Tūrisms atgūstas no krīzes ietekmes

Foto: Pilseta24.lv

Īsumā par nozari

• Tūrisms ir viena no valsts definētajām prioritārajām nozarēm.
• Ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports Latvijā bija 517 milj. EUR jeb aptuveni 3% no IKP (2009)
• Latvijā darbojās 628  tūristu mītnes (2010. g.)
• Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs 2010. gadā tika apkalpoti 1.31 milj. cilvēku
• Latviju kā savu galamērķi pārsvarā izvēlas ceļotāji no Lietuvas, Krievijas, Igaunijas, Norvēģijas, Lielbritānijas  un Dānijas
• Latvijā darbojās 127 muzeji un to filiāles (2009)
• Latvijā darbojās 3525 restorāni, bāri un ēdnīcas (2008)

Iestāja Eiropas Savienībā, vairāki nozīmīgi pasaules līmeņa pasākumi - Eirovīzija, pasaules hokeja čempionāts, NATO samits - ļāva Latvijas viesmīlības nozarei strauji augt. Tagad Latvijas tūrisma nozare atgūstas no pasaules krīzes ietekmes un uzrunā ārvalstu individuālos tūristus, kas vēlas nesteidzīgu atpūtu.

Par tūrisma nozari

• No 2002.gada ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports ir pakāpeniski audzis (no 2005. līdz 2008. gadam vidēji par 28%). 
• Pārdotās preces un sniegtie pakalpojumi (kas neietver pasažieru starptautiskos pārvadājumus) ārvalstu tūristiem Latvijā 2009. gadā veidoja 517 milj. eiro jeb aptuveni 3% no IKP.
• Latvijai būtiskais un ar tūrismu saistītais pasažieru pārvadājumu eksports 2009. gadā veidoja aptuveni 1% no IKP (no tā apm. 90% bija aviopārvadājumi).

Ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, milj. EUR     

2009. gads iezīmēja strauju tūrisma rādītāju lejupslīdi. Iemesls kritumam bija ne tikai globālā krīze, nodokļu izmaiņas, bet arī ekspertu norādītais Latvijas tūrisma nozares pakalpojumu kvalitātes kritums.

Vairāk nekā puse no visiem ārvalstu ceļotājiem 2009. gadā ieradās Latvijā no t.s. prioritārajiem tūrisma tirgiem - Lietuvas (14%), Krievijas (12,4%), Zviedrijas (10,9%), Igaunijas (10%), Vācijas (8,9%) un Somijas (8,6%).

Pēc nīkulīgā 2009. gada tūrisma nozare 2010. gadā uzrādījusi pozitīvas attīstības tendences. Pirmās dzīvības pazīmes tirgus dalībnieki pamanījuši jau 2009. gada otrajā pusē. Attīstība ir jūtama gan atpūtas, gan biznesa ceļojumu sektorā. 2010. gada vasarā, kā arī gada nogalē  sagaidīts vairāk tūristu, īpaši no Krievijas.

Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015. gadam uzsver, ka Latvija ir drošs, ērti, ātri un izdevīgi sasniedzams tūrisma galamērķis individuālajiem tūristiem, akcentējot zīmolu Latvia best enjoued slowly, reklamējot mierīgu un nesteidzīgu atpūtu.

2010. gadam valstī bija noteikts mērķis sasniegt tūrisma nozares īpatsvara pieaugumu IKP līdz 4%, savukārt tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugumu 6.5% pret 2009. gadu.

Vīzas

Latvijas pārstāvniecībās 2010. gadā krasi pieaudzis saņemto vīzu pieteikumu skaits, kas skaidrojams gan ar papildu piešķirto finansējumu konsulārajam dienestam, gan ar to, ka Latvija kļūst aizvien populārāka kā tūrisma galamērķis. Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs 2010. gada 11 mēnešos kopējais vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 12% un iekasēts par 441 tūkst. Ls (627 tūkst. EUR) vairāk nekā pirms gada.
Lai nodrošinātu iespējas vīzu pieprasītājiem laicīgāk pieteikties vīzu pieteikumu iesniegšanai pārstāvniecībās, līdz 2011. gada jūlijam valsts plāno ieviest e-pakalpojumu vīzu pieprasītājiem, kas trešo valstu pilsoņiem atvieglos nokļūšanu Latvijā un Šengenas zonā.

Viesnīcas
Krīzes laikā tika slēgtas vairākas jaunas viesnīcas, kuras savā īpašumā pārņēma kreditori – galvenokārt bankas.

Latvijā 2010.gadā darbojās 628 viesnīca un citas tūristu mītnes (CSP dati), kas  bija par 69 mītnēm vairāk nekā 2009. gadā. 300 Lauku ceļotāja biedri piedāvā iespējas atpūsties laukos.

Latvijā kopumā darbojas 89 viesnīcas, kas saņēmušas atbilstības sertifikātu. Septiņas no viesnīcām ir 5* kategorijas viesnīcas, 21 – 4*, 54 -3*, piecas 2* un divas viesnīcas, kurām piešķirta vienas zvaigznes kategorija.

Latvijas viesnīcās un tūrisma mītnēs 2010. gadā tika apkalpoti 1.31 milj. cilvēku, kas ir par 17.7% vairāk nekā 2009. gadā. Viesu skaits no Latvijas ir pieaudzis par 20.5%, apkalpoto ārzemnieku skaits audzis par 16.4%.  2011. gada 2.ceturksnī viesnīcās un citās tūristu mītnēs tika apkalpoti 416.0 tūkst. cilvēku jeb par 30% vairāk nekā 2010. gada 2.ceturksnī. No visiem apkalpotiem cilvēkiem 69% bija ārvalstu viesi un 31% - Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits ir pieaudzis par 31.2%. Ievērojami ir pieaudzis viesu skaits no Krievijas – par 80%, liecina CSP dati. 

2010. gads bijis veiksmīgs arī Latvijas lauku tūrismam, izriet no Lauku ceļotāja informācijas. Ja 2009. gadā lauku tūrisma nozarē tika piedzīvots kritums līdz pat 30%, tad 2010. gadā Lauku ceļotāja birojs novērojis 12% pieaugumu nakšņojušo viesu apceļos dzimto zemi. Pateicoties īpašajiem laika apstākļiem karstajā vasarā, 2010. gadā par 10% pieaudzis atpūtnieku skaits no Krievijas, neliels pieaugums redzams arī Zviedrijas un Igaunijas viesu skaita ziņā. Lauku ceļotājs secinājis, ka  tirgus stabilizējas un ir piepildījušās prognozes, ka Latvijas iedzīvotāji intensīvāk.

2010. gada beigās Latvijas tūristu mītnēs bija pieejami 15.4 tūkst. numuri un 35.7 tūkst. gultasvietas, bet 2011. gada 2.ceturkšņa beigās - 15.6 tūkst. numuri un 36.0 tūkst. gultasvietas.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā ir pietiekoši daudz pārstāvētas t.s. ķēdes viesnīcas. Tās ir gan vietējās, gan ārvalstu.

Vietējās viesnīcu ķēdes Latvijā:

Kolonna Hotel Group: Kollona Hotel Brigita 3*, Kollona Hotel Konventa 3*, Kollona Hotel Cēsis 3* (Cēsis), Kollona Hotel Rīga 3*, Kollona Hotel Rēzekne 3* (Rēzekne)

Livland Hotels: Elefant Hotel 4*, Promenade hotel 5* (Liepāja)

Latvijā ir ienākušas astoņas starptautiskas viesnīcu ķēdes:

• Radisson Hotels&Resort: Radisson Blu Hotel Latvija 4*, Radisson Blu Elizabete 4*, Radisson Blu Rīdzene 5*, Radisson Blu Daugava 5*
• Best Wester: Karavella 3*, Avitar 3*, Vecrīga 3*, TIA 3*, Centra 4*, Rīga 4*, OK Hotel 3* , Gutenbergs 4
• Centrum Hotels: Hotel Monika 4*
• Schlossle Hotels: Grand Palace Hotel 5*
• Maritim Hotels – Millenium Hotels and Resorts: Maritim Park Hotel Riga 4*
• Group Europa: Royale Europa Hotel 4* Europa City 3*. Europa City Amrita hotel 4* (Liepāja)
• Domina Hotels and Resorts: Domina Inn Riga 4*
• Kempinski Hotels: Kempinski Kemeri Palace 5* (restaurācijas stadijā)

2010.gadā Latvijā tika atvērta tikai viena jauna viesnīca – Tallink Hotel Rīga 4* (256 numuri). Kopumā Rīgā ir daudz iniciētu viesnīcu projektu, tomēr visi tie ir iesaldēti.

2009.gadā viesnīcu vidējais noslogojums nesezonā bija 35%, bet sezonā 58%. Kopējais cenu līmenis nozarē ir ievērojami samazinājies, jo lielākoties viesnīcas strādā uz brīvo cenu principa, nevis pēc strikta cenrāža, viss atkarīgs no nedēļas dienām, tā brīža konkrētās viesnīcas noslogojuma u.tml. Cenas ir samazinājušās aptuveni par trešdaļu. Piemēram, 5* viesnīcu vidējā cena sezonā bija 130 EUR, bet nesezonā 95 EUR, 4* viesnīcu vidējā cena sezonā bija 55 EUR, bet nesezonā 45 EUR, 3* vidējā cena sezonā bija 40 EUR, bet nesezonā 30 EUR. Piemēram, Latvijas hosteļos iespējams bija pārnakšņot pat par 5 EUR, kas ierindoja Latviju ceturtajā vietā aptaujā par Eiropas lētākajiem hosteļiem. Lētākie hosteļi ir tikai Polijā, Turcijā un Vācijā, liecina Living in a Hostel ziņojums.

2010.gadā Latvijas viesnīcu noslogojums kopumā pieaudzis par 5,74 procentpunktiem, liecina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas apkopotā informācija. Pēc asociācijas datiem, 2010.gadā vidējais viesnīcu noslogojums Latvijā bija 41,32%, bet 2009.gadā tie bija 35,58%.
Vidējais viesnīcu numuru noslogojums 2010. gadā gada griezumā Rīgā ir pieaudzis par 13%.

Savukārt Latvijas naktsmītņu numuriņu noslogojums 2011. gada 6 mēnešos bija 43,99%, kas ir par 8,67% vairāk nekā 2010. gadā šajā pašā laika periodā. Joprojām augstākais noslogojums saglabājas četru un piecu zvaigžņu viesnīcu segmentā, taču pakāpeniski redzama situācijas uzlabošanās arī trīs zvaigžņu viesnīcu segmentā.
 

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) kopā ar Lietuvas un Igaunijas asociācijām ar 2011.gada 1.janvāri kļuva par starptautiskās viesnīcu klasificēšanas apvienības Hotelstars Union dalībnieci. Pievienošanās šai apvienībai padarīs Latvijas un Baltijas viesnīcas atpazīstamākas un konkurētspējīgākas ne vien Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu reģionā, bet visā Eiropā. Hotelstars Union mērķis ir samērot klasifikācijas prasības un procedūras Eiropas valstīs, celt dalībvalstu viesnīcu nozares kvalitāti, prestižu un atpazīstamību.

Ienākošajā tūrismā: avio un ostas

Latvijas svarīgākais ienākošā tūrisma plūsmas nodrošināšanas instruments salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir avio transports, kam ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti. Tas nodrošina ērtākas nokļūšanas iespējas Latvijā, taču tas būtiski palielina tranzīttūristu skaitu, kas statistikā atspoguļojas mazākā uzturēšanās ilgumā un mazākā viesnīcās apkalpoto tūristu skaitā nekā Lietuvā un Igaunijā.

2010. gadā ārvalstu ceļotāji Latvijas robežu šķērsoja ārvalstu ceļotāji 5.04 milj. reizes, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2009. gadā. No kopējā ārvalstu viesu skaita 73% Latvijā uzturējušies mazāk nekā 24 stundas. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 3,9 diennaktis.

2010. gadā ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 333,9 milj.Ls, kas ir par 3% mazāk nekā 2009. gadā.

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši kaimiņvalstu iedzīvotāji – 34% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 19% no Igaunijas, 7% no Zviedrijas, 7% no Krievijas, 4% no Vācijas un 4% no Polijas.

Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 40% vairākdienu ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 30% darījumu kārtošanu un 20% kā ceļojuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklēšanu.

Savukārt Latvijas iedzīvotāji 2010. gadā 3,1 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, tas ir par 1,0% vairāk nekā 2009.gadā. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 4,9 diennaktis. Arī pērn Latvijas ceļotāji visbiežāk apmeklējuši kaimiņvalstis - Lietuvu (29%), Krieviju (18%), Igauniju (12%) un 7% ir apmeklējuši Vāciju. Pavisam 2010. gadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 368,2 milj.Ls, kas ir par 10% mazāk nekā 2009. gadā.

 Starptautiskā lidosta Rīga ir kļuvusi par lielāko aviosatiksmes mezglu Baltijas valstīs (2010.g. apkalpots 4.7 milj. pasažieris; +14%).  No Rīgas pieejamais galamērķu klāsts paver ne tikai plašu ceļojumu izvēli Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem, kas ir vietējais tirgus, bet nodrošina arī transfēra pasažieru skaita pieaugumu, jo daudzi pasažieri izvēlas lidojumus caur Rīgu, lai nokļūtu Skandināvijā vai Dienvideiropā, Krievijā un NVS valstīs. 2010. gadā no lidostas sasniedzamo galamērķu skaits bija 82, ko nodrošināja 19 lidsabiedrības.

Tiešos lidojumus uz 74 galamērķiem no Rīgas piedāvā nacionālā aviokompānija airBaltic: 2010. gadā pārvadāti  3.2 milj. pasažieru jeb par 16% vairāk nekā gadu iepriekš.

2010.gadā lidostā Rīga darbu uzsākušas 6  jaunas lidsabiedrības:  Krievijas aviokompānija Transaero, Krievijas aviokompānija UTair Aviation, Ukrainas nacionālā aviokompānija AeroSvit, lielākā Centrālās un Austrumeiropas zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air, Baltkrievijas nacionālā lidsabiedrība Belavia un  Rumānijas nacionālā aviokompānija TAROM.

Starptautiskajā lidostā Rīga ir šādu lidsabiedrību pārstāvniecības: Aeroflot, Aerosvit, Belavia, Bulgaria Air, Czech Airlines, Finnair, Smart Lynx – Latcharter, LOT, Lufthansa, Norwegian, Ryanair, Tarom, Transaero, Turkish Airlines, UTair, Uzbekistan Airways, Wind Jet, Wizz Air.

2009. gadā  apkalpoto pasažieru skaita pieaugums (+ 35,5%) Latvijas jūras ostās bijis straujākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 591 000 pasažieru skaitu.

Ēdināšana

Jaunākie pieejamie statistikas dati liecina, ka 2008. gadā Latvijā kopā bija 3525 restorāni, bāri un ēdnīcas. 

Pēdējo gadu laikā īpaši aktīvi attīstās ātro uzkodu segments, tiek atvērts daudz konditoreju, darbojas vairāki t.s. kafejnīcu/restorānu tīkli. Savu vietu pārliecinoši iekaro tā saucamās trendy vietas.

Rīgā var baudīt daudzu pasaules valstu virtuvi. 

Cīņā ar negodīgajiem krogiem, 2009. gadā izveidota Vecrīgas Godīgo krodzinieku apvienība (www.touristfriendlyriga.lv atrodami godīgie krodzinieki un to atrašanās vieta).

Prognozes, nākotnes izaicinājumi

Saskaņā ar Eiropas Ceļojumu komisijas publicēto pētījumu par finanšu krīzes ietekmi uz tūrismu Eiropā (European Travel Commission. The Financial Crisis and Implications for European Tourism. October 2009.), tuvākajos gados var sagaidīt, ka tūrisma nozares aktivitātes atjaunošanās notiks lēnām. Tiek lēsts, ka augstie 2007.- 2008.gada tūrisma attīstības rādītāji Eiropā, pēc to krituma 2009.gadā, atjaunosies iepriekšējo gadu līmenī ne ātrāk kā 2011.gadā. 2010.gadā sagaidāmais tūrisma attīstības rādītāju pieaugums Eiropā svārstīsies no 1 līdz 3%, pasaulē – no 0 līdz 2 %; ekonomikas un tūrisma nozares atveseļošanās agrajā stadijā pārsvarā dominēs īsie ceļojumi tuvāk mājām; 2010.gadā atpūtas tūrisms būs galvenais tūrisma veids, jo biznesa tūrisms turpinās saskarties ar budžeta ierobežojumiem. Visticamāk, arī Latvijas tūrisma industrija nebūs izņēmums un sekos šīm tendencēm. 

Latvijas Bankas eksperts Artūrs Kaņepājs, vadoties no citvalstu pieredzes, norāda:  Latvijas tūrisma izaugsmei vēl ir potenciāls, tomēr tā nevarēs ilgstoši apsteigt kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Lai gan potenciāls tūrisma attīstībai Latvijā ir, t.sk.,  piesaistot papildus tūristus ar labāku apkalpošanas kvalitāti un reklamējot Latviju ārvalstu iedzīvotājiem, diez vai tūrisms būs kā nozare, kas spēs nodrošināt Latvijas pārticību. Pasaules pieredze rāda, ka tūrisms ir liela vai galvenā tautsaimniecības nozare pamatā nabadzīgās un/vai salu valstīs, bet attīstītajās valstīs, pat tajās, kas ir ceļotāju īpaši iemīļotas, tūrismam ir salīdzinoši maza daļa tautsaimniecībā, tas ir blakus ienākumu avots. Piemēram, Francijā, Itālijā, Šveicē, Norvēģijā ārvalstu tūristu pienesums tautsaimniecībai mērāms robežās no 1% līdz 3% pret IKP, bet 10% tas pārsniedz tādās valstīs kā Albānija, Jordāna, Kambodža, Vanuatu un Jamaika. Tas nozīmē, ka bagāto valstu turību nodrošina pamatā citas nozares. No tūrisma sekmēšanas un attīstīšanas Latvijā nebūtu jāatsakās, bet jāapzinās - tūrisma nozare, lai gan vasarā par to īpaši daudz tiek runāts, nav brīnumzāles, kas spētu nodrošināt Rietumvalstu līmenim atbilstošus ienākumus arī Latvijā.

Lai veicinātu tūrisma nozares attīstību Ekonomikas ministrija, kas ir nozares atbildīgā ministrija, ir ‘’izcīnījusi’’ tūrismu kā vienu no valsts prioritārajām nozarēm, kā arī  ir noteikusi nozares ekonomiskos mērķu, kas jāsasniedz līdz 2015.gadam: palielināt ārvalstu tūristu, kas uzturas 3 un vairāk diennaktis, īpatsvaru; palielināt tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugumu salīdzināmās cenās katru gadu par 5-10% pret iepriekšējo gadu; sasniegt tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvara pieaugumu IKP līdz CAE (Centrālās un Austrumu Eiropas valstis) vidējam līmenim (vidēji 5%); nodrošināt, ka vietējā tūrisma pakalpojumu procentuālajam pieaugumam katru gadu ir tendence apsteigt kopējo tūrisma pakalpojumu eksporta procentuālo pieaugumu.

Lielākie uzņēmumi tūrisma jomā Latvijā pēc neto apgrozījuma (milj. EUR) 2009.gadā

• Lielākā tūrisma aģentūra – SIA Latvia Tours 13 milj. EUR
• Lielākais tūrisma operators – SIA Tez Tour   18.32 milj. EUR
• Lielākā viesnīca – AS Viesnīca Latvija (Radisson Blu Latvija ESPA Rīga) – 12.3 milj. EUR

Avots: DB TOP 500

Latvijas tūrisma nozari raksturojošie rādītāji

Noderīgas saites:

• Latvijas oficiālais tūrisma portāls
• Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs
• Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija
• LR Ekonomikas ministrija
• LR Ārlietu ministrija
• Pilsonības un migrācijas dienests 
• Latvijas tūrisma aģentu asociācija
• Latvijas kempingu asociācija
• Lauku ceļotājs