība
* Igaunijas Ārlietu ministrija
* Enciklopēdija par Igauniju
* Tūrisma portāls
* Uzņēmumu atbalsta institūcija Enterprise Estonia
* Igaunijas investīciju un tirdzniecības aģentūra
* Igaunijas investīciju un tirdzniecības aģentūra
* Igaunijas oficiālā valsts portāls
* Igaunija Wikitravel portālā

 Foto: Pilseta24.lv